bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 30.03.2020 | Vārda dienas: Ilgmārs, Nanija
LatviaLatvija

Kultūras ministrija rosina runāt par «digitālā nodokļa» ieviešanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekskluzīvi | Kaimiņš: Šis ir pēdējais NEPLP Latvijas vēsturē

Kultūras ministrija (KM) piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, lai mediji, kas veido vietējo saturu, varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas, informē Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) 11.novembra rezolūcijā izteikto lūgumu, KM piedāvā ne tikai pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, bet arī «meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus» un uzsākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli.

Tāpat ministrija piedāvā stiprināt sabiedriskos medijus un pabeigt to iziešanu no reklāmas tirgus, paredzot šim solim visa nepieciešamā finansējuma apmēru, kā arī paredzēt atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei.

Ministrijas piedāvājumu vidū ir arī palielināt finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komercmedijos, izveidot un nodrošināt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbību, izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi un nodrošināt pastāvīgu tās iesaisti mediju politikas izstrādē, kā arī stiprināt KM Mediju politikas kapacitāti.

Kā sacījis kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), mediju politikai ir jābūt svarīgai valsts politikas jomai, jo spēcīga informatīvā vide ir cieši saistīta ar valsts drošības nodrošināšanu.

«Šī brīža situācija mediju jomā ir saasināta un nozares aplēses liecina, ka bez pienācīga atbalsta situācija tuvākajā laikā var kļūt kritiska. Kultūras ministrijas redzējumā ir risinājumi, kas prasa finanšu ieguldījumus, gan tādi, kuri veicami, uzlabojot un papildinot normatīvos aktus,» uzsvēra ministrs.

Ministrijas skatījumā, aizvien pieaugot digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņam, Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi vairs nespējot sasniegt to sākotnējo mērķi – ierobežot atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu Latvijas informatīvajā telpā, bet nostāda vietējos medijus nelabvēlīgākā situācijā. Tādēļ KM rosina pārskatīt normatīvos aktus, kas nosaka preču un pakalpojumu reklamēšanas noteikumus, piemēram, 2018.gada 4.oktobrī pieņemtos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem pārāk plaši ierobežoja kreditēšanas pakalpojumu reklāmu un Latvijā reģistrēto mediju ieņēmumus no reklāmas tirgus.

KM ieskātā, ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.

Lai neatstātu būtisku nelabvēlīgu iespaidu ne vien uz drukātās preses ilgtspēju, bet arī abonēto preses izdevumu piegādes vienas vienības pašizmaksas palielinājumu, esot jārod risinājums abonētās preses izdevumu piegādes izdevumu kompensēšanai. Tāpat kā citās pasaules valstīs arī Latvijā drukātie mediji nevar pastāvēt brīvas konkurences apstākļos bez atbalsta mehānismiem no valsts puses, vēsta KM. Tādēļ svarīgi nodrošināt ilgtermiņa atbalstu drukātajiem medijiem un abonētās preses piegādei, norādīja KM. Konkrēti risinājumi gan nav piedāvāti.

KM paziņojumā uzsvērts, ka gan Eiropas Savienība (ES), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis diskutē par iespējamo vienotu digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu, kas paredzētu nodokļa piemērošanu starptautiskiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas. KM un Latvijas mediju nozares uzņēmumi šādu iniciatīvu atbalstītu un izvērtē tai skaitā digitālā nodokļa ieviešanas iespējamību, ņemot vērā diskusijas ES institūcijās un OECD.

Lai nodrošinātu sabiedrisko mediju ilgtspēju un stabilitāti, KM piedāvā sabiedrisko mediju finansējuma apmēru paredzēt ES vidējā līmenī – 0,17% no iekšzemes kopprodukta.

Noteikt atbilstošu un paredzamu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā, ka šobrīd sabiedriskajiem medijiem nav iespējams plānveidīgi nodrošināt uzņēmuma attīstību, tostarp investējot tehnoloģiju modernizācijā, vērsa uzmanību ministrijā.

Lai veiksmīgi īstenotu sabiedrisko mediju attīstību, KM pastāv uz nepieciešamību veidot vienotu sabiedrisko mediju, apvienojot sabiedrisko televīziju ar sabiedrisko radio un to interneta portālu lsm.lv vienā medijā. Kā norāda ministrijā, šo pozīciju atbalsta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

KM norāda, ka nākamajā gadā tiks uzsākta sabiedrisko mediju pakāpeniska iziešana no reklāmas tirgus. Ar 2021.gadu Latvijas Televīzija un Latvijas Radio pilnībā izies no reklāmas tirgus, līdz ar ko 2021.gadā ir būtiski paredzēt visu šim mērķim nepieciešamo finansējumu – 13 844 411 eiro. KM turpina pastāvēt uz to, ka gan nākamā, gan aiznākamā gada valsts budžetos nepieciešams rast šobrīd iztrūkstošo finansējumu 8 344 411 eiro apmērā.

Lai palielinātu komercmediju iespējas piedalīties sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, tādējādi stiprinot Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, kā arī veicinot mediju atbildīgumu, ceļot kvalitāti un sekmējot sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata, KM rosina palielināt Mediju atbalsta fonda finansējumu par 30% gadā.

NEPLP konkursu organizēšanai komerciālajiem elektroniskajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai un izplatīšanai bezmaksas zemes apraidē, uzsverot oriģinālsatura latviešu valodā radīšanas nozīmi, būtu nepieciešami vismaz 1,1 miljons eiro gadā, norāda KM.

KM ieskatā, ir svarīgi virzīties uz priekšu arī ar likumprojekta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums izskatīšanu un jau laicīgi nodrošināt finansējuma rašanu SEPLP izveidei un funkciju izpildei. Tādējādi tiktu nodrošināta NEPLP darbība bez iekšējā interešu konflikta situācijas un fokusēšanās uz komercmediju vides attīstību, kā arī SEPLP sākt jaunā likuma īstenošanu un sabiedrisko mediju attīstību.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | Kaimiņš: Šis ir pēdējais NEPLP Latvijas vēsturē

KM tuvākajā laikā plāno izveidot Mediju politikas konsultatīvo padomi, nozares politikas veidošanā iesaistot pēc iespējas plašāku nozares profesionāļu loku un tādējādi nodrošinot padziļinātāku ekspertīzi un plašā nozares profesionāļu lokā izdiskutētus lēmums, kas veicina mediju nozares veiksmīgu attīstību un nodrošinot Ministru prezidenta rezolūcijā minētā mērķa sasniegšanu.

Pirms pieciem gadiem, veidojot KM Mediju politikas nodaļu, KM secināja, ka pilnvērtīgai nodaļas funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas piecas amata vietas: nodaļas vadītājs, divi eksperti un divi juriskonsulti. Taču KM iekšējie resursi esot bijuši pietiekami tikai trīs amata vietu izveidošanai. Nozares problēmjautājumu risināšanai KM Mediju politikas nodaļas resursi ir nepietiekami – optimāla nodaļas darba nodrošināšanai nepieciešams nodrošināt divu jaunu amata vietu izveidi, paredzot papildus finanšu resursus 76 564 eiro apmērā, norāda KM.

Kā ziņots, KM darbinieki, 25.novembrī tiekoties ar nozares organizāciju pārstāvjiem, vienojušies par nepieciešamību palielināt finansējumu masu mediju nozarei.

Par mediju politiku atbildīgā KM, diskutējot ar nozares organizāciju pārstāvjiem, vienojusies par pamatvirzieniem, kuros turpināms «darbs pie stipras, daudzveidīgas, profesionālas, caurskatāmas, ilgtspējīgas un stabilas mediju vides nodrošināšanas».

Starp galvenajiem uzdevumiem izcelts finansējuma palielinājums mediju nozarei – gan sabiedriskajiem, gan komercmedijiem, lai būtu iespējams nodrošināt mediju vides daudzveidību un kvalitatīva, sabiedriski nozīmīga satura veidošanu, lai notiktu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, lai tiktu novērsta valsts budžeta atbalstīto plašsaziņas līdzekļu konkurence ar komercmedijiem reklāmas tirgū, kā arī lai nodrošinātu atbalsta sistēmas maiņu abonētās preses piegādei.

Kokale norādīja, ka KM ar nozari ir kopīgs redzējums arī attiecībā uz virkni izmaiņu, kas veicamas normatīvajos aktos, lai novērstu ieņēmumu no reklāmas aizplūšanu uz ārvalstīs reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem un nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu un līdzsvarotu reklāmas regulējumu radio, televīzijā un interneta medijos.

Puses vienojušās, ka nepieciešamas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai ieviestu tā saukto digitālo nodokli, kā arī nolemts izskatīt iespēju par Latvijā un ārvalstīs reģistrētu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēju iemaksām Eiropas darbu veidošanai, tostarp nosakot tiešu ieguldījumu saturā un iemaksām valsts fondos.

Vēl par šo tematu: Puntulis rosina sabiedrisko mediju finansējumu sasaistīt ar IKP

Tāpat sanāksmes dalībnieki vienojās, ka būtu stiprināms elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulators. KM vadība atzīstot, ka iespējami drīz būtu jāpieņem likumprojekts par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību, jānodrošina finansējums SEPLP izveidei un darbībai un NEPLP funkciju kvalitatīva nodrošināšanai arī pēc SEPLP funkciju nodalīšanas no tās.

Pēc Kokales sniegtās informācijas, mediju nozares organizācijas atbalstījušas KM priekšlikumu par Konsultatīvas mediju padomes izveidi pie ministrijas, lai būtu iespējams politikas veidošanā iesaistīt pēc iespējas plašāku medijus pārstāvošo nozares profesionāļu loku. Nozares organizācijas arī atbalstījušas nepieciešamību paredzēt papildu finansējumu gan KM Mediju politikas nodaļas, gan NEPLP kapacitātes stiprināšanai.

Jau ziņots, ka Kariņš uzdeva kultūras ministram līdz novembra beigām sniegt redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai.


Pievienot komentāru

Lietuvā: Izārstēto ir maz, jo analīzes taupa jauniem pacientiem

Lietuvā, kopš 28.februāra ir apstiprināts viens izveseļošanās gadījums no COVID-19, bet inficēto cilvēku skaits tuvojas 500. Kādēļ oficiālajos datos ir tikai viens atlabušais, to skaidroja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

31.martā stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības kafejnīcās

No 31.marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Satiksmes intensitāte kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas ir kritusies par 18%

Satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem laika periodā no 15. līdz 28.martam bija par 18% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pirms mēneša, no 15.līdz 28.februārim.

IeM vēlas 20% piemaksu policistiem un robežsargiem COVID-19 krīzes laikā

Piemaksas paredzētas tikai tām Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonām, kuras tiešā veidā iesaistītas ārkārtējās situācijas pasākumos.

Nošķirtība kļūst grūtāka; svarīgi saglabāt dienas ritmu – tā igauņu psiholoģe

Psiholoģe Igaunijā, kur ārkārtējā situācijā aizvadītas desmit dienas, brīdinājusi, ka izturēt nošķirtību mājās daudziem kļūs grūtāk un svarīgi ir ievērot dienas ritmu un atrast fiziskas nodarbes, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pērnā gada 2.pusgadā ievērojams apaļkoku iepirkumu cenu samazinājums

Lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā, mazākais – apses zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā.

Neskatoties uz reputācijas problēmām, KPV LV par priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Nemiro

Partijas KPV LV jaunieceltās valdes pirmajā tiešsaistes sēdē par partijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova vietniekiem tika iecelti Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens.

Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām COVID-19 analīzēm

Turpmāk ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 analīzēm.

ASV paildzina pārvietošanās ierobežojumus; valstī inficējušies 140 000

ASV, kur reģistrēts pasaulē lielākais apstiprināto COVID-19 gadījumu skaits, valdība ir paildzinājusi valsts mēroga pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus līdz 30.aprīlim, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

CSP: 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības

Par minētajām elpošanas ceļu veselības problēmām biežāk sūdzas vecāka gadagājuma iedzīvotāji.

Rīgas kapsētās bēru ceremonijas notiks tikai ārā

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir slēdzis pašvaldības kapsētās esošās kapličas.

Raidījumā: Latvijas krievus dezinformē par COVID-19 nekaitīgumu 

Sašķelta informācijas telpa visu laiku bijis Latvijas drošības drauds. Faktu vietā krieviski runājošie saņem informāciju, ka koronavīruss ir līdzvērtīgs iesnām un ka tas ir ASV radīts bioloģisks ierocis.

Kāpēc Girģens tā raujas uz valsts galvenā futbolista posteni?

Lai arī Ģirģenam visa enerģija šobrīd jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai un pasākumiem COVID-19 ierobežošanai, viņš tomēr kandidēs uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Spānijā dienas laikā no COVID-19 miruši 838 cilvēki

Spānijā diennakts laikā līdz svētdienai, 29.martam, no COVID-19 izraisītām komplikācijām ir miruši 838 cilvēki. Tikmēr Itālijā otro dienu pēc kārtas sarucis letālo saslimšanas gadījumu skaits, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.

Rīgas satiksme atceļ lielāko daļu atlaižu uz ārkārtas situācijas laiku

Pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus paredz atcelt visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2.grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem.

Krievija slēdz sauszemes robežas; kravu transports turpinās

Krievija no pirmdienas, 30.marta, ievieš pagaidu ierobežojumus valsts robežas šķērsošanai, lai valstī mazinātu jaunā koronavīrusa izplatību. Ierobežojumi neattieksies uz kravas furgonu kustību pāri robežai, ziņo Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS.

airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirmskrīzes darbības apmērus varētu atgūt 2021.gadā, ja ne vēl vēlāk.

Atgriezīsies vēss un nokrišņiem bagāts laiks

Darba nedēļas gaitā daudzviet gaidāms slapjš sniegs un sniegs, tomēr, pakāpeniski paaugstinoties gaisa temperatūrai, nokrišņi pāries galvenokārt lietū.

Koronavīruss Baltijā. Latvijā – 347, Lietuvā – 437 , Igaunijā – 679

Igaunijā ziņo, ka divi saslimušie ir miruši COVID-19 izraisīto komplikāciju dēļ un 20 cilvēki ir izveseļojušies no šī koronavīrusa.

Nedēļa Lietuvā: Vīruss uzveic piekto pacientu, Nausēda aicina ES nopietnāk cīnīties pret pandēmiju

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija pirmo piecu cilvēku nāve no COVID-19 komplikācijām, prezidenta Gitana Nausēdas aicinājums ES dalībvalstīm izvērst nopietnāku cīņu pret pandēmijas izplatību un Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums pārcelt 13.janvāra krimināllietas izskatīšanu.

BNN nedēļas apkopojums: Uz Tokiju nākamgad. Muižnieks rektora amatā. Draudzīgā degvielas cena

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Ārkārtas situācija, Amats, Prognoze, Risinājumi, Vienošanās, Viedoklis un Cenu kritums.

COVID-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību COVID-19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķei.

Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2 500 cilvēkiem

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2 557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem.

Vēl vienam Rēzeknes slimnīcas darbiniekam konstatē saslimšanu ar koronavīrusu

Saslimšana konstatēta pēc tam, kad paņemtas analīzes pārējiem darbiniekiem, atklājot bērnu ķirurga saslimšanu ar COVID-19.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!