Krievija sāk «atriebties» Lietuvai par 13.janvāra slaktiņa spriedumiem

13.janvāra upuru piemiņas vieta Viļņā

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Krievijas neapmierinātība ar 67 bijušo Padomju amatpersonu notiesāšanu par vardarbīgu lietuviešu protestu apspiešanu Viļņā 1991.gadā novedusi pie Krievijas tiesībsargājošo iestāžu rīcības. Maskavā uzsākta izmeklēšana pret atbildīgajiem Lietuvas tiesnešiem.

Martā tiesa Viļņā par saistību ar 1991.gada 13.janvāra asiņainajiem notikumiem, kur tika nonāvēti 14 cilvēki un vairāki simti ievainoti, notiesāja kopumā 67 kādreizējās Padomju amatpersonas un militārpersonas. Tās tika atzītas par vainīgām kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, turklāt, lielākoties, bez pašu apsūdzēto klātbūtnes sodītas ar cietumsodu robežās no četriem līdz 14 gadiem.

Notiesātie ir Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi. Krievija un Baltkrievija ir atteikušās izdot savu valstu pilsoņus, un tie ir notiesāti neklātienē.

«Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšana»

Krievijas centrālai varai pakļautā Krievijas Izmeklēšanas komiteja (KIK) nu izvirzījusi apsūdzības Viļņas Apgabaltiesas tiesnešiem Aivai Survilienei (Aiva Survilienė), Virgīnijai Pakalnītei-Tamošjūnaitei (Virginija Pakalnytė-Tamošiūnaitė) un Artūram Šumskam (Artūras Šumskas), kā arī tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājai Ainorai Kornēlijai Macevičienei (Ainora Kornelija Macevičienė). Janvāra nogalē tie visi nolasīja spriedumus šajā 13.janvāra notikumu krimināllietā.

KIK tāpat neklātienē arī izvirzījusi apsūdzības bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapinškam (Simonas Slapšinskas), kurš savulaik strādāja ar 13.janvāra notikumu lietu, par «Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu».

KIK preses pārstāve Svetlana Petrenko apgalvojusi, ka Lietuvas tiesneši esot rupji pārkāpuši krimināltiesību principus, jo visas šaubas, kādas radušās attiecīgajā krimināllietā būtu bijis jāvērtē par labi apsūdzētajiem.

«Kaut kāda atriebība», tā Lietuvas ministrs

Portālam BNN neizdevās sazināties ar Krievijas izmeklēšanā apsūdzētajiem tiesnešiem.

Lietuvas Ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius) savukārt nosaucis Krievijas rīcību par «kaut kāda veida atriebību». Viņš arī solījis, ka Lietuva rūpēsies par tiesnešu un citu tiesvedībā iesaistīto personu aizsardzību, vienlaikus iesakot tām uzmanīties un neapmeklēt Krieviju vai Krievijai draudzīgas valstis.

Lietuvas Atmodas laika līderis Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis) savukārt paudis izbrīnu, kāpēc 13.janvāra notikumu krimināllietā Lietuvas puse nav pratinājusi un notiesājusi pēdējo Padomju Savienības vadītāju Mihailu Gorbačovu. Augstākā lietā notiesātā amatpersona ir toreizējais Padomju Savienības aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas