Krievijas, ASV un NATO tikšanās uzskatāmas par ilgāku sarunu sākumu, vērtē Igaunijā

No janvārī notiekošām Krievijas tikšanās reizēm ar ASV un NATO nav gaidāmi lieli pavērsieni, taču tas ir lielāka sarunu procesa sākums, vērtējis Igaunijas vēstnieks NATO Jiri Luiks (Jüri Luik), kā ziņo raidorganizācija ERR.

«Kļūs skaidrs, vai Krievija uztver šo procesu nopietni un vai tā ir gatava pārvietot savu karaspēku prom no Ukrainas apkārtnes,» Luiks sacījis pirmdien, 10.janvārī, intervijā radio raidījumam Välistund. «Šī noteikti nav nedēļa, kad tiks izlemts kauts kas ārkārtējs. Būs sava veida uzklausīšana, dialogs un 12.janvārī atsevišķi tiksies Krievijas-NATO Padome. Tas primāri ir forums dialogam un sarunām.»

Lasiet arī: Zviedrija, saskaroties ar rekordaugstu vīrusa izplatību, izziņo ierobežojumus

Trešdien, 12.janvārī, Beļģijā tiksies NATO un Maskavas pārstāvji NATO-Krievijas Padomē, savukārt ceturtdien, 13.janvārī, Krievija piedalīsies Eiropas Drošības un sadarbības padomes sēdē.

2021.gada nogalē ASV pavēstīja, ka Krievija sapulcinājusi ap 100 000 militārpersonu lielu karaspēku pie robežas ar Ukrainu. Maskava izvirzījusi ASV virkni prasību par NATO spēku pārvietošanu prom no NATO austrumu daļas dalībvalstīm, tostarp no Baltijas, un par atteikšanos ar laiku uzņemt Ukrainu un Gruziju NATO. Vašingtona savukārt norādījusi, ka visām iesaistītajām valstīm ir tiesības pašām lemt savu likteni un ka, ja Krievija iebruks Ukrainā, militārā klātbūtne NATO austrumu spārnā tiks tieši pretēji – palielināta, vēsta ERR.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas