Kučinskis neizslēdz tieslietu ministra nomaiņu

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kopš 2011.gada Tieslietu ministriju vadījuši Nacionālās apvienības ministri, un lai arī partija noliedz, ka tās politiķi lobējuši maksātnespējas administratoru intereses, šo gadu laikā reformēt nozari nav izdevies. 2014.gada novembrī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā tieslietu ministra amatam izvirzīja Dzintaru Rasnaču. Tikmēr lielāko banku vadītāji brīdināja, ka Maksātnespējas administratoru shēmas jau apdraud valsts drošību, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

«Tie paši cilvēki, kuri ir maksātnespējas administratori, tie paši advokāti, ir arī tie paši oficiālie Nacionālās apvienības pārstāvji valdībā un parlamentā,» 2014.gada novembrī izteicās SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols.

«Es domāju, ka Nacionālajai apvienībai nekas nav izdevīgs, kas ir vājš tieslietu sistēmā. Un ja kaut kas tāds ir bijis, ka tā ir kļuvusi vājāka, tad tieši pēdējā pusotra gada laikā ir darīts viss, lai to stiprinātu. Un to jūs redzat kā mēs izskatāmies uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona. Mēs noslēdzam pirmo desmitnieku. Es domāju – ar to ir jālepojas,» toreiz izteicās Rasnačs.

Tomēr pirms gada Valsts kontrole savā revīzijā secinājusi pretējo. Ministrijai trūkst konkrēta plāna un skaidra mērķa. Un arī šobrīd valsts kontroliere uzlabojumus nozarē neredz.

«Paskatoties uz mūsu revīzijas ziņojumu, paskatoties to pašu Ārvalstu investoru padomes pētījumu – manuprāt, grandiozi skaitļi, kas ļoti liek aizdomāties par to, kādi ir tautsaimniecībai zaudējumi no šī te nekvalitatīvā vai ļaunprātīgā maksātnespējas procesa. Manuprāt, ir ļoti lielam pamatam jābūt, lai rīkotos ātri. No mūsu puses mēs esam gatavojuši pēc mūsu revīzijas vēstuli Ministru prezidentei ar lūgumu šo procesu veicināt. Īpaša vēlme vai ātra reakcija – tādu neredzējām,» komentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole pagājušā gada revīzijā sastādīja degoši darāmo darbu sarakstu. Līdz jūlijam Tieslietu ministrijai jāsagatavo ieteikumi, kā vērtēt administratoru darbu un kā uzlabot viņu uzraudzību.

Stefans Oldfilds ir viens no valdības padomdevējiem Ārvalstu investoru padomē. Viņa darba vieta ir starptautiskā kompānija Price waterhouse Coopers un viņš pats ir Maksātnespējas administrators ar 25 gadu pieredzi. Price waterhouse Coopers iecelta par administratoru arī ASV bankā Lehman brothers, kuras bankrots 2008.gadā satricināja visu finanšu pasauli. Latvijā strauji uzplaukusī maksātnespējas nozare un tās vājā uzraudzība Lielbritānijas administratoram bijis pārsteigums.  »Kad es veicu maksātnespējas procesu, man ir jāpieturas pie ļoti augstiem standartiem. Es esmu saņēmis licenci Lielbritānijā un katru gadu man tā ir jāatjauno. Tā tiek piešķirta uz gadu. Pēc tam, kad es publicēju parādnieku īpašumus, kas nonāk manā kontrolē, man ir jārīkojas, lai vislabākajā veidā aizstāvētu to cilvēku intereses, kuri ir zaudējuši savu naudu – tie ir kreditori. Un man ir jārīkojas viņu un nevis direktoru vai īpašnieku interesēs. Man arī ir nepieciešams konkrētā laikā un pēc noteiktiem standartiem reģistrēt visus manus darbības pārskatus. Un ja raugās no visu šo lietu kopumā, tad Latvijā maksātnespējas nozarē daudzu elementu iztrūkst. Es biju patiešām pārsteigts, ka Latvijā tiek iesniegts tikai 40% maksātnespējas pārskatu. Tas ir šokējoši! Tas ir šokējoši! Ja es nokavēju viena pārskata iesniegšanu, tad es saņemu kritiku. Ja es nokavēju vairāk nekā viena pārskata iesniegšanu, tam var būt nopietnas sekas. Lielbritānijā katrus divus trīs gadus tiek pārbaudīta mana kā maksātnespējas administratora darba kvalitāte. Un ja pārbaude noslēdzas man par sliktu, mūsu regulators publiski izsaka rājienu, mans vārds tiek publicēts tīmekļa vietnē un es varu tikt pakļauts diviem sodiem – viens ir soda nauda, otrs – man var tikt atņemta licence. Tas ir mans stāsts par to, kas notiek Lielbritānijā. Un es varu secināt, ka Latvijā tas nenotiek,» komentē Oldfilds.

Maksātnespējas administratoru darba uzraudzība Latvijā ir dalīta. Viņu sertificēšanu veic pašu administratoru izveidota biedrība – Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija. To, cik labi administratori pilda savus pienākumus, jāuzrauga Tieslietu ministrijas pārraudzības iestādei – Maksātnespējas administrācijai. Šobrīd valdības kuluāros sākusies cīņa, kā šo uzraudzību reformēt. Politiķi saņēmuši administratoru asociācijas ieteikumus kontroli no Tieslietu ministrijas atdot Ekonomikas ministrijai.

«Šobrīd redzējums nav diez ko optimistisks, jo nozares sakārtošana principā nenotiek. Tas, ko ilgāku laiku saka arī Tieslietu ministrija, ka ir izdarīts ļoti daudz, lai nozari sakārtotu, lai maksātnespēja nebūtu vairs problēmjautājums, neatbilst patiesībai. Mūsu viedoklis ir tāds, ka šajā nozarē ļoti maz ir piedalījusies Ekonomikas ministrija. Jo maksātnespēju visu laiku ir kūrējusi un vadījusi Tieslietu ministrija, uzskatot to par šauru juridisku jautājumu, taču tā ir tautsaimniecības nozare, kur būtisks viedoklis būtu sakāms arī Ekonomikas ministrijai,» uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Ekonomikas ministrs apstiprina, ka runāts arī par šādu ieceri. Tomēr ticamākais plāns būtu izveidot stipru un neatkarīgu Maksātnespējas administrāciju, tai uzticot arī administratoru sertificēšanu.

«Ir risinājumi dažādi. Viens, viņa ir iespējama zem citas ministrijas. Otrs – mums jādomā, ņemot vērā ārkārtas situāciju, par daudz lielāku tās brīvību. Iespējams tas ir parlaments, kam viņa atskaitās par darbu. Manuprāt, ir jāapsver arī tāds scenārijs, kāds ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) gadījumā. Jā, mums bija problēmas arī ar likuma ievērošanu, bet tomēr vienā noteiktā brīdī komisijas neatkarības modelis un tas, ka viņi tomēr ir labi apmaksāti, ļāva viņiem arī vienā brīdī saņemties. Šobrīd situācija radikāli mainās un mēs redzam, ka Latvija demonstrē ļoti labu rezultātus banku uzraudzības sektorā,» komentē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Nē, nu, zem Ekonomikas ministrijas ir mēģinājuši baumu līmenī pārņemt Patentu valdi, vēl dažas citas iestādes, bet tas nenotiks. Arī Uzņēmumu reģistrs paliks zem Tieslietu ministrijas. Arī Maksātnespējas administrācija, kas kā galvenā pārraugošā iestāde paliks. Un mēs nākošgad stiprinām tās kapacitāti, mēs budžetu papildinām ar papildus 100 tūkstošiem eiro un tieši šie publiskie elektroniskie pārskati būs galvenais instruments. Plus vēl grozījumi likumā, kas dos administrācijas vadītājam iespēju disciplināri sodīt šos sertificētos administratorus un es ļoti ceru, ka jaunais direktors šeit ieviesīs kārtību,» stāsta Rasnačs.

Kopš marta administrācija strādā bez vadītāja. Agrākais direktors Ervīns Ābele esot aizgājis, jo saņēmis viduvēju vērtējumu ministrijas veiktajā atestācijā. Valsts kancelejas sludinātajā konkursā administrācijas direktora amatam pieteikušies četri pretendenti. Komisija par atbilstošiem atzinusi trīs, ar kuriem 13.jūnijā rīkos pārrunas. Pēc tam zināšanu un svešvalodu pārbaudi. Īsi pirms Jāņiem atbilstošāko pretendentu vārdi nonāks uz tieslietu ministra galda. Tieši no Rasnača izvēles būs atkarīgs, kuru cilvēku virzīs apstiprināšanai amatam.

Bet jau pēc diviem mēnešiem pašam ministram Rasnačam būs darba intervija premjera kabinetā. Māris Kučisnkis viņu paņēma savā valdībā ar noteikumu, ka līdz augustam Tieslietu ministrija spēs piedāvāt konkrētu plānu, kā sakārtot administratoru nozari, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.12836

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas