Kučinskis kritizē lēno darbu tranzīta kravu piesaistē no Tālajiem Austrumiem

Gada sākums uzņēmumam Latvijas dzelzceļš sācies ar kritumu – par 20,6% mazāku kravu apjomu pirmajos trīs mēnešos. Divu gadu laikā uzņēmuma peļņa sarukusi piecas reizes – no 10,7 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 2,1 miljonam pērn, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Latvijas dzelzceļš ir lielākais darba devējs Latvijā – uzņēmumā strādā 12 tūkstoš darbinieku, bet kopumā no dzelzceļa atkarīgi 75 tūkstoši strādājošo gan valsts, gan privātā sektorā – ostās, stividorkompānijās, autotransporta firmās. Gadā Latvijas dzelzceļš nodokļos samaksā 100 miljonus eiro.

«Nākotnē es esmu piesardzīgs optimists. Kāpēc piesardzīgs optimists? Domāju, ka gada beigās tas plānotais kravu apgrozījums jeb kravu pārvadājums varētu būt 50 miljoni tonnu – tie ir aptuveni plānotie mīnus 15%,» komentē a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Marta mēnesis kopumā arī bija ar mīnus 24% kravu kritumu. Pagaidīsim, kāds būs aprīļa mēnesis pēc kravu apjoma un tad redzēsim, vai tendences uzlabojas, vai tieši otrādi – pasliktinās,» norādījis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kravas Krievija aizvien biežāk nesūta uz Rīgu vai Ventspili, bet izvēlas savas ostas, piemēram, Primorsku vai Ustlugu. Ar to būvniecību un attīstīšanu Krievija strādā pēdējos desmit gadus. «Kapacitāte, kas izveidota, Krievijā ir ļoti liela. Salīdzinājumam varam teikt, ka Uslugas ostas, kas ļoti strauji attīstās, kapacitāte ir 85 miljoni tonnu. Ja mēs pārvadājām 55,6 miljonus, mēs redzam, ko viena osta var izdarīt,» stāsta Bērziņš.

Vēl pirms dažiem gadiem tieši ogles Latvijas dzelzceļā un ostās bija galvenās kravas. Tuvākajā laikā tās Eiropā pirks aizvien mazāk. Parīzē Klimata konferencē gada nogalē 195 valstis vienojās mazināt fosilā kurināmā – arī ogļu izmantošanu.

«Ir vairāki iemesli, kāpēc ir redzams kravu kritums. Pirmkārt, tas ir vispārējais Krievijas ekonomikas vājums. Arī rubļa kritums, kas nozīmē, ka mūsu transporta koridors paliek dārgāks Krievijas kravu pārvadātājiem. Svarīgs ir arī ogļu kravu pieprasījuma kritums pasaulē, kas nozīmē, ka visā Baltijas jūras reģionā un visā pasaulē krītas ogļu kravu pārvadājumi,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Latvijas dzelzceļā un Satiksmes ministrijā sola, ka mūsu tranzīta nākotne ir Ķīna un Kazahstāna. Maijā uz Latviju brauks 16 centrālo un Austrumeiropas valstu, kā arī Ķīnas transporta ministri. Septembrī Rīgā varētu notikt arī šīs tā saucamās 16+1 sanāksmes premjeru samits. Tomēr tās būs tikai politiskas sarunas, kas nesola kravu skaita pieaugumu.

«Es šobrīd arī atceros prezentācijas pirms trim četriem gadiem un tur velti meklēt lielu politiku, ko mēs varam iespaidot, jo tas jau bija prognozējams. Krievijas jaunās ostas un kravu novirzes. Sliktā ziņa ir tā, ka mēs šajos gados neesam atraduši alternatīvas. (..) Žēl, ka tā pavēlu uzsāks. Tikai šobrīd, kad konstatējam kaut kādus faktus, bet likt ļoti lielas cerības, ka attiecību pēc tikai sāks Krievijas kravas pieaugt – tas būtu diezgan naivi,» uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis.

«Jau pirms vairākiem gadiem vēl nosacīti miera laikos daudzas Krievijas amatpersonas skaidri teica, ka tās darīs visu, lai izveidotu savu ostu infrastruktūru, lai pakāpeniski pārorientētu kravas uz savām ostām,» skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvija nav vienīgā, kas cer uz kravām no Austrumiem. Zīda ceļš ir Krievijas jaunais dzelzceļa megaprojekts, kas caur Baltkrieviju, Gruziju un Kazahstānu savienos Pekinu ar Eiropu. Apejot Baltiju. Vēl viens virziens būs tā saucamais Ziemeļu loks – tur ostā netālu no Japānas veidos jaunu dzelzceļa mezglu, kur Ķīnas, Indijas un Korejas kravas no vilcieniem pārkraus kuģos un uz Eiropu vedīs gar Krievijas ziemeļiem. Baltkrievijā Ķīna būvē milzīgu loģistikas centru. Šajā projektā ar baltkrieviem ciešu sadarbību jau izdevies izveidot lietuviešiem.

«Mēs, protams, rēķināmies, ka ienāks mazāk naudas budžetā no Latvijas dzelzceļa. Labā ziņa ir tā, ka uz kopējo budžetu un uz kopējā mūsu IKP nespēlē tik lielu lomu, lai tas nebūtu nokompensējams ar citām aktivitātēm. Jo arī pirmā ceturkšņa nodokļu iekasējums un kopprodukts iet plānotajā līmenī. Neskatoties uz šo kritumu,» atzīst Kučinskis.

Latvijas dzelzceļš šobrīd kopā ar kādu no lielajām auditorfirmām analizē piecus uzņēmumā iecerētos Eiropas projektus. Tajā skaitā vairākus simtus miljonus vērto vilcienu elektrifikāciju. Bērziņš neizslēdz, ka kādu no projektiem varētu arī atlikt uz vēlāku laiku.

Ar Ķīnas milzīgo loģistikas centru, ko veido Baltkrievijā, saistīts kāds nesens skandāls Latvijas politikā. Nekā Personīga pirms pusotra gada stāstīja kā uz Baltkrieviju bija aizbraucis tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis un ekspremjers Andris Šķēle. Neoficiāli zināms, ka brauciens bija saistīts tieši ar jauno Ķīnas kravu termināli.

Kas īsti Baltkrievijā notika, ar ko un par ko runāja, tā arī plašāk neviens no iesaistītajiem nepastāstīja. Ronis dažas dienas pēc atgriešanās no darba Valsts prezidenta kancelejā aizgāja. Vēlāk Andris Bērziņš pateica vien to, ka ceļojot kopā ar Šķēli, Ronis savu amatu esot izmantojis privātās interesēs, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.12509

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas