Kredītinformācijas biroja datubāzē ir ieraksti par 986 000 privātpersonām

Kredītbiroja Kredītinformācijas birojs (KIB) datubāzē šobrīd ir ieraksti par 986 tūkstošiem privātpersonām jeb praktiski visiem Latvijas finansiāli aktīvajiem iedzīvotājiem. Aktīvas saistības KIB datu arhīvs uzrāda 764 tūkstošiem iedzīvotāju, no tiem 314 tūkstoši personas kavē vismaz vienu rēķinu, kas naudas izteiksmē sasniedz 1,15 miljardus eiro, apkopojis KIB.

Katras finansiāli aktīvas personas kredītvēsture saglabājas kredītu biroja datu arhīvā automātiski. Ik dienu KIB speciālisti saņem desmitiem zvanu ar jautājumiem par parādiem un atteiktiem kredītiem. KIB vērš uzmanību uz biežākajiem iedzīvotāju jautājumiem.

Vai kredītkarte arī ir parāds?

Kredītkartes Latvijā tiek plaši izmantotas, bet retais aizdomājas, ka arī kartes izmantotais kredītlimits personas vēsturē tiek fiksēts kā parādsaistības.

«Bieži personas ar stabiliem ienākumiem zvana uz KIB ar sašutumu, ka tiek atteikts aizdevums vai prece uz nomaksu. Cilvēkam pašam šķiet, ka nekādu saistību nav, bet personai ir aktīva kredītkarte (bieži vairākas), piešķirtais kredītlimits iztērēts, procentu maksājumi par iztērēto limitu tiek ieturēti automātiski, tāpēc šis parāds tiek aizmirsts,» skaidro KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.

Cik tālu sniedzas galvotāja atbildība?

Šobrīd 122 tūkstošiem privātpersonām ir vismaz viens galvojuma līgums, no kuriem 21 tūkstotis līgumu jau ir kavēti, kopējai kavējumu summai galvotajām saistībām sasniedzot 273 miljonus eiro.

«Bieži viena persona ir galvotājs vairākiem līgumiem. Liela daļa galvojuma līgumu noslēgti pirms desmit un vairāk gadiem, un cilvēks jau paspējis aizmirst, ka ir bijis galvotājs draugam, draudzenei, bijušajam vīram vai sievai, kad saņem ziņu no kreditora par nepieciešamību sākt atmaksāt galvotās saistības. Dzīves situācijas ir dažādas, personas maina līgumos norādītos telefona numurus, dzīvesvietu, bet kreditoram jaunos datus nepaziņo. Rezultātā mēdz būt situācijas, kad persona par kavētajām saistībām uzzina brīdī, kad vēlas pati noslēgt savu aizņēmuma līgumu un saņem kreditora atteikumu,» norāda KIB valdes loceklis.

Kam es esmu parādā?

KIB datu arhīvā regulāri ieskatās ap 60 tūkstoši privātpersonu, kas ir tikai ap 8% finansiāli aktīvo Latvijas iedzīvotāju. «Joprojām lielāko daļu zvanu un e-pastu saņemam ar lūgumiem palīdzēt saprast, kādēļ kreditors atteicis iespēju aizņemties. Joprojām populārākais jautājums: kam es esmu parādā? Var būt arī situācijas, kad persona ir piefiksējusi krāpnieciski noformētu aizdevumu uz sava vārda. Labi, ja šādu faktu cilvēks pats atklāj savā kredītvēsturē pēc iespējas īsākā laikā, bet diemžēl pagaidām krāpnieciski gadījumi atklājas tikai tad, kad persona ir vērsusies pēc kredīta, bet kreditētājs atteicis. Šādās situācijās – jo senāks ir krāpnieciskais gadījums, jo grūtāk situāciju ir šobrīd atrisināt,» uzsver KIB pārstāvis.

Ieskatīties savā kredītvēsturē iedzīvotāji var bezmaksas (skatījumu skaits nav ierobežots), pieslēdzoties tiešsaistes platformai Manakreditvesture.lv vai klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, kā arī ir iespējams saņemt atskaiti pa pastu, sedzot pasta izdevumus. «Pārbaudīt katram savus finanšu datus ir svarīgi, lai pārliecinātos, ka nav kavētu rēķinu un nav notikusi krāpniecība, kā arī, pats būtiskākais, lai sekotu līdzi savu kredītu atmaksai un nepieļautu nekorektas informācijas nonākšanai savā kredītvēsturē,» uzsver KIB valdes loceklis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas