bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

Krievija «bremzē» robežas sakārtošanu ar Latviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKad septembra sākumā Igaunijas KAPO drošībnieku uz robežas mīklaini arestēja Krievijas specdienests, tas raisīja diskusijas, vai kas tāds iespējams arī uz Latvijas robežas. Lai gan gar robežu ir ierakti robežstabi, juridiskās formalitātes par robežas nostiprināšanu, kas Latvijai jāveic kopā ar Krievijas pusi, joprojām nav pabeigtas.

Kā apgalvo aizsardzības ministrijā – Krievija it kā naudas trūkuma dēļ šo procesu uz laiku ir apturējusi, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Tehniskais nodrošinājums mūsu robežsargiem ir vājāks nekā kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Mums kustību sensori un kameras ir vecas, regulāri iziet no ierindas. Robežsargiem pašiem jāpļauj zāle un jānaglo koku laipas, lai viņi Latvijas-Krievijas robežai varētu vispār piekļūt. Modernizācijai pieprasīti 18 miljoni eiro. Tomēr robežsardzes priekšnieks rēķinās, ka prasīto naudu var arī neiedot

Viļakas robežsargi atbild par vairāk nekā pusi no 246 kilometrus garās Latvijas – Krievijas robežas. Viņu pārraudzībā ir 138 kilometri. Robeža stiepjas caur mežiem, purviem un upēm. Daudzviet robežsargi pārvietojas ar kājām, jo teritorija gar robežu atgādina mūžamežu.

Nauda trūkums robežas uzturēšanai Latvijas robežsargiem ir ierasta lieta. Tāpēc viņi rīkojas radoši. Paši naglo dēļu grīdas pār purvainajām vietām, pļauj zāli, tīra izcirtumus. Izlīdzot arī vietējie elektriķi, ar kuriem sarunāts, ka vecos elektrības stabus viņi neizmet, bet atdod robežsargiem šādu laipiņu būvēšanai.

Kopš neatkarības atgūšanas robežu iezīmēja robežsargu paštaisīti mietiņi un lentas ar brīdinošiem uzrakstiem. Latvijas – Krievijas robežlīgumu abas valstis parakstīja 2007.gadā un tikai pirms gada zemē ierakti pēdējie abu valstu robežstabi. Bet tas vēl nenozīmē, ka robeža ir nosprausta. Priekšā gara un sarežģīta juridiska procedūra, lai to visu nostiprinātu dokumentos un kartēs. Šos darbus var veikt tikai strādājot kopā abu valstu speciālistiem. Robežas dokumentu kārtošanu gatavo īpaši izveidota komisija. Mūsu pusē to uzrauga Ārlietu ministrija un vada Latvijas goda konsule Sanktpeterburgā Irina Mangule. Kā liecina pēdējie darba grupas protokoli – Krievijas puse darbu Latvijas pierobežā varētu iesaldēt.

«Darbs atkarīgs no abu pušu spējas vienoties, kā virzīt darbu uz priekšu. Krievijas puse pateikusi, ka viņiem šobrīd nav finansējuma, lai turpinātu šo darbu. Mēs no savas puses esam veikuši, cik es zinu, to kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu. Bet visur vajadzīgas vienošanās. Protams, aizsardzības resoram Krievijā ir pietiekami nauda – mēs to arī redzam – 4% no IKP viņi veltī aizsardzības vajadzībām. Nu no otras puses sankcijām ir savs efekts, jo rocība, kas Krievijai bija līdz šim ir samazinājusies. Es nespekulēšu… Ir vietas, kur viņi varētu atrast naudu, ja viņi gribētu,» stāsta Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

«Pamatā tā nav tik daudz naudas lieta kā tīri tehniska lieta. Sadarbība starp Latviju un Krieviju. Gribētos ātrāk, bet nu process notiek tik ātri, cik nu notiek,» teic ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Finansiālu vai tomēr politisku iemeslu dēļ darbi pilnīgai Latvijas-Krievijas robežas noteikšanai draud apstaties. Drošības policija iepriekšējos pārskatos brīdinājusi par draudiem, ko var radīt kaimiņvalsts Krievija.

«Drošības policijas vērtējumā Ukrainas konflikts uzskatāmi parāda, ka robežas drošība ir tik pat spēcīgi jāstiprina kā iekšējā drošība, kā arī valsts aizsardzības sistēma kopumā. Un šis ir būtisks izaicinājums valsts drošības stiprināšanai,» komentē Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse- Krūmiņa.

Tas, ko varam darīt paši – nostiprināt robežu Latvijas pusē. Lietuva un Igaunija robežas modernizācijā ir mums priekšā. Igaunija ieviesusi modernu sensoru sistēmu, kas pat pati spēj identificēt robežpārkāpējus. Lietuva pierobežā būvē žogu un uzstāda jaunu videotehniku, kas savienota ar jaunākās paaudzes kustību sensoriem. Latvijai pagaidām modernizācijas projekts ir tikai uz papīra – Varakļānu pārvaldes teritorijā vien plānoti četri jauni tilti, 60 kilometri ar pontonu laipām un žogu 80 kilometru garumā. Robežsardzes priekšnieks cer uz nākamā gada budžetu. Lai arī rēķinās, ka vajadzību valstij ir vairāk nekā iespēju.

«Pēc projektētāju pirmajām aplēsēm, ko viņš mums iesniedzis, cik es saprotu – ideālais variants kā projektētājs uzskata, ko ilgtermiņā varēs izmantot šo iekārtoto joslu – tas sasniedz ap 18 miljoniem eiro. Kas, protams, nav izdarāms vienā gadā. Tas ir ilglaicīgs process. Vismaz 3-4 gadu periodā to var izdarīt,» stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

«Mums ir jāstrādā, lai šo robežu stiprinātu. Skaidrs, ka mēs nenosedzam robežu 100%. Kopumā es negribētu teikt, ka mums viņa ir pilnībā caurumaina un pie mums varētu pārvietoties pāri robežai nezināmas grupa masveidā vai, nedod Dievs, kaut kādas kaujas tehnikas un mēs to nepamanītu. Pilnīgi noteikti nē. Bet mēs šeit runājam par mūsdienām atbilstošas robežas sakārtošanu. Tas nodrošinātu to, ka faktiski nebūtu iespēja pat individuālai personai šķērsot šo robežu nelegāli. Uz to ir jāiet,» norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Likums paredz, ka attīrītai un labi pārredzamai jābūt līnijai gar robežu 12 metru platumā, lai nekas netraucētu robežsargiem un speciālajai tehnikai pamanīt iespējamos pārkāpējus. Pirms 2008.gada, kad Latvija pievienojās Šengenas zonai, mums pienācās 64 miljoni latu. Arī novērošanas kamerām un kustību sensoriem. Septiņu gadu laikā tehnika pamatīgi nolietojusies. Vairs nav garantijas, ka sensori strādās, kad tas būs nepieciešams.

Pēc garām pārrunām Saeimā un valdībā vēl strādājošo kameru un sensoru uzturēšanai nauda atradusies. Ja izdosies, jaunas tehnikas iepirkšanai robežsardze finansējumu meklēs Eiropas un citos fondos.

Aptuveni 80 noķerti nelegālie robežas pārkāpēji – tāda ir šī gada statistika. Varakļānu pierobežā jau šobrīd aizturēti 19, kamēr visa iepriekšējā gada laikā iekrita 13. Robežsardze ir pesimistiska – karš Ukrainā nesis izmaiņas arī nelegāļu tranzītā. Agrāk uz Eiropu tie slepus sūtīti caur Ukrainu. Pēc kara sākuma tiek meklēti jauni kanāli. Noziedznieki pārbaudot arī Baltijas valstu robežas drošumu. Vēl aizvakar poļu un lietuviešu robežsargi noķēruši igauni, kurš mēģināja vieglās mašīnas aizmugurējā sēdeklī pārvest vairākus vjetnamiešus. Robežsargi novērojuši, ka arī Latvijā pierobežas iedzīvotāji, kas agrāk veda kontrabandu, šobrīd iesaistījušies nelegāļu tranzītā.

«Te mums ir jādomā uz priekšu. Jo, protams, neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies konflikts Ukrainā un kad viņš beigsies. Un cik tālu aizies. Un pilnībā izslēgt situāciju, ka nevarētu rasties situācija, ka mūsu robeža izjustu pastiprinātu spiedienu arī tieši bēgļu ziņā.. Nu uz to mums jāiet un jāgatavojas, lai mēs būtu gatavi,» tā Kozlovskis.

Ref: 102.000.102.8335


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Šoferu trūkuma dēļ var nākties samazināt starptautisko autopārvadājumu apjomus

Latvijas autopārvadājumu kompānijās sāk trūkt šoferu un, ja netiks mainīti Eiropas Savienībā neietilpstošu valstu pilsoņu nodarbinātības nosacījumi, var nākties samazināt autopārvadājumu apmērus, stāsta autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš.

Krievijā protestē pret pensijas vecuma celšanu

Pie Krievijas parlamenta ap 200 cilvēku ceturtdien pulcējušies saistībā balsojumu ar sabiedrībā priekšlikumiem paaugstināt pensionēšanās vecumu sievietēm par astoņiem gadiem un vīriešiem – par pieciem gadiem.

VVD daļēji aptur SIA Vangažu Nafta darbību

Valsts vides dienests šā gada 18.jūlijā pieņēma lēmumu par daļēju SIA Vangažu Nafta darbības apturēšanu.

Pērn bija par 1 140 dzimušajiem mazāk nekā 2016.gadā

Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā atkal samazinās – 2017.gadā piedzima par 1 140 bērniem mazāk nekā 2016.gadā. Arī 2018.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9 664 bērni) ir par 664 mazuļiem mazāks nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas Bankas padome paplašina Kredītu reģistra funkcionālās iespējas

Latvijas Bankas padome grozījusi 2018.gada 18.janvāra noteikumus Kredītu reģistra noteikumi. Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas, informē Latvijas Bankas Preses dienests.

Igaunijā pēc futbola Pasaules Kausa vairāk nelegālo robežpārkāpumu

Futbola līdzjutēji, kuri Krievijā saņēmuši īstermiņa uzturēšanas atļaujas, lai apmeklētu Pasaules Kausa izcīņu futbolā, pastiprināti mēģina slepus šķērsot Igaunijas robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā, novērojuši igauņu robežsargi.

KP: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secina Konkurences padome.

Straume apgalvo, ka KNAB nekas neesot darīts nelikumīgi

Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē no biroja darbinieku puses bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija.

Pēdējo nedēļu laikā pieaugusi pārkāpumu intensitāte uz valsts robežas

Valsts robežsardzes konstatēto nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits aizvien pieaug – pēdējo nedēļu laikā ir aizturētas vairākas Vjetnamas pilsoņu grupas, kā arī šogad otra skaitliski lielākā Irākas pilsoņu grupa.

Igaunijā trīspadsmitgadniece letāli pārdozējusi fentanilu

Igaunijā no sintētisko zāļu fentanila pārdozēšanas mirusi kāda 13 gadus veca meitene. Prokurori par viņas nonāvēšanu aiz nolaidības apsūdzējuši 15 gadus vecu zēnu.

Izplatītākie pārkāpumi autobusos joprojām saistīti ar biļešu tirdzniecību

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu. Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību.

EK piespriež Google 4 miljardu eiro sodu par Android pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir piespriedusi Google 4,34 miljardus eiro lielu naudassodu par nelikumīgu dominējoša tirgus stāvokļa izmantošanu. Eiropas Savienības izpildvara arī solījusi turpināt izmeklēšanas par amerikāņu datortehonolģiju milža citiem iespējamiem pārkāpumiem bloka teritorijā.

Latvijas iedzīvotāji gatavi strādāt vakaros un brīvdienās, kā arī par zemu atalgojumu

Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju darba portāla CVMarket.lv veiktajā aptaujā atzinuši, ka karjeras dēļ gatavi upurēt savu brīvo laiku.

Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli

Banka Citadele pieņēmusi galīgo lēmumu par Lietuvas meitasbankas pārveidi par filiāli, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Biržu indeksi pārsvarā pieaug, naftas cenas kāpj

 Pasaules biržu indeksi trešdien, 18.jūlijā, pārsvarā pieauga, ko veicināja labi ASV firmu peļņas rādītāji un ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela optimistiski izteikumi, kas arī sekmēja eiro un britu mārciņas kursa krišanos pret ASV dolāru.

Turcija atceļ ārkārtas stāvokli, kas ieviests pēc apvērsuma mēģinājuma

Turcijas valdība nolēmusi nepagarināt ārkārtas stāvokli, kas valstī bijis spēkā kopš 2016.gada, kad notika mēģinājums vardarbīgi sagrābt valsts varu.

Rīgas pašvaldība atceļ brīdinājumu zilaļģu dēļ nepeldēties atsevišķās peldvietās

Rīgas pašvaldība saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas, ka 17.jūlijā speciālisti atkārtoti apsekojuši Vakarbuļļu, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales un secinājuši, ka patlaban aļģu masveida akumulēšanās nav konstatēta, līdz ar to riska peldētāju veselībai nav.

Turpina dzēst meža ugunsgrēku Valdgales pagastā; divi ugunsdzēsēji cietuši

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās.

«Mežonīgā» partiju konkurence un politiskais haoss – kas notiek pirmsvēlēšanu periodā?

Ja mēs salīdzinām ar to, kas zem 5% barjeras cīnījās pirms kādiem 8–12 gadiem, tad tur bija visādi Daugavas racēji, «virsmāsu partijas» un «eiroskeptiķu partijas», kuru spēja izveidot kaut vai kaut kādu partiju programmu, bija ārkārtīgi vāja. Savukārt pašlaik politisko partiju konkurētspēja ir tik liela, ka varbūt pat astoņas partijas pretendē pārvarēt 5%, kas norāda uz veselīgu konkurenci. Tomēr šajā plašajā partiju konkurences spektrā vispār nevar saprast, kur partijas ņem gan finansējumu, gan pieeju mediju resursiem, tā par priekšvēlēšanu laiku intervijā ar BNN izsakās politoloģe un domnīcas Providus vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Jaunākie komentāri