bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 18.09.2019 | Vārda dienas: Alita, Elita, Liesma
LatviaLatvija

Kuģa īpašnieks: Advokāti paveikuši visu iespējamo Senator aizstāvības kontekstā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUArestētā Latvijas krabju zvejas kuģa Senator advokāti paveikuši visu iespējamo tā interešu aizstāvībai šajā lietā, pauž kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Senator advokāti paveikuši visu iespējamo, lai atspēkotu Norvēģijas Augstākās tiesas prokurora un viņa palīga iepriekš paustos argumentus un aizstāvētu zvejas kuģa intereses. «Mūsu advokāti ir izdarījuši visu iespējamo, kas bija viņu rokās un no viņiem atkarīgs. Izskatās, ka arī visus pretargumentus izdevās atspēkot ļoti veiksmīgi,» teica Pildegovičs, piebilstot, ka Senator advokātu argumenti bija strukturēti, skaidri un loģiski un labāk sagatavoties neesot bijis iespējams.

Viņš atzīmēja, ka pēdējā tiesas sēdē ceturtdien abas puses bija sagatavojušas savas pēdējās piezīmes un mēģināja atbildēt uz otras puses argumentiem.

Pēc Pildegoviča teiktā, Norvēģijas Augstākās tiesas prokurors un viņa palīgs rosinājuši Norvēģijas Augstāko tiesu nodot šo lietu otrreizējai caurskatīšanai otrās instances tiesā jeb Norvēģijā tā sauktajā Apelācijas tiesā, tādējādi, Pildegoviča ieskatā, iespējams, mēģinot atlikt tiesas spriedumu uz nenoteiktu laiku. Taču tas nebūt nenozīmē, ka tā notiks, viņš piebilda.

Kuģa īpašnieks arī pastāstīja, ka šīs dienas sēdē kārtējo reizi tika pieminēts arī 1920.gadā Parīzē parakstītā Svalbāras līguma ģeogrāfiskais tvērums jeb tas, cik tālu no Svalbāras krastiem sniedzas līguma nosacījumi, kas ir būtiski Senator lietas kontekstā.

Pēc viņa teiktā, tālāk atlicis sagaidīt Norvēģijas Augstākās tiesas spriedumu pēc trīs līdz četrām nedēļām. «Norvēģiem mazākais ļaunums būtu piekrist tam, ka krabis nav sēdošā suga un uz to neattiecas starptautisko tiesību normas kā uz šelfa resursu, tas droši vien viņiem būtu pareizākais,» sprieda Pildegovičs, pieļaujot, ka Norvēģijai būtu daudz lielāki zaudējumi, ja šī lieta tiktu pārcelta uz starptautiskām tiesām ārpus Norvēģijas un tās lemtu, ka pārējām valstīm ir tādas pašas tiesības uz Svalbāras reģionā esošajiem dabas resursiem kā Norvēģijai.

Viņš atturējās prognozēt, kāds attiecīgajā lietā varētu būt Norvēģijas Augstākās tiesas spriedums.

Pildegovičs piebilda, ja Norvēģijas Augstākā tiesa nolems, ka sniega krabis ir migrējoša suga un nepamatoti diskriminētas Senator tiesības zvejot sniega krabjus Svalbāras ūdeņos, kuģis varēs atsākt zveju un tam būs iespēja pieprasīt Norvēģijai kompensāciju par dīkstāvē aizvadīto laiku. Par kompensācijas apmēru gan varētu būt atsevišķa tiesas prāva. Pēc viņa sacītā, Senator īpašniekam, uzņēmumam SIA North Star LTD kuģa dīkstāves dēļ 2,5 gadu laikā ir radušies «miljonu desmiti» lieli zaudējumi.

Jau vēstīts, ka pērn Norvēģijas Augstākās tiesas sēde arestētā Latvijas krabju zvejas kuģa Senator lietā notika piecu tiesnešu sastāvā, un tajā nebija vienprātības. Tāpēc tiesa izlēma šo lietu skatīt atkārtoti janvāra vidū plašākā – 11 tiesnešu – sastāvā.

Tāpat ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes 2017.gada janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA North Star LTD piederošu zvejas kuģi Senator, kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, norādot, ka sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi atbilstoši 1920.gadā Parīzē noslēgtajam starptautiskajam līgumam, kas pieņemts pēc Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek atbilstoši starptautiskai vienošanās. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.


Pievienot komentāru

Krievijas un Baltkrievijas tuvināšanās līgums «ciešāks nekā ES»

Ekonomiskās integrācijas nolīgums, ko noslēgušas Krievija un Baltkrievija saskaņā ar Krievijas ziņu portālu vēstīto paredz ekonomikas politikas saskaņošanu un kopēju enerģētikas regulatori izveidi.

ES tiesa izskata Īrijas prasību pret 13 miljardu eiro piedziņu no Apple

Eiropas Savienības Vispārējā tiesā sākta izskatīt Īrijas apelācijas sūdzība pret Briseles lēmumu, ka Īrijai jāpiedzen no tehnoloģiju milža Apple 13 miljardi eiro par nesamaksātiem nodokļiem.

Swedbank atzīst nepilnības naudas atmazgāšanas novēršanā

Igaunijā un Zviedrijā komercbanka Swedbank ir atzinusi izmeklējošām iestādēm, ka darbā ar naudas atmazgāšanas gadījumu novēršanu, tai ir bijušas «zināmas nepilnības», paziņojumā presei atzinusi bankas vadība.

EP atbalsta Lagardas kandidatūru ECB vadītājas amatam

Eiropas Parlaments atbalstījis Kristīnes Lagardas kandidatūru Eiropas Centrālās bankas vadītājas amatam.

Jaundzimušajiem plānots vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem. Tas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss.

Saeimā neatbalsta paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, pirms trešā lasījuma neatbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu.

Diskusija par OIK gandrīz «norauj» 2020.gada budžeta izskatīšanu

Valdība, saķeroties jautājumā par OIK problēmas risināšanas pēkšņu iekļaušanu 2020.gada budžetā, sašūpoja nākamā gada budžeta tālāku virzību.

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->