Kučinskis lemšanu par izglītības reformām vēlas atstāt nākamajai Saeimai

Ministru prezidents Māris Kučinskis (no kreisās) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Par Izglītības un zinātnes (IZM) piedāvātajām izglītības reformām būs jālemj nākamajai Saeimai, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmē, ka no IZM piedāvājuma nevajadzētu atteikties, bet tas ir jāuzlabo un par to būtu jālemj nākamajai Saeimai. «Es negribētu, ka jautājums tiktu vispār nolikts malā. Jautājums ir pietiekami nopietns un nepieciešams, tāpēc ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) centīsies piedāvājumu pilnveidot un sagatavos atbildes uz deputātu jautājumiem,» norāda Kučinskis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) stāsta, ka pirmdien, 4.jūnijā koalīcijas padomes sēdē viņš mēģinās šo sistēmu skaidrot vēlreiz un centīsies panākt reformai atbalstu, kaut vai ar vēlākiem ieviešanas termiņiem.

Šadurskis neslēpa, ka vakardienas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmums konceptuāli noraidīt ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma viņam bija pārsteigums. «Es pieļāvu, ka būs noraidīts laika grafiks, bet, ka reformu noraidīs pilnībā – man tas ir patiess izbrīns,» sacīja ministrs.

Viņš skaidro, ja būtu panākts atbalsts, ka reformu ievieš vēlāk, no 2021.gada, nevis no 2019.gada, kā sākotnēji tika piedāvāts, tad visas iesaistītās institūcijas varētu turpināt gatavoties reformai. Tomēr Saeimas komisijas ceturtdien, 31.maija, lēmums šajā jautājumā uzliks par pienākumu nākamajai valdībai visu darīt no nulles, jo ar šādu komisijas atteikumu tagad neviens plānotajai reformai negatavosies un process tiks pilnībā apturēts.

Ministrs stāsta, ka patlaban ir pabeigtas vadlīnijas piecgadīgo bērnu apmācībai un izglītības standartu parametri noformēti arī sešgadniekiem. Ja reforma apstāsies, viss saturs būs juridiski jāsakārto, kas ir izdarāms, taču grūtības varētu sagādāt metodiskā materiāla izmaiņu ieviešana. «Metodiskais materiāls ir jāiesniedz līdz šī gada beigām un, ja to tagad nāksies pārveidot, tas būs ļoti grūti, lai gan izdarāms tas ir,» sacīja Šadurskis.

Taujāts par to, vai kompetenču satura ieviešana par gadu vēlāk tiešām ir kompromiss, kas IZM apmierinātu, Šadurskis atbildēja noraidoši. «Protams, ka mūs tas neapmierina. Esmu sāpināts par deputātu attieksmi, jo viņi iesniedz priekšlikumus, kuros paši nemaz neorientējas un kuri ir diametrāli pretēji viens otram. Visvairāk man sāp tas, ka vairāku simtu cilvēku darbs vienkārši ir noraidīts,» nožēlu pauda ministrs.

Viņš skaidro, ka kompetenču satura ieviešana par gadu vēlāk, vismaz 20 000 skolēnu atņems iespēju iegūt izglītību atbilstoši savām interesēm un turpmākajiem studiju mērķiem. 20 000 skolēnu ir vidējais absolventu skaits Latvijā ik gadu.

Notikušo balsojumu viņš vērtē kā politisku spēli. «Lai man piedod Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība, ja es kļūdos, bet manuprāt, Saskaņa strādā pēc idejas – jo sliktāk valstij, jo labāk viņiem, bet Zaļo un zemnieku savienība – kaut nu nevienam konkurentam nebūtu panākumu. Žēl tikai, ka par to maksā mūsu skolēni,» kritiku neslēpa Šadurskis.

Viņš solījās turpināt sarunas ar koalīcijas partijām un mēģināt gūt viņu atbalstu tad, kad reformas tiks skatītas Saeimā.

Jau ziņots, ka vakar, 31.maijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi IZM.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas