bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Kremļa intereses atbalstoši spēki izvērš darbību arī Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUReizē ar notikumiem Ukrainā un Krimā, Kremļa intereses atbalstoši spēki aktivizējušies arī Latvijā. Maskavā februāra beigās dibināta sabiedriski politiska organizācija Russkij internacional (Rusintern), kuras mērķvalstis ir Ukraina, Moldāvija, Kazahstāna, Latvija, Igaunija un citas.

Kremļa politiķu organizācijas viens no pirmajiem darbiem bija pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošana Krimā, atbalstot pussalas pievienošanu Krievijai. Savukārt Latvijā viņi sola cīnīties par krievu skolām un nepilsoņu tiesībām. Organizācijas vadībā arī Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Nedēļā, kad Kijevas ielās lija asinis un tika nogalināti ap simts cilvēku, Maskavā, 19.februārī ar augsta ranga Krievijas politiķu atbalstu steidzami veidoja sabiedriski politisku organizāciju Rusintern. Tā ir pietuvināta tādiem politiķiem kā Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kā arī Krievijas federācijas domes deputātam un partijas Rodina vadītājam Aleksejam Žuravļovam, kurš tagad vada arī Rusintern.

«Uzskatu, ka šī organizācija ir veidota tā, lai viņai būtu ļoti strikts politiskais atbalsts, bet visi cilvēki, kas viņā darbojas, ir ar ļoti striktu specdienestu atbalstu Krievijā,» norāda Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.

Rusintern nosaukumā ielikta asociācija ar vispasaules komunistu organizāciju Komintern, kas darbojās pagājušā gadsimta sākumā, un kas aicināja apvienoties visiem pasaules komunistiem. Rusintern sauc apvienoties krieviem visā pasaulē.

Rusintern līderi regulāri piesauc rūpes par krieviem visā pasaulē, bet jo īpaši postpadomju telpā. Dibināšanas pasākumā pie līderu galda sēž arī pārstāvis no Latvijas Sergejs Malahovskis. Viņš pauž pateicību Kremļa politiķiem.

Šādas organizācijas rašanās tieši tagad nav nejaušība. Rusintern pirmo štābu atvēra Krimā, kur uzreiz ķērās pie tā saukto pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošanas, kas sargāja Krimas autonomijas prasītājus. Vēlāk solīja arī palīdzību Krievijas pasu izsniegšanā.

Rusintern vadītāja Žuravļova dosjē lasāms, ka viņa būtība ir īsā laikā, operatīvi radīt sarežģītas sociāli politiskas struktūras. Jaunradītajai Krievijas ietekmes vairošanas struktūrai jau piemeklēti cilvēki no tās interešu reģioniem – Ukrainas, Moldāvijas, Baltijas valstīm. «Mūsu rīcībā ir informācija, ka viņi centīsies aktīvi darboties Latvijā, tieši mazākumtautību, īpaši krievu skolu aizsardzības jautājumos. Un, kas ir visbūtiskākais, viņi mēģinās organizēt cilvēku izvešanas ielās, masveida kustības, iespējams, arī apmācīt cilvēkus protesta akcijām, vardarbīgiem protestiem, tādēļ mēs ļoti rūpīgi sekosim organizācijas darbībai,» saka Drošības policijas pārstāvis.

Viens no pirmajiem jaunizceptās organizācijas mītiņiem tika sarīkots pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai protestētu pret ieceri Latvijā sodīt par okupācijas fakta noliegšanu. Mītiņā gan kārtējo reizi mēģināts radīt iespaidu, ka Latvijā valda fašistisks režīms.

«Kad mēs redzam, kas notiek tai pašā Ukrainā, tais pašās Baltijas valstīs, mēs pret to nevaram izturēties vienaldzīgi. Mēs meklējam apvienošanas formas, tā ir mūsu misija,» tā Žuravļovs.

Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis, kurš parakstījis Rusintern dibināšanas dokumentu, ir ar militāras skolas un žurnālista izglītību. Šobrīd pārstāv antifašistiskas organizācijas un ir Latvijas krievu kopienas izveidotā portāla baltijalv.lv galvenais redaktors.

Igaunija Malahovski viņa aktivitāšu dēļ iekļāvusi melnajā sarakstā. Lai arī viņš nav tik dzirdēts kā, piemēram, Jakovs Pliners vai Tatjana Ždanoka, Drošības policijai Latvijā Malahovska uzvārds nav svešs. «Noteikti ir jānovērtē viņa resurss, viņa prāta spējas un organizatora talants,» tā par Malahovski saka Drošības policijā.

Malahovska aktivitāšu centrā ir krievu skolu aizstāvība Latvijā. Šis jautājums pēc desmit gadu klusuma aizvien intensīvāk atgriežas darba kārtībā. Turklāt, lai gan pašlaik Latvijā diskutē vien par latviešu valodas lietojuma paplašināšanu mazākumtautību skolās, radikāļi jau skandē, ka krievu skolās krieviski būšot vien krievu valoda un literatūra.

Šonedēļ notikušajā mītiņā pie Izglītības un zinātnes ministrijas sanestas arī riepas, kas atgādina notikumus Kijevā. Un tas sakrīt arī ar Maskavas ideologu uzstādījumu. Satversmes aizsardzības birojs, kas nekomentē konkrētas viņu redzeslokā nonākušas personas, tomēr norāda uz vietējo atbalstu Maskavas interesēm. «Arī Latvijas krievvalodīgo organizācijas iekļauj Ukrainas tematiku savās aktivitātēs, manipulatīvi norādot uz Latvijas un Krimas līdzību. Vairums no šīm Latvijas organizācijām ilglaicīgi ir bijušas Krievijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politikas mērķauditorija,» norāda Satversmes aizsardzības birojā.

Malahovskis uz interviju neieradās, un uz telefona zvaniem vēlāk vairs neatbildēja. Līdz ar to viņa viedokli par Rusintern mērķiem Latvijā un viņa lomu tajā raidījumam neizdevās iegūt.

Rusnitern viens no mērķiem ir vadīt dažādās postpadomju valstīs izveidoto krievvalodīgo organizāciju nepakļaušanos likumīgajai varai.

Drošības policija uzsver – politiķiem Latvijā ir būtiski atcerēties, ka cilvēkus ielās izvest ir daudz vieglāk, nekā spēt pēc tam viņus vadīt, kā to iepriekš apliecināja arī 13.janvāra nemieri Latvijā.

Latvijas un Ukrainas paralēles gan nesakrīt pirmo reizi. Arī pirms desmit gadiem ar ciešu Maskavas ideologu atbalstu, tostarp Dmitrija Rogozina vizīti Latvijā, notika plašas akcijas krievu skolu atbalstam. Tai pašā rudenī Ukrainā notika oranžā revolūcija.

102.000.102.6983


Pievienot komentāru

  1. patriots teica:

    labāk Krievija būtu parūpējusies, kā nodrošināt visiem krieviem atgriešanos dzimtenē, kam citās valstīs ir tik slikti, ka jāraud un jāprotestē un kas nespēj citur iedzīvoties, nekā kurinātu uz nemieriem, šķelšanos un naidu. Ar šādu rīcību viss kļūs tikai ļaunāks, un krieviem vēl “smagāka dzīve svešumā”

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.