bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Kritizē Auguļa pieeju Rail Baltica projektam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa pieeja Latvijai ģeopolitiski būtiskajam projektam Rail Baltica nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Augulis intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze paudis, – ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad vajadzētu domāt par tā realizācijas lietderību.

Kā informēja deputāta Zīles padomnieks Kārlis Būmeisters, eiroparlamentārietis, runājot par ministra pausto, norādījis, ka, izskatot jaunās valdības deklarācijas projektu jau samērā lielā gatavības stadijā, Rail Baltica nebija atradusies vieta blakus dažādām prioritātēm Austrumu-Rietumu tranzītceļu vidū.

«Nācies aicināt tomēr iekļaut Baltijas valstu svarīgāko un lielāko infrastruktūras objektu deklarācijā. Turklāt, ja Rail Baltica būtiski nepavirzīsies realizācijā [Ministru prezidenta Māra] Kučinska valdības laikā, tad iegūt pamatojumu saņemt būtisku Eiropas Savienības (ES) finansējumu tā pabeigšanai nākamajā ES finanšu perspektīvā būs grūti,» brīdināja Zīle, kurš EP strādā arī Transporta un tūrisma komitejā.

Politiķis arī skaidroja, ka Auguļa ideja par ātrvilcienu uz Maskavu un Rail Baltica neesamība lieliski saskanēja ar nu jau bijušā Krievijas dzelzceļa vadītāja prezentāciju EP par sadarbību ar ES transporta tīklu attīstībā.

«Auguļa kunga kā toreizējā satiksmes ministra mērķos 2010.-2011.gadā bija arī četru joslu autoceļu izbūve uz Krievijas galvaspilsētu. Būtu interesanti, ja mēs būtu šo iesākuši, lai tikai vēlāk atskārstu, ka Krievijai, kā šobrīd redzams, nav nekādu plānu investēt Latvijas virziena tranzīta infrastruktūrā,» pauda Zīle.

Viņa ieskatā tas, ka šobrīd no darba ir atbrīvots Krievijas dzelzceļa priekšnieks [Vladimirs] Jakuņins, ar kuru toreiz ministrs acīmredzot bija līdzīgās domās, nenozīmējot, ka Krievijas nostāja šajā jautājumā ir mainījusies. «Vēl joprojām Krievija no Pleskavas apgabala pilsētas Veļikije Luki līdz Latvijas robežai dzelzceļa jomā nav ieplānojusi investīcijas,» skaidroja Zīle.

Viņš arī norādīja, ka ministra izteikumi tiek traktēti kā akcentu maiņa gan ar gavilēm krievu valodas medijos, gan neizpratni rietumos, piebilstot, ka dzelzceļa joma vienmēr bijusi ģeopolitiska.

«Kaut vai paskatāmies, kā Latvijas teritorijā tika jauktas un būvētas dzelzceļa līnijas pēdējos 100 gados. Galu galā mēs nevaram uzskatīt, ka ES valstu nodokļu maksātāju naudu jāiegulda tikai ar Krievijas tranzītbiznesu saistītās infrastruktūras attīstībai,» sacīja deputāts, norādot, ka par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu «ienesīgumu» vērts atcerēties, ka arī līnijas no Rīgas uz Maskavu un Sanktpēterburgu joprojām Latvijas Dzelzceļš «piedotē».

Augulis intervijā laikrakstam skaidrojis, ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību.

Vaicāts, cik nozīmīgs ir šis projekts, ministrs norāda, ka jebkurš infrastruktūras projekts, kurš pēc realizācijas dod kādu pienesumu tautsaimniecībai vai vairo drošību un komfortu, ir atbalstāms. Komentējot repliku, ka nekāda ekonomiska pienesuma pēc realizācijas nebūs, jo dzelzceļa kravas no Helsinkiem caur Rīgu uz Eiropu neiet, Augulis atzīst, ka kravu ir maz. Viņš min, ka, iespējams, salāgojot ar esošo dzelzceļa sliežu ceļu, situācija varētu mainīties. «Turklāt šis projekts ir būtisks drošības jomā,» piebilsts ministrs.

Augulis atzīst, ka zināmā mērā Rail Baltica ir pilotprojekts. «Ja tam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību, bet šobrīd Eiropas līdzfinansējums ir 80-85%, tātad tas ir paceļam projekts,» viņš norāda.

Kā ziņots, Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Pērn laikā no 11.novembra līdz 11.decembrim notika Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Ref: 102.000.102.11974


Pievienot komentāru

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,