bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Kristovskis saredz priekšnoteikumus sadarbības atjaunošanai ar Vienotību; Āboltiņa noplicināja partijas potenciālu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģirts Valdis Kristovskis

«Ja Vienotībai būtu interese, un tā vēlētos atgriezties pie vērtībām, kuru dēļ piedalījos tās dibināšanā, varētu apsvērt nepieciešamību atgriezties un nākt talkā šai partijai. Manas zināšanas, jaunā pēdējo 5-6 gadu pieredze, varētu būt noderīga tās politikas restartā un ietekmes atjaunošanā,» intervijā ar BNN atzīst Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Kristovskis atceras, ka Vienotības sākumposmā, pirmajā pusotrā gadā, kamēr vēl piedalījās partijas veidošanā, nācās saskarties ar spēcīgu trīs Vienotību veidojošo politisko spēku – Pilsoniskās savienības, Sabiedrības citai politikai un Jaunā laika sāncensību.

«Ne vienmēr tā bijusi veselīga konkurence. Uzskatu, individuālo mērķu, politikas veidošanas taktisko risinājumu un paņēmienu nesaderība, atšķirīgā izpratne par politiskajiem kompromisiem veidojušas saspringtas attiecības, audzēja Solvitas Āboltiņas neizsīkstošo vēlmi apspēlēt Pilsonisko savienību, pāraugusi tieksmē «izčakarēt Kristovski»,» stāsta politiķis.

Turpināt tādā garā Kristovskim nav bijis ne mazākās vēlmes, tāpēc viņš izlēmis par aiziešanu no aktīvās politikas.

Toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar Vienotības burā pūsto vēju, pēc Jaunā Laika nolaišanas uz grunti, nu jau esot bijusi uz jauna, uz otrā, uz Vienotības viļņa. Un tas Āboltiņu nesis, pavēris jaunas iespējas paplašināt ietekmi valstī, iespēju tiekties pēc valsts prezidenta amata. Acīmredzami tam tika pakļautas arī Vienotības izvēles un izredzes, komentē Kristovskis.

«Potenciāli konkurējošo iekšpartejisko politiķu neitralizēšana, no vienas puses, un ārēji neredzamu stipru norunu veidošana ar politiskajiem pretiniekiem – no otras. Tieši šādu vienošanos rezultātā no Latvijas «trimdā tika izsūtīts» Valdis Dombrovskis un valsts prezidenta amatu ieņēma Raimonds Vējonis nevis nesalīdzināmi piemērotākais Egils Levits.  Tie ir tikai daži spilgtākie no zināmiem shēmošanas gadījumiem, kas nebija iespējami bez Āboltiņas līdzdalības. Šādi politiskie darījumi pārmāca nepieciešamību koncentrēties tieši uz Vienotības spēka un politiskās ietekmes palielināšanu. Tomēr, kā redzam, tad ilgtermiņā šāda taktika nav attaisnojusies. Šāda tipa politiskie darījumi noveduši ne tikai pie pašas Āboltiņas ietekmes un politisko ieceru iziršanas, bet arī Vienotības paklupiena, kas sekmējis Zaļo Zemnieku Savienības nepamatotu ietekmes nostiprināšanu,» intervijā atceras politiķis.

Kristovskis pat saka, ka Vienotība Āboltiņas vadībā savas pozīcijas labprātīgi atdeva šim politiskajam spēkam, kurš iet uz apsūdzēto sola sēdošā Lemberga pavadā. Tomēr šī pārpartejiskā saspēle un devība acīmredzami nav attaisnojusies.

Deputāts atzīmē, ka ilgstošā turēšanās pie Āboltiņas politikas novedusi partiju stagnācijā. Izskatās, ka ir noplicināts tās radošums, kā arī iedragāts tās politiskais potenciāls – samazinājusies partijas konkurētspēja. Esot piepildījies tieši tas, ko Kristovskis prognozējis 2011.gadā, kad, redzot tā laika partijas vadības stilu, nolēmis aiziet no aktīvas līdzdalības partijā, paliekot tikai partijas ierindas biedra statusā.

«Pašlaik Vienotība cenšas sabiedrībai parādīt, ka tā ir sapratusi sava vājuma cēloņus, ka tā varētu un vēlas mainīties, ka tā ir pietiekami pieredzējusi un kompetenta, lai piedalītos Latvijas tautsaimniecības attīstības, sociālo un citu valsts un sabiedrības vajadzību risināšanā arī turpmāk. Tas mani priecē, jo apzinos šīs partijas nozīmi un vērtību arī šodien. Īpaši šodien!» norāda politiķis.

Tādejādi Kristovskis BNN atzīst, ka Vienotībā joprojām saskata potenciālu, viņam ir cerība, ka Vienotība, kas savulaik apvienoja krietnu daļu veselas paaudzes politisko gribu, vēlmi kalpot valsts izaugsmes mērķiem, nopietni izvērtē iespējas pārmaiņām, kas pavērušās līdz ar pārmaiņām partijas vadībā. Tomēr Kristovskis piebilst: «Lai es pats atgrieztos atpakaļ Vienotības aktīvā apritē un ņemtu dalību nacionālajā politikā, ir jābūt abpusējai vēlmei.»

Jāpiebilst, ka BNN sazinājās ar Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu. Arī viņš atzina, ka labprāt Kristovski redzētu aktīvāk nacionālajā politikā. «Kristovskis ir ļoti labi novērtēts politiķis Latvijā, mēs būtu tikai priecīgi, ja viņš būtu aktīvāks. Vienotības valdē sarunas par Kristovska atgriešanos nav bijušas, bet mēs ar viņu sazināmies nepārtraukti. Ceru, ka rezultāts būs tāds, ka viņš atgriezīsies nacionālajā līmenī,» piebilst Kampars.

Runājot par aktīvajiem gadiem politikā, Kristovskis atzīst, ka sākot jau no 1990.gada 4.maija neatkarības balsojuma viņam personīgi tie galvenokārt bija saistīti ar Latvijas drošības mērķu sasniegšanu. Tad pakāpeniski viņa darbība pārauga Latvijas aizsardzības spēju veidošanā un paaugstināšanā, kas sekmēja virzību uz dalību NATO un Eiropas Savienībā.

«Koncentrējoties darbiem uz šo mērķu sasniegšanu, man bija ticība, ka tie vērtību standarti un demokrātiskas valsts labas pārvaldības prasības, kuras izvirzīja Eiropas Savienība, to iespaids uz Latvijas sabiedrību un uz Latvijas valsts pārvaldi būs dziedinošs ilgtermiņā. Bija cerība, ka valsts sagrābšanas un teju vai mežonīgās privatizācijas, kas 90.gados faktiski bija neizbēgama, negatīvās un postošās blakusparādības kādā brīdi mazināsies, ka noziedzīgās tieksmes sabiedrībā atslābs un valstī notiks veselīgs «attīrīšanās process»,» uzsver Kristovskis.

Politiķis atzīst, ka esot bijusi cerība, ka tie, kas izmantojot valsts uzņēmumu amatus, piekļuva tautsaimniecības resursiem, varēja uzsākt savus biznesus, kļūt pārticīgi, reiz būs sabiedrībai pateicīgi, ka ar savu attieksmi pret valsti centīsies tiem dotās, dažkārt piesavinātās iespējas godam atlīdzināt. «Ir sajūta, ka sabiedrība, to sagaidot, nav pietiekami prasīga, lai nomainītu tos un lai tā vai citādi sodītu tos, kas diemžēl turpina valsti vazāt aiz deguna, apzagt tautu, pie tam reizē pamanās pat iegūt un noturēt valsts vai pašvaldību līmeņa varu,» piebilst politiķis.

«Latvijā joprojām ir pietiekami daudz neizmantotu attīstības iespēju, kuru cēloņsakarības sakņojas labas valsts pārvaldības trūkumā, kuras veikli izmanto oligarhu vadītie vai līdzīgas filozofijas noziedzīgi grupējumi, kas valsts sarūpētas iespējas pakļauj savām šaurām interesēm. Daudzviet esošie likumpārkāpumi, beztiesiskums, kas tieši ietekmē cilvēku labklājību, ir valsts nozagšanas sekas. Visam tam, tā vai citādi, ir negatīvs iespaids uz tautsaimniecības attīstību. Protams, arī uz sabiedrības morāli,» komentē Kristovskis.

Politiķis neslēpj domas, ka līdz ar oligarhu «tikumu» un ietekmes saglabāšanos Latvijā, pastāv draudi neatgriezeniski pazaudēt ticību tik svarīgajām demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām un Latvijas kā nelielas nacionālas un, kas svarīgi, tiesiskas valsts nākotnes izredzēm. Valsts vadītājiem atbildībai par Latvijas nākotni un spējai iestāties par tās pamatvērtībām ir jābūt nepārprotamam virsmērķim, uzsver Kristovskis.

«Tāpēc ir svarīgi, ka tie cilvēki, kas kļūst par tautas priekšstāvjiem, jo īpaši tie, kas tiek virzīti uz Saeimas priekšsēdētāja, uz valsts un ministru prezidentu amatiem, ir tādi vīri un sievas, kuriem sabiedrība varētu un vēlētos līdzināties, kuriem var uzticēties, no kuriem var mācīties atbildīgu attieksmi pret valsti un tautas nākotni. Tieši šo cilvēku rokās ir Latvijas ilgtspēja, tās pastāvēšana nākamos simts gadus. Un tā ir ārkārtīgi liela atbildība,» tā Kristovskis.


Pievienot komentāru

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.

Putins Helsinkos noliedz jaukšanos ASV vēlēšanās, Tramps neiebilst

Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.

Valodas must be. Intervija ar Valdi Zatleru par prezidenta kandidātu politisko tirgu un komunistiskā mantojuma pieeju

Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vecrīgas grautiņu dalībnieku Bērziņu pirms termiņa neatbrīvos

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma izciešanas.

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien, 16.jūlijā, bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.

Tusks aicina lielvaras nepieļaut tirdzniecības strīdu izraisītu «haosu»

Eiropai, Ķīnai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai ir jāstrādā kopā, lai izvairītos no tidzniecības strīdiem, kuru sekas varot būt vēl ļaunākas, tā ikgadējā Ķīnas-ES galotņu sanāksmē sacījis Donalds Tusks, kurš vada Eiropas Savienības dalībvalstu lēmējvaru, Eiropadom.

Latvijā janvārī-maijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums.

Rēzeknes domes deputāti nesaņems naudas sodu par laikraksta izdošanu krievu valodā

Tiesa atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemērotos naudas sodus deviņiem Rēzeknes domes deputātiem, kuri bija panākuši, ka domes laikraksts tiek izdots arī krievu valodā.

Ievestā benzīna apmērs piecos mēnešos sarucis par 2%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 14,9% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

KNAB izbeidzis lietu par Bi-2 koncertu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad maija vidū izbeidzis lietvedību par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, kas notikusi īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, rīkojot grupas Bi-2 bezmaksas koncertu Lucavsalā.