bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija

Krievijas teritorijas, kas varētu piederēt citām valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: REUTERS/SCANPIX

ASV medijs Global Post norāda uz septiņām Krievijai tagad piederošām teritorijām, kuras vēsturisko notikumu dēļ par savām varētu saukt citas valstis. Starp tām minēta arī Latvijai piederējusī Abrene.

Izdevums atsaucas uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina Krimas aneksijas gadījumā piesaukto argumentu, ka pussala vienmēr esot piederējusi Krievijai.

«Pēc šādas loģikas vairākas citas valstis varētu atņemt Krievijai daļu teritorijas. Pasaulē lielākā valsts vienmēr tāda nebija. Tāpat kā jebkura cita impērija, tā iebruka, iekaroja, risināja sarunas un sagrāba teritorijas, ko tā tagad sauc par savējām,» norāda izdevums.

Global Post uzskaitījis septiņas svarīgākās teritorijas, kuras Krievija atņēmusi kaimiņvalstīm.

1. Latvijai agrāk piederējusī Abrene jeb tagadējais Pitalovas rajons Krievijā.

«Latvijai, kuru gadsimtiem okupēja ikviens un visi no kontinentālās Eiropas, bija sarežģīti ievilkt savas robežas, kad tā beidzot ieguva neatkarību 1918.gadā. Kad tas notika, daži krievi palika Latvijas robežas pusē un otrādi,» skaidro izdevums.

«Kad Otrā pasaules kara laikā PSRS anektēja Latviju, tā piesauca šo demogrāfiju, lai attaisnotu aptuveni 1 000 kvadrātkilometru lielās kādreizējā Abrenes apriņķa teritorijas iekļaušanu Krievijas PSRS sastāvā, pamatojoties, ka vairums iedzīvotāju tur ir krievi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Krievija atteicās to atdot, un teritorija tagad ir daļa no Krievijas Pitalovas rajona. Pēc ilgas vilcināšanās Latvija atzina pārcelto robežu 2007.gadā parakstītajā robežlīgumā,» raksta izdevums.

2. Igaunijai piederošā Narvas pilsēta Narvas upes austrumu krastā jeb tagadējā Ivangoroda.

Neatkarīgās Igaunijas laikā abos Narvas upes krastos izvietotās apdzīvotās vietas bija viena pilsēta, taču pēc aneksijas PSRS robeža starp Igauniju un Krieviju tika novilkta pa upi, sadalot pilsētu divās daļās. Igaunija ilgi uzstāja uz robežas atjaunošanu pirmskara stāvoklī, turklāt arī Ivangorodas iedzīvotāji 2010.gadā vāca parakstus par pievienošanos Igaunijai. Tallina galu galā piekāpās, un pašlaik abu valstu robežlīgums ir ratifikācijas procesā.

3. Somijai piederējusī Karēlija.

Krievija vienmēr uzskatīja, ka tās ziemeļrietumu stūrī piegulošā somu teritorija būtu noderīgs īpašums. Krievijas impērija to iekaroja un paturēja kā autonomu, bet draudzīgu bufervalsti. Kad sākās Otrais pasaules karš, Somija bija ieguvusi neatkarību, bet Padomju Savienība vēlējās atgūt savu buferzonu, kaut arī Maskava bija parakstījusi vairākus starptautiskus līgumus, kuros tā bija atzinusi Somijas robežu. Tā pieprasīja Somijai pārcelt robežu 30 kilometrus tālāk un atdot dienvidu pierobežas teritoriju, kas atradās pretī toreizējai Ļeņingradai. Somija atteicās.

Dažas dienas pēc ultimāta termiņa beigām Krievija ar artilēriju apšaudīja savu robežposteni, nogalinot četrus robežsargus, un apsūdzēja uzbrukumā Somiju, izmantojot to par ieganstu, lai 1939.gada ziemā iebruktu Somijā. Neskatoties uz padomju armijas ievērojamo pārspēku, Somijai izdevās noturēties trīs mēnešus, karam noslēdzoties 1940.gada 13.martā ar miera līgumu, kurā Somija piekrita atdot Krievijai 10% savas teritorijas, no kā lielāko daļu veidoja Karjalas jeb Karēlijas province ar Somijas otru lielāko pilsētu Vīpuri, ko krievi tagad pārdēvējuši par Viborgu. Ar nacistiskās Vācijas palīdzību Otrā pasaules kara laikā Somija īslaicīgi atkaroja zaudētās zemes, taču 1944.gadā Karēlija atkal nonāca Padomju Savienības kontrolē. Kopš tā laika Somija nav centusies atgūt teritoriju, kaut arī atsevišķi aktīvisti ir iestājušies par Karēlijas atgūšanu.

4. Kaļiņingrada jeb agrākajai Austrumprūsijai piederējusi Kēnigsberga.

Tagadējās Kaļiņingradas teritorija gadsimtiem ilgi bijusi vācu osta Kēnigsberga. Otrā pasaules kara laikā tā smagi nopostīta sabiedroto uzlidojumos, bet 1945.gadā teritorijā iegāja padomju karaspēks. Pēc kara vienošanās pilsētu un tās apkārtni nodeva PSRS. Maskava tūlīt no teritorijas izraidīja visus atlikušos vāciešus un viņu vietā ieveda krievu imigrantus, nomainot pilsētas nosaukumu uz Kaļiņingradu. Pēc PSRS sabrukuma Kaļiņingrada palika Krievijas sastāvā. Pēdējos gados sākts atjaunot vēsturisko arhitektūru, kā arī tajā atgriezušies vācu tūristi, tāpat ik pa laikam izskan baumas, ka Vācija varētu mēģināt atgūt teritoriju apmaiņā pret Krievijas parādu norakstīšanu.

5. Japānai piederējušās Kuriļu salas.

Aptuveni pirms 150 gadiem Japāna un Krievija parakstīja līgumu, vienojoties, ka četras dienvidu salas no Kuriļu salu arhipelāga pieder Japānai, bet uz ziemeļiem novietotās četras salas Krievijai. Taču pēc Otrā pasaules kara Krievija sagrāba visas Kuriļu salas un padzina tajās dzīvojošos japāņus. Japāna nekad nav atteikusies no salu piederības, bet Maskava atsakās tās atdot. Aizvadītajos 60 gados abas valdības vairākkārt risinājušas sarunas par Kuriļu salām, taču nekāds rezultāts nav panākts. Šis jautājums ir tik sāpīgs, ka Japāna un Krievija vēl joprojām nav parakstījušas miera līgumu, kas formāli izbeigtu Otro pasaules karu starp abām valstīm.

6. Ķīnai piederējusī Boļšaja Usurska

Krievijai pašlaik pieder puse no Boļšajas Usurskas jeb Heidzjadzi salas Usūras un Amūras upju saplūšanas vietā uz robežas starp ziemeļaustrumu Ķīnu un austrumu Sibīriju, jo otru pusi Maskava 2004.gadā piekrita atdot Ķīnai un četrus gadu vēlāk Pekina to atguva. Līdz līguma parakstīšanai Krievija par savām uzskatīja visu Boļšaja Usursku, kā arī tai piegulošās salas, kuras Padomju Savienība okupēja 1929.gadā. Ķīnas uzstājība daļēji atmaksājās, atgūstot daļu no salas, kaut arī robežu pārcelšana izraisīja abu pušu nacionālistu nemierus.

7. Ķīnai piederējusī teritorija «Sešdesmit četri ciemati uz austrumiem no upes».

Poētiski nosauktā 3 600 kvadrātkilometrus lielā teritorija atrodas uz austrumiem no Zejas upes Krievijas pilsētas Blagoveščenskas apkārtnē. Tā atrodas stratēģiskā vietā, līdz ar to vēsturē daudzkārt piedzīvojusi asinsizliešanu cīņās starp Krieviju un Ķīnu. Kara draudu iespaidā Cina impērija 1858.gadā apkārtējo teritoriju cedēja Krievijai, taču «Sešdesmit četru ciematu» anklāvs vairāk nekā 40 gadus palika Ķīnas aizsardzībā, līdz ķīniešu nacionālisti sacēlās pret svešo varu. Kad nemiernieki sāka uzbrukumus Krievijas kuģiem reģionā, Krievijas spēki ciematu iedzīvotājus sadzina upē, noslīcinot tūkstošiem cilvēku. Kopš tā laika teritorija atrodas Krievijas kontrolē. Kaut arī Pekina ir atzinusi «Sešdesmit četru ciematu uz austrumiem no upes» zaudēšanu, Taivāna tam nav piekritusi, un Taivānā izdotajās kartēs tā vēl joprojām tiek iezīmēta kā Ķīnas teritorija.

Ref:103.000.103.6050


Pievienot komentāru

  1. anastasija teica:

    ļoti labs apkopojums. tika šitas te notiksies, kad pūcei aste ziedēs

  2. MILDA BREIVA teica:

    Ja jau sākam dalīt pasauli, kāda tā bija, tad lūdzu ASV atgrieziet indiāņiem, bet Krieviju mūsu braļukas- lietuviešiem, jo vienu brīdi viņi bija iekarojuši vai pus tagadējās Krievijas teritorijas :) un ārā no Latvijas- mēs gadsimtiem bijām neatkarīga valsts.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.