bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 04.04.2020 | Vārda dienas: Ārvalda, Ārvaldis, Ārvalds, Herta, Valda
LatviaLatvija

KP: Latvijā ir nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

zāļu cenas, uzcenojums, mehānisms, Konkurences padome

No Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem, secināts Konkurences padomes (KP) tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama pirmdien, 25.novembrī, žurnālistiem skaidroja, ka KP veiktajā uzraudzībā tika mēģināts salīdzināt 53 medikamentu cenas Baltijas valstīs, taču vairāk nekā 30 medikamentiem nav izdevies iegūt ražotāju cenas.

«Kopumā varējām salīdzināt 18 zāļu cenas Latvijā un Lietuvā un no šīm zālēm 15 medikamentu ražotāju cenas Latvijai bija zemākas vai vienādas ar Lietuvu, taču aptiekās par deviņiem no šiem medikamentiem pircēji maksāja vairāk nekā Lietuvā. Ar Igauniju salīdzinājām 19 medikamentus un 16 no tiem ražotāju cenas Latvijai bija zemākas vai vienādas ar Igauniju. Tomēr 10 no šiem 16 medikamentiem aptiekās Latvijā maksāja dārgāk nekā Igaunijā,» stāstīja Ābrama.

KP vadītāja norādīja, ka attiecībā uz kompensējamajiem medikamentiem Latvijā starp Baltijas valstīm ir pārsvarā augstākais aptieku uzcenojums zālēm, kas ražotājiem maksā līdz 25 eiro, piemēram,

aptieku uzcenojums zālēm, kas maksā 20 eiro, Latvijā var būt 3,4 eiro, Lietuvā vien eiro, bet Igaunijā – 3,09 eiro.

Dārgāku zāļu gadījumā augstāki uzcenojumi var būt gan Lietuvai, gan Igaunijai.

Ābrama norādīja, ka cenu atšķirību starp Baltijas valstīm nosaka dažādie uzcenojuma noteikšanas mehānismi, kas Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos iestrādātu formulu pamatā izpaužas kā procentuāls uzcenojums no bāzes cenas gan lieltirgotavām, gan aptiekām, bet Igaunijā un Lietuvā ir noteikti uzcenojuma griesti. Tāpat cenu atšķirību nosaka pievienotās vērtības nodoklis zālēm, kas Latvijā ir 12%, Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%.

«Nav skaidrs, kurš ir bijis šī «ģeniālā» cenu aprēķināšanas mehānisma autors un kāpēc tāda sistēma ir radīta. Par piecenojumiem runā jau desmit gadus, taču arī tirgus pētījumu varēja veikt jau pirms desmit gadiem. Latvijā šī sistēma ir labvēlīga lieltirgotavām, savukārt aptiekām tā ir mazāk labvēlīga, kas aptiekas nostāda atkarībā no lieltirgotavām,» skaidroja Ābrama.

Cenu veidošanas mehānisms kompensējamajiem medikamentiem Latvijā ir nedaudz atšķirīgs, tostarp aptiekām nosakot uzcenojuma griestus. KP saredz iespējamību mehānismu uzlabot, lai samazinātu zāļu cenas un efektivizētu valsts finansējuma izlietošanu.

Lasiet arī: Gandrīz 30% iedzīvotāju kompensējamo zāļu iegāde sagādā grūtības, liecina aptauja

«Lieltirgotavu uzcenojumu valsts apmaksātajām zālēm Latvijā veido procentuāls palielinājums ražotāju cenai. Zālēm, kuru ražotāju cena ir līdz septiņiem eiro, Latvijā lieltirgotavu uzcenojumi ir zemāki nekā Lietuvā vai Igaunijā, savukārt virs šī sliekšņa tie lielākoties ir augstāki. 20 eiro vērtiem ražotāju zāļu iepakojumiem uzcenojums Latvijā var būt 1,2 eiro, Lietuvā – 0,51 eiro, Igaunijā – 0,6 eiro. Dramatiskāka atšķirība lieltirgotavu uzcenojumos ir zālēm virs 500 eiro, Latvijā veidojot lielāko sadārdzinājumu starp Baltijas valstīm,» norādīja KP vadītāja.

Ražotāju cenu grupā līdz 200 eiro uzcenojumi Latvijas aptiekām paredzēti lielāki nekā lieltirgotavām. Zālēm virs 200 eiro aptiekām noteikti uzcenojuma griesti, kamēr lieltirgotavām šāda ierobežojuma nav. Tas, pēc KP minētā, norāda, ka Latvijā uzcenojumu sadalījums lieltirgotavu un aptieku līmenī ir nesamērīgs, palielinot aptieku atkarību no lieltirgotavām.

KP secinājusi, ka kopumā Latvijā kompensējamiem medikamentiem lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi ir augstākie zālēm, kuras aptiekā var nopirkt līdz aptuveni 35 eiro.

«Lai arī zāļu ražotāji Latvijai nosaka zemākās cenas Baltijā, tomēr pircēji šo zemo cenu nesaņem un aptiekās maksā augstāko cenu. Latvijā lieltirgotavām un aptiekām nav noteikti uzcenojuma griesti kā kaimiņiem, tas ir nesamērīgi,» sacīja Ābrama.

Viņa piebilda, ka valsts regulācijas mehānisms dod iespēju lieltirgotavām iegūt maksimālu uzcenojumu kompensējamām zālēm.

KP ieskatā valstī būtu jāpārskata zāļu cenu veidošanas mehānismu, un to varēja izdarīt jau sen. Kā vienu no risinājumiem KP rosina ieviest fiksētu maksu par katru pārdotu iepakojumu.

Tāpat ar uzcenojuma sadalījumu būtu jāmazina aptieku atkarība no lieltirgotavām.

«Iespējams, ka varētu paredzēt arī pacienta līdzmaksājuma maksimālo apmēru. Pārskatot uzcenojumu, īpaši būtu jāņem vērā cenu segmentu līdz 50 eiro, jo tās ir biežāk pirktākās zāles. Tāpat būtu nepieciešams ieviest vienotu cenu veidošanas mehānismu kompensējamām un nekompensējamām zālēm, kā arī ierobežot atlaižu piešķiršanas sistēmu,» piebilda Ābrama.

Viņa arī pieļāva, ka atsevišķos gadījumos būtu jādomā, kā izslēgt lieltirgotavu posmu un aptiekas zāles varētu pirkt tieši no ražotāja.

KP padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece piebilda, ka valsts daudz resursu ieguldījusi, nospiežot uz leju ražotāju cenu, bet nav veltīta pietiekama uzmanība gala cenai patērētājam.

Dzērviniece sacīja, ka līdz šim valsts vairāk bijusi ieinteresēta savā maciņā nevis patērētāja maciņā.

«Pārskatot cenu veidošanas mehānismu, iespējams, ka ne visas aptiekas būs rentablas. Tomēr KP cer, ka valsts šo situāciju atrisinās, varbūt aptieku un lieltirgotavu peļņa samazināsies, bet pircēji par zālēm maksās mazāk,» sacīja Dzērviniece.


Pievienot komentāru

Avots: Ventspils turpina sportot arī COVID-19 laikā. Politiķi melo par OC Ventspils darbību

Ja privātie sporta infrastruktūras turētāji ir savus infrastruktūras objektus slēgušas pilnībā, tad atrodas mūsu valstī gudrinieki, kuri turpina attiekties pret COVID-19 vieglprātīgi.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

COVID-19 dēļ armiju iesaistīs arī patruļās uz robežas ar Baltkrieviju

No 30.marta, atsaucoties Valsts robežsardzes lūgumam, NBS iesaistījušies Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.

ASV koronavīrusa upuru skaits pārsniedz 5 000, Itālijā – 12 400

Valstī ar pasaulē vislielāko COVID-19 saslimušo skaitu, ASV, nāves gadījumu skaits paātrinās un ir pārsniedzis 5 000. Itālijā, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko slimības upuru skaitu, reģistrēti 12 430 mirušie no slimības komplikācijām, ziņo BBC un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!