bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 07.04.2020 | Vārda dienas: Helmuts, Zina, Zinaīda
LatviaLatvija

Kriminālprocesa likumā veiks plašus grozījumus par liecību patiesumu, žurnālistu iespējām un pierādījumu izmantošanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Saeima, Krimināllikums, liecības, tiesas sēdes, tiesas sēžu ieraksti, Andrejs Judins, Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, žurnālisti

Saeima ceturtdien, 13.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noteikt pienākumu sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt.

Par daļu no atbalstītajiem grozījumiem vēl plānots turpināt diskusijas, strādājot pie likuma grozījumiem galīgajā lasījumā.

Pienākumu sniegt patiesas liecības tiks attiecinātas uz aizdomās turētajiem un aizturētajiem, ja tie izmantos tiesības liecināt.

No likuma tiks izslēgta norma, ka skaņas ierakstu izdarīšanai tiesas sēdē var veikt tad, ja tam piekrīt arī apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, atklātā tiesas sēdes laikā varēs izdarīt skaņu ierakstu, netraucējot tiesas procesu un informējot par to tiesu. Šo normu, kas attieksies arī uz žurnālistiem, iespējams, vēl precizēs trešajā lasījumā.

Par izmaiņām attiecībā uz audio ierakstu veikšanas kārtību tiesā raisījās debates. Deputāts Aldis Gobzems to nodēvēja par ļoti bīstamu priekšlikumu, kā piemēru minot, ka varētu tikt ierakstīta arī izvarošanā cietušā pieaugušā cilvēka liecība. Tas būtu personas datu neizpaušanas pārkāpums, uzsvēra politiķis. Viņš akcentēja, ka ar revolucionāru pārliecību atsevišķi cilvēki virza šādu izmaiņu veikšanu.

Gobzems arī norādīja, ka varētu būt gadījums, kad kāds cilvēks pēc vairākiem gadiem tiek attaisnots, bet līdz tam laikam jau publiski būs izskanējusi informācija, kas personu būs attēlojusi kā briesmīgu.

Atbildīgās Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) skaidroja, ka priekšlikumu par izmaiņām saņēma no Latvijas Žurnālistu asociācijas.

Viņš pauda, ka situācijā, kad žurnālistiem nav ļauts veikt audioierakstu, pastāv risks, ka kaut kas var tikt sajaukts un sabiedrība var tikt maldināja. Lai tas nenotiktu, nepieciešams arī veikt attiecīgos grozījumus, norādīja politiķis.

Judins skaidroja, ka jau tagad atklātās sēdē var piedalīties ikviens interesents. Viņš arī norādīja, ka pirms trešā lasījumā tiks vēl lemts, kā šo informāciju var izmantot un eksperti sniegs savu skatījumu par privātuma jautājumiem.

Deputāte Jūlija Stepeņenko norādīja, ka pašlaik skaņas ierakstu veikt var, ja tam neiebilst augstāk minētie lietas dalībnieki. Cietušajam ir tiesības uz privātumu, tāpēc pašlaik spēkā esošās normas ir saprotamas. Stepaņenko norādīja uz citām saistītām izmaiņām, kas paredz, ka cietušajiem vairs nebūs izšķirošā vārda par video ierakstu veikšanu. Līdz ar to pašlaik piedāvātās izmaiņas otrā lasījuma redakcijā neizskatās labi, norādīja politiķe.

Likumā tiks arī noteikts, ka operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, kas norāda uz citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, drīkstēs izmantot par pierādījumiem. To varēs darīt tikai atbilstoši likuma nosacījumiem. Tāpat paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo personu kratīšana.

Plānots likumā ierakstīt, ka krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem var iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību daļā, kas celta pret citiem apsūdzētajiem, ja šā apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš ir paziņojis tiesai par savu nevēlēšanos piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.

Likumā tiks noteikts, ka psihologs informāciju, kas iegūta, pildot profesionālos pienākumus, sniedz tikai pēc procesa virzītāja rakstveida pieprasījuma. Tāpat likumā precizēts regulējums attiecībā uz apcietināto tiesībām tikties un sazināties ar citām personām.

Atbalstīts arī regulējums, ka, ja tiek uzlikts arests virtuālajai valūtai, to ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai, un ka valdība noteiks virtuālās valūtas realizācijas kārtību. Par šo redakciju atbildīgajā Juridiskajā komisijā raisījās diskusijas, un tā vēl varētu tikt diskutēts, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Lasiet arī: Rosinās izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus varētu saukt arī pie kriminālatbildības

No likuma paredzēts izslēgt iespēju, ka pirmajā instancē īpaši sarežģītas lietas varētu skatīt triju tiesnešu sastāvā. Paliks spēkā norma, ka lietas skata viens tiesnesis. Tāpat paredzēts noteikt, ka lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus tiesas sēdē nepārbauda.

Tāpat paredzēts noteikt, ka ierosinājumu vai pieteikumu par spēkā esoša prokurora priekšraksta par sodu izskatīšanu no jauna var iesniegt, ja tajā konstatēti Krimināllikuma vai šā likuma normu pārkāpumi, kas noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

Likumā tiks arī noteikts, ka kriminālprocesu pret Satversmes tiesas (ST) tiesnesi drīkstēs uzsākt tikai ģenerālprokurors. Kriminālvajāšanas sākšana pret ST tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana ir pieļaujama tikai ar ST piekrišanu, ja par tiek saņemts visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Tāpat paredzēts noteikt, ka ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar ST piekrišanu. Šos jautājumus ST izskata triju tiesnešu sastāvā. Ja ST tiesnesis tiks notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nebūs nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to būs jāinformē ST priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram.


Pievienot komentāru

Valdība atbalsta Zvidriņas sodīšanu ar atbrīvošanu no VZD ģenerāldirektores amata

Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru atstādinātajai Valsts zemes dienesta ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai piemērojams disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Austrālijā attaisno par pedofiliju notiesātu kardinālu

Tiesa Austrālijā ir attaisnojusi katoļu baznīcas kardinālu Džordžu Pelu, kurš pērn kļuva par augstāko katoļu amatpersonu, kura atzīta par vainīgu bērnu seksuālā izmantošanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Igaunijas valdībā nesaskaņas par taupības ieviešanu ekonomikas atbalstam

Vai valstij ir «jāsavelk josta», lai palīdzētu ekonomikai atgūties? Igaunijas valdībā pārstāvētajām partijām ir kardināli pretēji viedokļi, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR.

KP pērn saņēmusi 75 iesniegumus par konkurences kropļojumiem

Vienlaikus 2019.gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem.

IZM apsver domu centralizētos eksāmenus neatcelt

Ja ārkārtējo situāciju pagarinās vēl uz mēnesi, pastāv iespējas, ka profesionālo skolu kvalifikācijas eksāmeni un centralizētie eksāmeni varētu notikt – ievērojot visus drošības pasākumus.

Polija prezidenta vēlēšanas rīkos ar pasta balsojumu

Polijā maijā gaidāmām prezidenta vēlēšanām ir jānotiek kā pasta balsojumam, tā lēmuši poļu likumdevēji. Ieceres pretinieki tikmēr norāda, ka tas nozīmētu sabiedrības veselības apdraudēšanu.

Lidosta Rīga plāno atlaist 500 darbinieku

Samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta spiesta pieņemt lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu.

Latvijā sācies sējas laiks

Daba modusies neierasti agri, un arī lauksaimnieki pamazām uzsāk sējas darbus. Pirmos pašlaik sēj pupas un zirņus, ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu.

Akciju cenas kāpj cerībās par koronavīrusa krīzes mazināšanos

AvaTrade analītiķis Naīms Aslams sacīja, ka «investori atsakās no pesimisma», jo COVID-19 upuru skaita pieaugums ir palēninājies tādās Eiropas valstīs kā Itālija, Spānija un Francija.

Britu premjerministru no COVID-19 ārstē intensīvajā nodaļā

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš jau nepilnas divas nedēļas sirgst ar COVID-19 slimnīcā pārvests uz intensīvās aprūpes nodaļu, bet valdības vadītāja pienākumi uzticēti ārlietu ministram Dominikam Rābam, tā vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Jaunais TV kanāls Tava klase pirmajā dienā skatīts 50 valstīs

Izglītības un zinātnes ministrija ziņo, ka papildu Latvijai TV kanālu skatījušies cilvēki Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Krievijā, ASV, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un citviet pasaulē.

Levits aicina nešķirot dīkstāves pabalsta saņēmējus pēc nodokļu parāda

Levits uzskata, ka dīkstāves pabalsts ir instruments, lai «pārziemotu». «Tas attiecas uz visiem, kuriem krīzes dēļ patlaban nav darba,» viņš uzsvēra.

ASV koronavīrusa nāves gadījumu skaits tuvojas 11 000

ASV, kas ir valsts ar pasaulē vislielāko apstiprināto COVID-19 saslimšanu skaitu, nāves gadījumu kopskaits otrdien, 7.aprīlī, sasniedzis 10 986, ziņo ASV Džona Hopkinsa Universitāte un vācu raidsabiedrība DW.

COVID-19 inficēto skaits Baltijā. Latvijā – 548, Lietuvā – 880, Igaunijā – 1 149

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Ziemas sesijā Saeima pieņēmusi 42 likumus

Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1 085 priekšlikumi.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas pārcels uz 5.septembri

Sākotnēji bija noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā notiks 25.aprīlī, taču COVID-19 pandēmijas dēļ vēlēšanu datums tika pārcelts uz 6.jūniju, vienlaikus pieļaujot, ka vēlēšanu datums var tikt pārcelts tuvāk rudenim.

Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram – redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV)

Klaipēdā slēdz slimnīcu koronavīrusa drošības pārkāpumu dēļ

Lietuvas trešajā lielākajā pilsētā ir slēgta slimnīca pēc atklātībā nākušas informācijas par drošības pārkāpumiem darbā ar COVID-19 inficēto ārstēšanu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Spānijā ceturto dienu krītas letālo vīrusa gadījumu skaits

Spānijā ceturto dienu pēc kārtas ir samazinājies to COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits, kuri reģistrēti ar letālu slimības iznākumu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Rebenoks pamet darbu Rīgas brīvostas valdē

Apšaubāmas reputācijas advokāts, kas iesaistīts Olainfarm sarunās, un bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks ir nolēmis pamest darbu Rīgas brīvostas valdē.

Līdz šim Latvijā izveseļošanās no koronavīrusa apstiprināta 16 cilvēkiem

Pacienti, kuriem laboratoriski apstiprināts COVID-19, pārtraukt karantīnu un doties ikdienas gaitās drīkst tikai ar ārsta atļauju.

Baltkrievija paziņo par astoņiem letāliem COVID-19 gadījumiem

Baltkrievijā no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši kopskaitā astoņi cilvēki, tā vēsta Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA pēc tam, kad Lietuvas amatpersonas paudušas aizdomas, ka Minska neziņo par uzliesmojuma patieso apmēru.

Mediju atbalstam novirzīs 2,04 miljonus eiro

COVID-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem novirzīs 2,04 miljonus eiro.

Latviju šonedēļ plāno šķērsot kilometru garš kravas vilciena sastāvs no Ķīnas

Kravas vilciens galamērķi Kaļiņingradā sasniegs aptuveni deviņās diennaktīs, bet Latvijas teritoriju tas šķērsos desmit stundās, ieskaitot muitas un robežšķērsošanas procedūrām nepieciešamo laiku.

Medijs: Krievijas ārstu biedrības vadītāja arestēta, sista par aizsargaprīkojuma piegādi

Krievijas mediķu arodbiedrības Ārstu alianse vadītāju arestējusi un situsi policija pēc tam, kad viņa mēģinājusi piegādāt aizsardzības līdzekļus mediķiem, tā vēsta ziņu portāls Meduza.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!