Krievijā radīto Nemirstīgo pulka gājienu 9.maijā sola rīkot septiņās Latvijas pilsētās

Pēc trim nedēļām Krievijā un arī vairākās pilsētās Latvijā notiks 9.maija atzīmēšana. Otro gadu pēc kārtas arī Rīgā tiks rīkots Nemirstīgo pulks. Tā ir no Krievijas pārņemta akcija, kur cilvēki dodas gājienā ar kara laika armijnieku fotogrāfijām rokās.

Pirms gada akcijas rīkošanā aktīvi iesaistījās dažādu Latvijas krievvalodīgo kopienas organizāciju līderi. Šogad viņu starpā radušās domstarpības. Tāpēc Rīgas ielās tiek solīti divi gājieni, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Nemirstīgo pulks ir Krievijā radīta akcija, ko kaimiņvalsts cenšas eksportēt arī lietošanai citās valstīs. Pirms gada Maskavā gājiena priekšā bija prezidents Vladimirs Putins. Rīgā pirmajās rindās rosījās dažādi aktīvisti, kuri aktīvi apkaro Latvijā it kā atdzimstošo fašismu, krievvalodīgo interešu apspiešanu, cīnās par krievu valodu.

Pagājušā gada 9.maija pasākumos vairāki tā dalībnieki ieradās ar provokatīviem T-krekliem, kas apdrukāti ar Krievijas prezidenta ģīmetnēm, Krievijas un padomju laika simboliem. Pirms šī gada pasākumiem tirgošanās ar šādiem apģērba gabaliem notiek vairākos Latvijas internetveikalos, bet Rīgas Centrāltirgū var atrast arī kreklus ar bijušās Padomju savienības simboliku. Pārdevēja tos netur īpaši redzamā vietā, bet sarunājot kreklus var dabūt «zem letes». Tirgot šādus kreklus likums neaizliedz, bet publiskos pasākumos demonstrēt PSRS simboliku gan ir aizliegts. Centrāltirgus vadība par šādiem tirgotājiem neliekas ne zinis. Viņu atbildība esot tikai tīrība un kārtība tirgus teritorijā.

Ja pirms gada gājiena rīkotāji Rīgā spēja vienoties par kopīgu akciju, šogad tā vairs nebūs. Rīgas domē ir pieteikti divi gājieni pa identisku maršrutu. Pirmajā atcerēsies «ģimenes locekļus, kuri 2.Pasaules kara laikā cīnījušies sabiedroto rindās pret nacistisko Vāciju», kurā būšot līdz 1 000 dalībnieku. Otrajā pieminēšot «kara upuru piemiņu» ar 200 dalībniekiem.

Vienu no gājieniem pieteicis Aleksejs Šaripovs. Viņš kopā ar ilggadēju antifašistu Aleksandru Giļmanu ir nodibinājuši biedrību Latvijas antinacistiskā komiteja. Otru gājienu rīkos cieša Aleksandra Gapoņenko sabiedrotā Elizabete Krivcova un kādas līdz šim plašāk nepazīstamas biedrības Perom līdere Margarita Dragile.

Par savstarpējiem konfliktiem iesaistītās puses runā nelabprāt. Zināms, ka Dragilei un Krivcovai nav paticis, ka cīņu biedri ar stāžu pārāk kūtri piesaista jauno paaudzi. Viņuprāt, tam visam jānotiek daudz aktīvāk. Abas konfliktējošās puses internetā izveidojušas ļoti līdzīgas mājas lapas, kur gājiena dalībniekiem iespējams reģistrēties. Krivcovu un Dragili saista ne tikai kopīgas sabiedriskās aktivitātes, rīkojot 9.maija gājienu. Viņas abas ir vienas privātskolas audzēknes. Tā nav vienkārša mācību iestāde – privātskolu INNOVA un pedagoģisko centru ar nosaukumu Eksperiments dibinājis Broņislavs Zeļcermans. Latvijas drošības iestādes jau pirms četriem gadiem Zeļcermana skolu raksturoja kā vietu, kur Latvijā tiek audzināta «jaunā krievu elite». Norādīts uz Zeļcermana aktīvo iesaisti Latvijas un Krievijas jauniešu sadraudzības pasākumu rīkošanā. Šobrīd Zeļcermans no amatiem skolā aizgājis un viņa vietā stājies dēls Aleksandrs. Skolas adresē savu biedrību Perom reģistrējusi arī Dragile. Tomēr šobrīd viņu te sastapt vairs nevarot.

Krivcova, kura Saeimā strādā par Saskaņas deputāta Sergeja Dolgopolova palīdzi, apstiprina, ka joprojām uztur ciešus kontaktus ar skolas dibinātāju. Viņus vienojot zinātne un kopīga interese par pedagoģiju. Kopā rakstījuši vairākas grāmatas. Kopā arī gatavojas 9.maijam.

Pagājušajā vasarā Sanktpēterburgā Krievijas ministriju finansētais fonds Ruskij MIR rīkoja jauno talantu salidojumu Krievu pasaules buras. Nedēļu arī jaunieši no Latvijas Zeļcermana un Dragiles vadībā apguva Krievijas vērtības, Krievijas literatūru, vēsturi un kultūru. Gada nogalē Dragile devās uz Krievijas tautiešu starptautisko kongresu. Tajā viņa uzstājusies ar prezentāciju, kur citu valstu kolēģiem stāstījusi, kā rīkojot 9.maija gājienu, esot izdevies izvairīties no opozicionāru uzbrukumiem. Īpaši pievērsusies arī Krievijas plāniem stiprināt krievvalodīgo skolas ārvalstīs. Tam gatavojoties aktīvi līdzdarboties arī pedagogi Latvijā. Dragile priecājās, ka Maskava sola palielināt studentu skaitu, kuri bez maksas varēs mācīties Krievijas augstskolās.

Neraugoties uz drošības iestāžu kritisko vērtējumu, skolu INNOVA finansē gan Izglītības ministrija, gan Rīgas dome. No valsts privātskola pagājušajā gadā saņēma 69 309 eiro lielu dotāciju. Mācību līdzekļiem – 1 348 eiro. Šogad uz astoņiem mēnešiem, jo vasarā skolai beidzas akreditācija, piešķirti 58 843 eiro. No Rīgas domes par galvaspilsētā deklarētu bērnu mācīšanu gadā Zeļcermana privātskola saņem 12 558 eiro (12,92 eiro par vienu skolēnu mēnesī).

Skolu mācību programmas vērtē un akreditāciju piešķir Izglītības kvalitātes valsts dienests. Ja dienests akreditāciju atsaka – skolai darbība jāpārtrauc. Tieši šobrīd privātskolā notiek pārbaude. Izglītības kvalitātes valsts dienests sola divu nedēļu laikā pabeigt skolas izvērtējumu. Notiek arī pārbaude par kādu dienestā saņemtu sūdzību, kur kritizēts skolas darbs. Sūdzības un dienesta atklāti pārkāpumi bijuši arī iepriekš. Vai šoreiz pārkāpumi ir tik smagi, lai akreditāciju atteiktu, dienests nesaka.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis situāciju skolās kopumā esot vairākkārt pārrunājis ar Drošības policijas vadību un Izglītības kvalitātes valsts dienestu. Visticamāk, būšot jāuzlabo likumi, lai labāk ļautu uzraudzīt skolās notiekošo. Kas tieši tiks mainīts, ministrs pagaidām nestāsta – idejas vēl tikai esot darba procesā.

Šogad Nemirstīgo pulka rīkotāji gājienu grib izvērst plašumā ne tikai Rīgā. To solīts rīkot vēl sešās citās Latvijas pilsētās. Daugavpilī par to atbildīgais iecelts Jurijs Zaicevs no Latvijas krievu savienības, Rēzeknē Vadims Gilis no Vladimira Lindermana partijas Par dzimto valodu, kurš pirms dažiem gadiem publicēja krievu valodā tapušu likumprojektu par Latgales atdalīšanos no Latvijas. Salaspilī gājienu organizēs Aleksandra Mirska partijas Alternative pārstāve Gaļina Muštavinska, Alūksnē – Latvijas krievu kopienas un Militāro pensionāru biedrības Alūksnes nodaļas pārstāvis Leonīds Konovaļovs. Vēl 9.maijā šāds gājiens plānots Jelgavā un Aizkrauklē, ziņo raidījums.

Ref: 102.000.102.12442

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas