bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Kristovskis saredz priekšnoteikumus sadarbības atjaunošanai ar Vienotību; Āboltiņa noplicināja partijas potenciālu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģirts Valdis Kristovskis

«Ja Vienotībai būtu interese, un tā vēlētos atgriezties pie vērtībām, kuru dēļ piedalījos tās dibināšanā, varētu apsvērt nepieciešamību atgriezties un nākt talkā šai partijai. Manas zināšanas, jaunā pēdējo 5-6 gadu pieredze, varētu būt noderīga tās politikas restartā un ietekmes atjaunošanā,» intervijā ar BNN atzīst Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Kristovskis atceras, ka Vienotības sākumposmā, pirmajā pusotrā gadā, kamēr vēl piedalījās partijas veidošanā, nācās saskarties ar spēcīgu trīs Vienotību veidojošo politisko spēku – Pilsoniskās savienības, Sabiedrības citai politikai un Jaunā laika sāncensību.

«Ne vienmēr tā bijusi veselīga konkurence. Uzskatu, individuālo mērķu, politikas veidošanas taktisko risinājumu un paņēmienu nesaderība, atšķirīgā izpratne par politiskajiem kompromisiem veidojušas saspringtas attiecības, audzēja Solvitas Āboltiņas neizsīkstošo vēlmi apspēlēt Pilsonisko savienību, pāraugusi tieksmē «izčakarēt Kristovski»,» stāsta politiķis.

Turpināt tādā garā Kristovskim nav bijis ne mazākās vēlmes, tāpēc viņš izlēmis par aiziešanu no aktīvās politikas.

Toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar Vienotības burā pūsto vēju, pēc Jaunā Laika nolaišanas uz grunti, nu jau esot bijusi uz jauna, uz otrā, uz Vienotības viļņa. Un tas Āboltiņu nesis, pavēris jaunas iespējas paplašināt ietekmi valstī, iespēju tiekties pēc valsts prezidenta amata. Acīmredzami tam tika pakļautas arī Vienotības izvēles un izredzes, komentē Kristovskis.

«Potenciāli konkurējošo iekšpartejisko politiķu neitralizēšana, no vienas puses, un ārēji neredzamu stipru norunu veidošana ar politiskajiem pretiniekiem – no otras. Tieši šādu vienošanos rezultātā no Latvijas «trimdā tika izsūtīts» Valdis Dombrovskis un valsts prezidenta amatu ieņēma Raimonds Vējonis nevis nesalīdzināmi piemērotākais Egils Levits.  Tie ir tikai daži spilgtākie no zināmiem shēmošanas gadījumiem, kas nebija iespējami bez Āboltiņas līdzdalības. Šādi politiskie darījumi pārmāca nepieciešamību koncentrēties tieši uz Vienotības spēka un politiskās ietekmes palielināšanu. Tomēr, kā redzam, tad ilgtermiņā šāda taktika nav attaisnojusies. Šāda tipa politiskie darījumi noveduši ne tikai pie pašas Āboltiņas ietekmes un politisko ieceru iziršanas, bet arī Vienotības paklupiena, kas sekmējis Zaļo Zemnieku Savienības nepamatotu ietekmes nostiprināšanu,» intervijā atceras politiķis.

Kristovskis pat saka, ka Vienotība Āboltiņas vadībā savas pozīcijas labprātīgi atdeva šim politiskajam spēkam, kurš iet uz apsūdzēto sola sēdošā Lemberga pavadā. Tomēr šī pārpartejiskā saspēle un devība acīmredzami nav attaisnojusies.

Deputāts atzīmē, ka ilgstošā turēšanās pie Āboltiņas politikas novedusi partiju stagnācijā. Izskatās, ka ir noplicināts tās radošums, kā arī iedragāts tās politiskais potenciāls – samazinājusies partijas konkurētspēja. Esot piepildījies tieši tas, ko Kristovskis prognozējis 2011.gadā, kad, redzot tā laika partijas vadības stilu, nolēmis aiziet no aktīvas līdzdalības partijā, paliekot tikai partijas ierindas biedra statusā.

«Pašlaik Vienotība cenšas sabiedrībai parādīt, ka tā ir sapratusi sava vājuma cēloņus, ka tā varētu un vēlas mainīties, ka tā ir pietiekami pieredzējusi un kompetenta, lai piedalītos Latvijas tautsaimniecības attīstības, sociālo un citu valsts un sabiedrības vajadzību risināšanā arī turpmāk. Tas mani priecē, jo apzinos šīs partijas nozīmi un vērtību arī šodien. Īpaši šodien!» norāda politiķis.

Tādejādi Kristovskis BNN atzīst, ka Vienotībā joprojām saskata potenciālu, viņam ir cerība, ka Vienotība, kas savulaik apvienoja krietnu daļu veselas paaudzes politisko gribu, vēlmi kalpot valsts izaugsmes mērķiem, nopietni izvērtē iespējas pārmaiņām, kas pavērušās līdz ar pārmaiņām partijas vadībā. Tomēr Kristovskis piebilst: «Lai es pats atgrieztos atpakaļ Vienotības aktīvā apritē un ņemtu dalību nacionālajā politikā, ir jābūt abpusējai vēlmei.»

Jāpiebilst, ka BNN sazinājās ar Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu. Arī viņš atzina, ka labprāt Kristovski redzētu aktīvāk nacionālajā politikā. «Kristovskis ir ļoti labi novērtēts politiķis Latvijā, mēs būtu tikai priecīgi, ja viņš būtu aktīvāks. Vienotības valdē sarunas par Kristovska atgriešanos nav bijušas, bet mēs ar viņu sazināmies nepārtraukti. Ceru, ka rezultāts būs tāds, ka viņš atgriezīsies nacionālajā līmenī,» piebilst Kampars.

Runājot par aktīvajiem gadiem politikā, Kristovskis atzīst, ka sākot jau no 1990.gada 4.maija neatkarības balsojuma viņam personīgi tie galvenokārt bija saistīti ar Latvijas drošības mērķu sasniegšanu. Tad pakāpeniski viņa darbība pārauga Latvijas aizsardzības spēju veidošanā un paaugstināšanā, kas sekmēja virzību uz dalību NATO un Eiropas Savienībā.

«Koncentrējoties darbiem uz šo mērķu sasniegšanu, man bija ticība, ka tie vērtību standarti un demokrātiskas valsts labas pārvaldības prasības, kuras izvirzīja Eiropas Savienība, to iespaids uz Latvijas sabiedrību un uz Latvijas valsts pārvaldi būs dziedinošs ilgtermiņā. Bija cerība, ka valsts sagrābšanas un teju vai mežonīgās privatizācijas, kas 90.gados faktiski bija neizbēgama, negatīvās un postošās blakusparādības kādā brīdi mazināsies, ka noziedzīgās tieksmes sabiedrībā atslābs un valstī notiks veselīgs «attīrīšanās process»,» uzsver Kristovskis.

Politiķis atzīst, ka esot bijusi cerība, ka tie, kas izmantojot valsts uzņēmumu amatus, piekļuva tautsaimniecības resursiem, varēja uzsākt savus biznesus, kļūt pārticīgi, reiz būs sabiedrībai pateicīgi, ka ar savu attieksmi pret valsti centīsies tiem dotās, dažkārt piesavinātās iespējas godam atlīdzināt. «Ir sajūta, ka sabiedrība, to sagaidot, nav pietiekami prasīga, lai nomainītu tos un lai tā vai citādi sodītu tos, kas diemžēl turpina valsti vazāt aiz deguna, apzagt tautu, pie tam reizē pamanās pat iegūt un noturēt valsts vai pašvaldību līmeņa varu,» piebilst politiķis.

«Latvijā joprojām ir pietiekami daudz neizmantotu attīstības iespēju, kuru cēloņsakarības sakņojas labas valsts pārvaldības trūkumā, kuras veikli izmanto oligarhu vadītie vai līdzīgas filozofijas noziedzīgi grupējumi, kas valsts sarūpētas iespējas pakļauj savām šaurām interesēm. Daudzviet esošie likumpārkāpumi, beztiesiskums, kas tieši ietekmē cilvēku labklājību, ir valsts nozagšanas sekas. Visam tam, tā vai citādi, ir negatīvs iespaids uz tautsaimniecības attīstību. Protams, arī uz sabiedrības morāli,» komentē Kristovskis.

Politiķis neslēpj domas, ka līdz ar oligarhu «tikumu» un ietekmes saglabāšanos Latvijā, pastāv draudi neatgriezeniski pazaudēt ticību tik svarīgajām demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām un Latvijas kā nelielas nacionālas un, kas svarīgi, tiesiskas valsts nākotnes izredzēm. Valsts vadītājiem atbildībai par Latvijas nākotni un spējai iestāties par tās pamatvērtībām ir jābūt nepārprotamam virsmērķim, uzsver Kristovskis.

«Tāpēc ir svarīgi, ka tie cilvēki, kas kļūst par tautas priekšstāvjiem, jo īpaši tie, kas tiek virzīti uz Saeimas priekšsēdētāja, uz valsts un ministru prezidentu amatiem, ir tādi vīri un sievas, kuriem sabiedrība varētu un vēlētos līdzināties, kuriem var uzticēties, no kuriem var mācīties atbildīgu attieksmi pret valsti un tautas nākotni. Tieši šo cilvēku rokās ir Latvijas ilgtspēja, tās pastāvēšana nākamos simts gadus. Un tā ir ārkārtīgi liela atbildība,» tā Kristovskis.


Pievienot komentāru

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.