bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Krasovicka dēla biznesam Jūrmalas dome vietu iznomā par simbolisku summu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jūrmalas mēra Gata Trukšņa politiskās veiksmes pamatā bijusi pretimnākšana pilsētniekiem. Kūrortpilsētas zemei ir augsta kadastrālā vērtība. Mērs piešķīra jūrmalniekiem 70% atlaides nekustamā īpašuma nodoklim, arī turīgajiem ekskluzīvo ēku īpašniekiem. Tāpat arī atsevišķiem uzņēmējiem Jūrmalā bija īpaša domes labvēlība.

Tā, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sponsors Jūlijs Krūmiņš ātri saņēma būvatļaujas sava kvartāla celšanai. Cits ziedotājs – ceļu būves firma Liktenis – miljoniem vērtus domes pasūtījumus. Truksnis bijis draudzīgs arī pret bijušajiem Parex bankas īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Kargins ticis pie zonējuma maiņas, lai izbūvētu parku pie savas mājas kāpās. Savukārt viņa biznesa partnera Viktora Krasovicka dēla pārstāvētā pludmales kafejnīca par simbolisku samaksu tikusi pie labas vietas Bulduros, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Bulduros ir kafejnīca Legend Beach. Viena no Jūrmalas dārgākajām izklaides vietām, kas pašvaldībai maksā nomas maksu 1 200 eiro par sezonu. Citās Jūrmalas kafejnīcās ir citas attiecības ar Jūrmalas domi – tās maksā nomas maksu 5 000 – 20 000 eiro par sezonu.

Jūrmalā ir liela konkurence par iespējām pludmalē rīkot vasaras kafejnīcas. Jau otru gadu pēc kārtas pretendentus uz zemes nogabaliem nosaka izsolēs. Pilsētas centrā uz vietu pretendē pieci, septiņi tirgotāji, kas izsoles sākumcenu parasti pieckāršo. Legend beach kaimiņš par savu vasaras kafejnīcu nosolījis 13 000 eiro, otrā pusē esošais individuālais uzņēmums – 10 000 gadā.

Īpaša interese bijusi par Legend Beach pleķi, kas atrodas blakus Valērija Kargina mājai Bulduros. Uz tā nomu pieteicās astoņi uzņēmēji, kas darbojas vasaras kafejnīcu biznesā. Izsole notika janvārī un februārī četrās kārtās. Izsolē summa pieauga līdz 220 000 eiro. Taču tad notika kaut kas neparasts. Pašvaldība nevis turpināja izsoli, bet gan to pārtrauca. Ierēdņi domes lēmumā ierakstīja, ka solīšanu turpināt nav vērts, jo tik daudz tik un tā neviens nemaksāšot. Pašvaldība nedeva iespēju noskaidrot uzvarētāju, ne arī tam samaksāt nosolīto nomas maksu.

25.maijā sarīkoja jaunu izsoli. Tajā piedalījās iepriekšējais 2015.gada zemesgabala nomnieks un divi uzņēmumi. Raidījuma veiktā izpēte liecina, ka tie varētu būt savstarpēji saistīti. Nav ziņu, ka tie būtu strādājuši pludmales kafejnīcu biznesā. Izsole ātri bija galā un ar 1 200 eiro tajā uzvarēja SIA Smiļga properties. 25%  tajā pieder uzņēmumam, kura prokūrists ir eksbaņķiera Viktora Krasovicka dēls Georgijs. Firmas vadītāju sauc Aleksejs Zagrebeļnijs.

Bija jau maija beigas. Dome skaidro, ka vajadzējis līdz vasarai ātrāk tikt skaidrībā, kas saimniekos zemesgabalos. Vidējās cenas bijušas daudz zemākas par solītajiem 220 000, tādēļ bijis kaut kas jāmaina un jārīko otra izsole. «Tā ir izsoles sākuma cena un pirmais solis kā visās normālās izsolēs. Un izsolē piedalījās, manuprāt, vairāki pretendenti. Trīs. Es nezinu, trīs vai kā, es tajā izsolē nepiedalos, ir komisija, kas to dara,» komentē Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe no ZZS.

Parex saimnieki jau pierādījuši, ka prot panākt sev ekskluzīvas tiesības Jūrmalā. Lai arī likums to liedz, pirms daudziem gadiem Karginam izdevās Jūrmalas domē dabūt būvatļauju milzu ēkas celtniecībai tieši kāpās. Pašvaldība baņķierim iznomāja arī apkārt esošo zemi, kuru Kargins nekavējoties apjoza ar žogu.

Savukārt Krasovickim izdevās panākt veselas ielas slēgšanu savā īpašumā Villa Marta, lai abpus šai ielai uzbūvētie īpašumi nepaliktu sadalīti. Pretimnākšana notikusi arī šogad. Pilsēta mainīja teritorijas plānojumu, paredzot, ka parku starp Kargina mitekli un jūru varēs apbūvēt.

Pilsēta jau Kargina dēla Rema uzņēmumam būvatļauju izsniegusi. Tomēr Jūrmalas aizsardzības biedrība administratīvajā tiesā to apstrīdējusi un tiesa šo atļauju apturējusi. Pludmales kafejnīca ir papildus bonuss ar Krasovicki saistītajam nekustamā īpašuma projektam piekrastē. Uzņēmēji iecerējuši izbūvēt atpūtas infrastruktūru parkā un kāpās. Ja vien tiesa atjaunos būvatļauju. Nu jau atlaistais mērs no jautājumiem par sadarbību ar bijušajiem Parex baņķieriem atgaiņājas.

Arī šajā pavasarī notikusī nomas tiesību izsole Krasovicka dēlam ir izdevīga, jo garantē tiesības ekskluzīvā vietā par tūkstoti gadā strādāt līdz 2020.gada beigām, ziņo raidījums.

Ref: 102.000.102.13676


Pievienot komentāru

  1. zaļā varde teica:

    jo vairāk lasu par ZSS, Truksni, Jūrmalu un Krūmiņu, jo pretīgāk un šķērmāk metas ap dūšu, domājot, kādā valstī dzīvojam un cik daudz vēl nezinām…

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.