bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 13.11.2018 | Vārda dienas: Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens
LatviaLatvija

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Lielāko Valsts ieņēmuma dienesta (VID) administrēto nodokļu kopsummu Kurzemē tāpat kā citos Latvijas reģionos valsts budžetam nodrošinājusi mazumtirdzniecība. «Jānorāda, ka Kurzemē reģistrēti  1818 mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā popularitātes ziņā otrajā vietā pēc uzņēmumu skaita esošajā nekustamo īpašumu sfērā. Arī vērtējot pēc darbinieku skaita, mazumtirdzniecības nozare ir ievērojami priekšā citām uzņēmējdarbības jomām, nodarbinot 6 157 strādājošos jeb divas reizes vairāk darbinieku nekā otrajā vietā esošā uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozare,» stāsta Lursoft.

Balstoties uz VID sniegto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka Kurzemē reģistrētie mazumtirdzniecības uzņēmumi 2017.gadā nodokļos samaksājuši 28,33 milj.eiro (4,86 milj.eiro – IIN, 9,15 milj.eiro – VSAOI).

Neskatoties uz to, ka uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē Kurzemē 2017.gadā bijis reģistrēts vien 231 uzņēmums, teju astoņas reizes mazāk nekā mazumtirdzniecībā strādājošo uzņēmumu, pēc samaksāto nodokļu kopsummas minētā sfēra pagājušajā gadā ierindojusies 2.vietā, valsts kopbudžetam nodokļos nodrošinot 21,12 milj.eiro lielu pienesumu. Tikai par 0,30 milj.eiro mazāk nekā uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozare, aizvadītajā gadā nodokļos samaksājuši Kurzemē reģistrētie vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Starp TOP 10 nozarēm Kurzemē, kuras 2017.gadā, salīdzinot ar citām uzņēmējdarbības jomām, samaksājušas lielāko nodokļu kopsummu, ierindojusies arī būvniecība, veselības aizsardzība, nekustamo īpašumu sfēra, automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonts, kā arī trīs ražošanas nozares – pārtikas, gatavo metālizstrādājumu un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana.

Īpaši jāizceļ Kurzemē reģistrētie ražošanas uzņēmumi, kuri, neskaitot pirmajās vietās esošos atkritumu apsaimniekošanas un ūdens apgādes uzņēmumus, kā arī veselības aizsardzības nozari, 2017.gadā veikuši lielākos nodokļu maksājumus, rēķinot uz vienu uzņēmumu, atzīmē Lursoft.

Tāpat Lursoft pētījums atklāj, ka vislielākos nodokļu maksājumus uz vienu uzņēmumu 2017.gadā Kurzemē nodrošinājuši sanitārijas un citu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu jomā strādājošie uzņēmumi. Pērn katrs šīs nozares uzņēmums nodokļos samaksājis vidēji 352,35 tūkst.eiro. Tikmēr otrajā vietā esošie ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes uzņēmumi veikuši katrs 222,46 tūkst. eiro lielus nodokļu maksājumus.

No ražošanas uzņēmumiem augstāko pozīciju ieņem Kurzemē reģistrētie papīra un papīra izstrādājumu ražotāji. Katrs minētās nozares uzņēmums nodokļos 2017.gadā samaksājis 207,64 tūkst.eiro, kopumā valsts budžetā nodokļos pagājušajā gadā pārskaitot 1,25 milj.eiro. Jānorāda, ka Kurzemē šajā nozarē reģistrēti vien seši uzņēmumi un tie ar darba vietām 2017.gadā nodrošinājuši 175 strādājošos.

Vairāk nekā 100 tūkst.eiro katrs VID administrētajos nodokļos pērn samaksājuši arī Kurzemē reģistrētie elektrisko iekārtu (125,79 tūkst.eiro) un metālu ražošanas (114,21 tūkst.eiro) uzņēmumi.

«Tiesa, rēķinot pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu darbinieku, starp TOP 10 nozarēm no visiem ražotājiem iekļuvuši vien dzērienu ražotāji. Lursoft aprēķinājis, ka Kurzemē reģistrēto dzērienu ražošanas uzņēmumu vidējie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu 2017.gadā veidojuši 18,26 tūkst.eiro, tikmēr pirmajā vietā ar 22,97 tūkst. eiro uz vienu darbinieku ierindojušies uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumu darbībām (izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu),» atzīmē uzņēmumā.

Pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu darbinieku, starp līderiem izvirzījušies arī divi transporta nozares sektori. Lursoft dati liecina, ka ūdens transporta nozares uzņēmumi 2017.gadā nodokļos uz katru darbinieku samaksājuši 12,04 tūkst.eiro, savukārt gaisa transporta uzņēmumi – 10,78 tūkst. eiro. Tikmēr Kurzemē reģistrētie sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozares uzņēmumi ar 2,14 tūkst.eiro lieliem nodokļu maksājumiem uz vienu darbinieku ierindojušies vien 63.vietā. Jānorāda, ka Kurzemē reģistrēti 597 sauszemes un cauruļvada transporta uzņēmumi, un tie 2017.gadā nodarbinājuši 3 121 darbinieku.

Līderos pēc samaksāto nodokļu apjoma 2017.gadā Kurzemē izvirzījusies AS UPB. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms gada laikā pieaudzis par 5,94%, pērn sasniedzot 6,46 milj. eiro. Gada laikā AS UPB samaksātā IIN apjoms palielinājies par 15,40%, savukārt VSAOI sarucis par 10,52%. Jānorāda, ka AS UPB saņēmusi arī VID atzinības rakstu kā 2017.gada lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā lielo nodokļu maksātāju grupā.

«Neskatoties uz to, ka gada laikā samaksāto nodokļu apjoms samazinājies par 13,83%, Kurzemes lielāko nodokļu maksātāju saraksta otrajā vietā ierindojies vēl viens Liepājas uzņēmums – Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA V. Biļuka komercfirma Evija. Degvielas vairumtirgotājs VID administrētajos nodokļos 2017.gadā samaksājis 5,79 milj.eiro. Tiesa, neskatoties uz to, ka nodokļu kopējais apjoms, salīdzinot ar 2016.gadu, sarucis, uzņēmums IIN samaksājis par 7,83% lielāku summu nekā gadu iepriekš, bet VSAOI apjoms pieaudzis par 7,81%,» stāsta uzņēmumā.

Nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā par 8,11% gada laikā palielinājušies Ventspilī reģistrētajam mazumtirgotājam AS Diāna, kas 2017.gadā valsts kopbudžetu nodokļu maksājumos papildinājis par 5,63 milj.eiro. Uzņēmuma samaksātā IIN apjoms, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn pieaudzis par 14,53%, bet VSAOI – par 10,93%.

J«ānorāda, ka Kurzemē starp TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem iekļuvušas arī vairākas pašvaldībām piederošas kapitālsabiedrības. Piemēram, saraksta ceturtajā vietā ar 4,66 milj. eiro lieliem nodokļu maksājumiem ierindojusies SIA Liepājas reģionālā slimnīca, bet 10.pozīcijā – SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas aizvadītajā gadā nodokļos samaksājusi 2,99 milj. eiro jeb par 11,57% lielāku summu nekā 2016.gadā. Tāpat arī lielāko nodokļu maksātāju skaitā iekļuvusi SIA Liepājas Enerģija un SIA Liepājas Ūdens,» stāsta Lursoft pārstāvji.


Pievienot komentāru

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.

NMPD darbinieki sašutuši par savu atalgojumu, drošību un nākotni kopumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, izteica sašutumu par zemo atalgojumu, drošības apdraudējumiem, kā arī neatliekamās aprūpes mediķa profesijas nākotni kopumā.

Papildināti noteikumi vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai

Grozījumi noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā skar vietējās rīcības grupas – biedrības un nodibinājumus, kuriem piešķirts atbalsts sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai.

KP amatā apstiprina Daugavieti; pilnvaru termiņu pagarina arī Račko

Ministru kabineta otrdienas, 13.novembra, sēdē Konkurences padomes locekļa amatā apstiprināja Līgu Daugavieti. Vienlaikus MK lēma uz otro pilnvaru termiņu KP locekļa amatā apstiprināt Jāni Račko.

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā Lielvārdes mēra tiesā piedzen vairāk nekā 600 000 eiro lielu valsts nodevu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 lielu valsts nodevu.

Līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien, 13.novembrī, apstiprināja saistošu mērķi atjaunojamo resursu jomā un indikatīvu mērķi energoefektivitātes jomā.

Latvijai piešķir 17,7 miljonus 2017.gada plūdu seku novēršanai

Eiropas Parlaments otrdien, 13.novembrī, ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja 17,7 miljonu finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017.gada plūdu seku likvidēšanai, BNN informēja Ģirts Salmgriezis.

JKP priekšlikumiem pensiju un pabalstu izmaiņām budžetā nepieciešami simtiem miljonu eiro, lēš ministrijas

Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.

LTRK uzsāk projektu CREAzone 2.0 ar mērķi attīstīt jaunus uzņēmumus

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īsteno uzņēmējdarbības projektu, kura laikā vairāk nekā 80 jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības modeļus.

LCB: Vai jaunās valdības dāvana Latvijai nākamajā simtgadē būs sabrukuši autoceļi

Autoceļi arī Latvijas otrajā simtgadē nebūs nekāda valdības prioritāte! Tā sacīt – domājiet par bezceļa auto iegādi, mīļie Latvijas ļaudis! Šāds secinājums diemžēl rodas, iepazīstoties ar jaunās valdības veidotāju nosauktajām prioritātēm, starp kurām nav autoceļu,» komentē Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Prokremliskais aktīvists Aleksejevs apsūdzēts par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfiju

Prokuratūra prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam uzrādījusi apsūdzību par nacionālā naida kurināšanu, par neatļautu šaujamieroču munīcijas glabāšanu, kā arī par bērnu pornogrāfijas apriti.

Daugavpils Futbola skola direktora atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Gavrilovu

Daugavpils Futbola skola tās direktora Naura Mackeviča atstādināšanā vaino spēļu rezultātu ietekmēšanā apsūdzēto Oļegu Gavrilovu, teikts BFC Daugavpils mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Merkele: Politikā un zinātnē vajag vairāk sieviešu

Vācijai atzīmējot 100.gadadienu kopš sieviešu vēlēšanu tiesību ieviešanas, Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka vēl daudz kas ir darāms, lai Vācijas politikā, zinātnē, uzņēmējdarbībā un kultūrā sasniegtu dzimumu vienlīdzību.

Igauniju Vācijā reklamē kā vidi inovācijām bez grāmatvežiem

Igaunijas uzņēmējdarbības vide ir labākā vieta, kur izmēģināt un ieviest jaunas tehnoloģijas, kā arī maziem, vidējiem uzņēmumiem strādāt bez grāmatveža, tā Vācijā biznesa ļaudis ar savu valsti iepazīstinājis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

BKUS: Latvijā pārāk vēlu diagnosticē 1.tipa cukura diabētu bērniem

Latvijā pārāk novēloti tiek bērniem diagnosticēts 1.tipa cukura diabēts. Tas saistīts ar informācijas trūkumu vecākiem un sabiedrībai kopumā, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinologi.

ECB obligāciju pirkšanas programmā Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,394 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka oktobra beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,394 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Saeima pieņem parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus

Saeima otrdien, 13.novembrī, ārkārtas sēdē atbalstīja noteikumus, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu.

Somu tūristu Igaunijā skaits sarūk līdz desmitgades zemākajam punktam

Igaunijas tūrisma nozares stūrakmens, viesi no Somijas, 2018.gada trešajā ceturksnī Baltijas valsti apmeklējuši tik mazā skaitā, kāds pēdējoreiz redzēts pirms desmit gadiem.

Kino balva Lielais Kristaps: Labākā filma – Bille, labākā aktrise – Elita Kļaviņa

Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma ieguvusi kinolente Bille, kuras režisore ir Ināra Kolmane, bet producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Žūrija šo izvēli pamato šādi: ««Kā lielie redz?» par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.»

Jurašs: Kukuļošanas noziegumu izmeklēšanu vajag centralizēt, nevis katrā iestādē veidot savu pretkorupcijas nodaļu

Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.

ES dalībvalstis prasa strauju rīcību, lai apturētu mežu izciršanu

Eiropas Komisijai ir iespējami ātri jāpiedāvā pasākumu plāns, lai līdz 2020.gadam pasaulē sasniegtu ANO izvirzīto mērķi par atmežošanas apturēšanu, tā vēstulē Eiropas Savienības izpildvarai norādījusi Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Nīderlande un Norvēģija.

Apple cena sarūk, biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV biržu indeksi pirmdien, 12.novembrī, kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs pieauga elektroenerģijas biržas cena,  informē AS Latvenergo.

Itālijai beidzas Briseles dotais laiks lielu tēriņu budžeta apcirpšanai

Itālijas valdībai otrdien beidzas Eiropas Komisijas dotais laiks, lai samazinātu plānoto valsts budžeta deficītu 2019.gadam. Valdība Romā solījusi nepiekāpties Briseles prasībām par atbildīgu fiskālo politiku un drīzāk riskēt iekulties finanšu sankcijās.