Krīze krīzei galā un beigās omikrons. Tas 2021.gads ārzemēs

Ar kādām ārvalstu norisēm jums saistās aizejošais gads? Vakcinācijas kampaņas un sacensība, Afganistāna, klimata konference, varbūt cenu sadārdzinājums, izejvielu tūkums, migrācija un NATO brīdinājumi Krievijai par Ukrainu? BNN Baltijas un pasaules notikumu atspoguļotājam šīs norises iezīmē divus galvenos tēmu blokus: 2021.gadā esam piedzīvojuši starptautiskas dižķibeles un valstu centienus tās risināt. Interesi raisījusi arī nepiekāpīga politiskā cīņa dažādās valstīs.

Vai atceraties gada sākumu? Tas iesākās ar trauksmainiem notikumiem divās lielvalstīs, kurās, tā vien gribas teikt, garlaicīgi nav nekad.

Politikas šūpoles lielvalstīs

Janvārī Krievijā atgriezās opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs. Viņš tika aizturēts lidostā un pēcāk kā skaļš pastāvošās kārtības izaicinātājs tika notiesāts un ieslodzīts cietumā. Paredzamā brīvības atņemšana viņu nekavēja izdarīt savu līdz šim skaļāko uzbrukumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Navaļnija YouTube kontā tika publicēts video Pils Putinam, kas līdz gada beigām ir savācis 120,4 miljonus skatījumu.

Gads ASV sākās ar nervus kutinošu prezidentu nomaiņu. Amatu atstāja republikānis Donalds Tramps (Donald Trump), dodot vietu demokrātam Džo Baidenam (Joe Biden). Par notikumiem dienā, kad ASV viceprezidents Maiks Penss (Mike Pence) pasludināja Baidenu par 2020.gada prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, ASV šķēpi tiks lauzti vēl ilgi. Baidens prezidentūras pirmajā gadā veltījis daudz pūļu, lai mainītu sava priekšteča uzsākto Vašingtonas ārpolitikas kursu. Ir mainījies ASV tonis attiecībās ar tradicionāliem sabiedrotajiem un ar daļu no oponentiem. Valsts ir atkārtoti pievienojusies Parīzes Klimata nolīgumam.

Otrais gads ar kovidu – no cerības līdz omikronam

Foto: AFP/SCANPIX

Gada pirmajā pusē daudzās valstīs Eiropā un citviet saglabājās augsta kovida izplatība un bija spēkā trešais epidemioloģisko ierobežojumu vilnis. Cerības uz ierobežojumu neatgriezenisku atcelšanu deva Eiropas Zāļu aģentūras paziņojumi par vakcīnu drošumu un iedarbīgumu. Vakcinācijas kampaņu uzsākšanu pavadīja valstu cīņa par kovida vakcīnu kravām un pastiprināta sabiedrības uzmanība vakcinēto veselībai pēc potēšanās. Gada laikā pierādījies Eiropas Zāļu aģentūras uzsvērtais, ka, lai arī potēties nav gluži «čiks un viss», vakcinēties pret infekcijas slimību ir daudz drošāk veselībai, nekā inficēties, saslimt un tad cerēt uz to labāko.

ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs līdz gada beigām ir pret kovidu pilnībā vakcinēti 307 miljoni jeb 67,8% visu iedzīvotāju. Eiropā, ieskaitot arī valstis ārpus ES un EEZ, pandēmijas laikā no kovida komplikācijām ir miruši 1,6 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācijas vadība savukārt cauru gadu atkārtojusi, ka kovidu var uzvarēt tikai globālā mērogā, un vakcinējot visu valstu iedzīvotājus – primāri riska grupu pārstāvjus – vienlīdz lielā apmērā. Organizācijas prognožu trāpīgumu apliecinājusi koronavīrusa deltas un omikrona variantu izplatība pasaulē un tai sekojošie, jaunie ierobežojumi.

Austrija un Grieķija bija pirmās Eiropā, kuras kā izlēmīgu, bet nepopulāru risinājumu izvēlējās iedzīvotāju obligātu vakcināciju, kas šajās ES valstīs stāsies spēkā 2022.gada sākumā.

Ryanair reiss, klimata solījumi un migrācijas vilnis

Ārvalstīs, politika, Svarīgi, ārzemēs, Baltija, Alars Kariss, Angela Merkele, Aleksejs Navaļnijs, Afganistāna, klimata pārmaiņas, ES finansējums, migrācija, Taliban, notikumi pasaulē, 2021.gads, Eiropas Savienība, migranti, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko, Džo Baidens, ASV prezidenta vēlēšanas, karš, vakcīnas, omikrons, kovids, trešais vilnis, ierobežojumi, Ryanair, lidmašīnas pārvirzīšana,
Foto: REUTERS/SCANPIX

Maijā neizpratni Baltijā un Eiropā raisīja Ryanair pasažieru lidmašīnas novirzīšana uz Minsku, kur tika aizturēts baltkrievu opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs.

Dabas draugi, dabas katastrofas un Rietumvalstu politiķi 2021.gadā pastiprināti centušies vērst uzmanību uz konkrētas rīcības nepieciešamību divās frontēs: visā pasaulē mazināt gaisa piesārņošanu ar siltumnīcefekta gāzēm un sargāt un atjaunot dabas teritorijas, kuras spēj absorbēt klimatam kaitīgās gāzes.

ES apņēmīgi uzņēma zaļās politikas kursu, savu stiprāko ietekmēšanas līdzekli – atbalsta naudu dalībvalstīm – sasaistot ar reālu rīcību klimata aizsardzības jomā. ES apņēmās līdz 2030.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus par 55%. ASV šajā periodā kā savu mērķi nosauca izmešu samazinājumu par 50%. Ar dalītām jūtām šogad aizritēja ANO Klimata pārmaiņu konference Glāzgovā. Tajā pasaules valstu pārstāvji vienojās līdz 2030.gadam apturēt atmežošanas praksi tādos pasaules klimata noturībai svarīgos reģionos kā Amazones baseins un Sibīrija. Virkne valstu, ieskaitot Poliju, apņēmās atteikties no akmeņogļu izmantošanas enerģētikā. Tikmēr vilšanos sagādāja Indija un Ķīna, to paziņojumi par apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu, lai attiecīgi 2060. un 2070.gadā abas valstis kļūtu klimatneitrālas. Ekspertu vērtējumā, abām miljardu nāciju valstīm ar to nepietiks, lai nepieļautu pasaules klimata sasilšanu virs 1,5 grādiem pēc Celsija, mērot no pirmsrūpnieciskā laikmeta vidējās gaisa temperatūras.

Jūlijā un augustā Baltijas reģionā no Baltkrievijas centās iekļūt vairāki tūkstoši migrantu no Tuvo Austrumu un Āfrikas zemēm. Rudenī migrācijas plūsma viļņveidīgi atkārtojās, taču tajā lielākā plūsma bija ne vairs uz Lietuvas un Latvijas robežu ar Baltkrieviju, bet uz Polijas robežu. Baltijas valstu un Polijas attiecības ar Aleksandru Lukašenko ir sabojātas, kopš valstis atteikušās atzīt Lukašenko par 2020.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju un nosodījušas politiskās opozīcijas vardarbīgu apspiešanu. Pusēm jēgpilni nesarunājoties, migrācijas krīze aizritēja, Baltijai un Polijai vainojot Baltkrieviju hibrīduzbrukuma īstenošanā un Minskai šādus pārmetumus noliedzot. Valstu pretstāvē cietēji izrādījās migranti un viņu atvairīšanai nosūtīto robežsargu un militārpersonu nervi.

Lasiet arī: Pāvests Francisks: Pasaule zaudē līdzcietību, klusi noskatās uz ciešanām

Afganistāna – 20 gadi un evakuācijas trakums

Ārvalstīs, politika, Svarīgi, ārzemēs, Baltija, Alars Kariss, Angela Merkele, Aleksejs Navaļnijs, Afganistāna, klimata pārmaiņas, ES finansējums, migrācija, Taliban, notikumi pasaulē, 2021.gads, Eiropas Savienība, migranti, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko, Džo Baidens, ASV prezidenta vēlēšanas, karš, vakcīnas, omikrons, kovids, trešais vilnis, ierobežojumi, Ryanair, lidmašīnas pārvirzīšana,
Foto: AFP/SCANPIX

Vasaru, kas aizritēja, cilvēkiem uzelpojot pēc nomācošiem epidemioloģisko ierobežojumu periodiem, noslēdza augusts Afganistānas zīmē.

ASV prezidents Baidens turēja solījumu izstāties no Afganistānas kara. 20 gadus ilgušo militāro didžķibeli tika mēģināts atrisināt strauji. Pavasarī un vasarā notika aktīva ASV, NATO un sabiedroto spēku izvešana no Afganistānas. Augustā, Rietumvalstīm par pārsteigumu, grupējums Taliban strauji iekaroja valsti, nesastopot nopietnu pretestību no Rietumvalstu apmācītās un apbruņotās Afganistānas armijas un Kabulas demokrātiskās valdības. Neatkarīgi no apstākļiem ASV neatteicās no solījuma līdz septembra sākumam izvest savu karaspēku no Afganistānas. Ar milzīgu vērienu tika īstenota militārpersonu un ar tām saistīto cilvilpersonu evakuācija. Skumjš brīdis bija 26.augusta terorakts pie Kabulas lidostas, kad tika nonāvēti 182 cilvēki, ieskaitot ASV militārpersonas.

Baltija: vēlēšanas, strīds ar Ķīnu un inflācija

Igaunijas prezidents Alars Kariss. Foto: EPA/SCANPIX

Igaunijā 31.augustā tika ievēlēts jauns prezidents – akadēmiķis un bijušais valsts kontrolieris Alars Kariss (Alar Karis). Oktobrī Igaunijā notika arī Igaunijas pašvaldību vēlēšanas, kas noslēdzās ar Centra partijas dominējošā stāvokļa beigām Tallinas domē.

Lietuvā rudens pagāja gan risinot migrācijas krīzi, gan strīdoties ar Ķīnu. Viļņā tika atvērta Taivānas pārstāvniecība. Pekinu tas sadusmoja tik ļoti, ka tā asi vērsās pret lietuviešu uzņēmumu preču eksportu uz Ķīnu, kā arī izraidīja Lietuvas vēstnieci un pazemināja diplomātisko attiecību statusu ar Viļņu. Baltijas reģionam, rudenī saskaroties ar ļoti strauji augošām cenām enerģētikā un citās jomās, Lietuvā novembrī tika reģistrēta straujākā inflācija eirozonā, pēc Eurostat provizoriskajiem datiem – 9,3%.

Beigu akordi nāca pēkšņi

Foto: REUTERS/SCANPIX

Novembra beigas un decembris ārvalstu ziņās pagāja omikrona un Ukrainas drošības zīmē.

No Dienvidāfrikas Eiropā nonāca jaunais un pastiprināti lipīgais koronavīrusa omikrona variants. Nīderlande, Vācija, Francija un citas valstis ieviesa jaunus ierobežojumus, mazinot cilvēku iespējas ceļot un pulcēties iekštelpās. Attiecībā uz drošību ASV cēla trauksmi, ka Krievijā pie tās robežas ar Ukrainu, sapulcināts liels skaits militārpersonu un lērums militārā aprīkojuma. Notika NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā un Putina saruna ar Baidenu par iespējām izvairīties no jauna Ukrainas konflikta. Vašingtona pēc tās norādīja, ka nepiekāpsies Krievijas prasībām un ka Ukraina var pati izvēlēties savus draugus un sabiedrotos.

Noslēdzot BNN gada ārvalstu notikumu apskatu, jāteic, ka ES kā bloks, kur turpina līdzdarboties Latvija un Baltija, kopumā ir uzrādījusi spēju risināt dižķibeles, ar ko saskaramies. Izņēmums ir cenu sadārdzinājums un dažādu izejmateriālu trūkums dažādās preču kategorijās. Tas lielākoties ir atstāts brīvā tirgus spēku ziņā, taču pieaug spiediens uz Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju kaut ko darīt, jo ir strauji un būtiski mazinājusies iedzīvotāju pirktspēja.

Raugoties nākotnē, bažas raisa koronavīrusa omikrona varianta izplatība. Postpadomju telpā valstu attiecības ir kļuvušas mazāk diplomātiskas, nepiekāpīgākas. Atliek cerēt, ka uzkrātās spriedzes izlāde nenotiks iesaistot militāru spēku un uzvarēs cilvēcība un ilgtspējīgi risinājumi.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas