bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 16.11.2018 | Vārda dienas: Glorija, Banga
LatviaLatvija

Kustība Par!: veselības aprūpes ierobežojumi ir jāatceļ Satversmes tiesā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Daniels Pavļuts

Saeimas lēmums atņemt tiesības uz regulāro veselības aprūpi simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, uzskata Kustības Par! vadītājs Daniels Pavļuts. Kustība Par! aicinās Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos veselības aprūpes ierobežojumus atcelt Satversmes tiesā.

«Ar šo likumu 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus valdība sauc par «nodokļu nemaksātājiem», tiek liegtas tiesības uz regulāro veselības aprūpi, ja vien viņi neveiks «apdrošināšanas» iemaksu pieciem procentu apmērā no gada minimālās algas. Kustība Par! līdz ar partiju Progresīvie, Latvijas Ārstu biedrību un daudziem sabiedrības veselības un cilvēktiesību lietpratējiem nesen aicināja Valsts prezidentu Saeimas nesen pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu nosūtīt otrreizējai caurlūkošanai,» skaidro partijā.

Partijas deputāti uzskata, ka likums ir pretrunā ar Satversmē iekļauto sociāli atbildīgas valsts virsprincipu, tajā noteikto vienlīdzības principu un valsts pienākumu aizsargāt cilvēka veselību. «Tas būtībā nav savienojams ar Latvijas kā Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts pienākumiem paaugstināt cilvēku veselības aizsardzības līmeni.»

Pavļuts uzsver: «Diemžēl Valsts prezidents izvēlējies nesadzirdēt šos argumentus, tāpēc mums būs jācenšas veselības aprūpes ierobežošanu atcelt ar Satversmes tiesas lēmumu.»

Liegt veselības aprūpi simttūkstoš cilvēkiem ar mērķi apkarot noziedzību nav ne taisnīgi, ne likumīgi, ne efektīvi. Milzīgs skaits cilvēku var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju «pašapdrošināties» līdzekļu trūkuma dēļ, turpina partijā.

Kustība Par! atbalsta likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem, un nodrošināt veselības aprūpes valsts finansējumu jau 2020.gadā vismaz 4% apjomā no IKP.

«Tomēr veselības aprūpes ierobežošanas likums apdraud sabiedrības trūcīgāko, neaizsargātāko daļu un liek ārstiem kļūt par finanšu policistiem. Tas nav pieļaujams un mēs rīkosimies, lai to atceltu ar tiesas lēmumu,» uzsver Pavļuts.

Tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma atbilstību Satversmei ir divdesmit Saeimas deputātiem, pašvaldības domei un ikvienai personai tās Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

Ref:224.000.3299


Pievienot komentāru

  1. Andrejs. teica:

    Pavļutam, taisnība. Jo liela daļa no šim 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri itkā pēc Valdības mērauklām nemaksā nodokļus, būtībā maksā nodokļus. Kāpēc tā? Pati valdība ar savu nemākulību, vai nekompetenci vadīt valsti ir radījusi šādus apstākļus. Šie 300 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji ir spiesti, Valdības nemākulības un kompetences trūkuma dēļ, paši meklēt, jebkādu piepelnīšanās darbus vai iztikas avotus. Šie 300 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji no saviem gadījuma darbiem arī maksā nodokļus, pērkot preces ar apliktiem PVN un akcīzes nodokļiem. Galu galā atstājot it kā nelegāli iegūtos līdzekļus Valsts ekonomikā.

    Paņemsim vienu mazu piemēru.

    Kučinska kungs, nolīgst mani ziemā no sava pagalma iztīrīt sniegu. Vienojamies par padarīto darbu viņš man samaksās 150 EURO.
    Itkā būtu viss normāli viņam labi un mani arī tas apmierina.
    Tajā pašā laikā Kučinska kungs kliedz pilnā rīklē Tu nemaksā nodokļus.
    Labi piekrītu! Tādā gadījumā Kučinska kungs samaksājiet man 185,75 EURO. ( No šīs summas es kā strādnieks saņemšu uz rokas tikai 117,17 EURO.)
    Varu derēt ka Kučinska kungs pasūtīs mani vienu māju tālāk un ne tikai Kučinska kungs arī R. Ozola, Ašerēders un citi ierēdnīši kuri kliedz ka 300 tūkstoši LV iedzīvotāji nemaksā nodokļus.

    … un tagad pasakiet, vai viņi neveicina šādi ēnu ekonomiku?

    Lai valstij samaksātu nodokļus, man tā nauda ir jāiegūst no darbu pasūtītāja.

    Neviens ierēdnis nemaksās vairāk, kā tikai par padarīto darbu, ja tas viņiem būs jāmaksā no savas kabatas. Nodokļi paliek darba veicēja ziņā.

  2. Andrejs. teica:

    Atvainojos! Biju piemirsis pierakstīt, ka šie aprēķini tika veikti pēc VID mājas lapas algu kalkulatora, uz papīra.
    Uz rokas tā jau būtu cita summa.
    Variet paši VID algu kalkulatorā apskatīties šos aprēķinus par atskaites punktu ņemot 150 EURO.

Latvijas iedzīvotāji pērn saņēmuši par 218 milj. vairāk nekā pārskaitījuši uz ārzemēm

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta Eurostat ceturtdien, 15.novembrī, publicētie dati.

Ekonomists: Nodarbinātība Latvijā strauji aug, taču straujākā kāpuma brīdis varētu būt aizvadīts

«Jaunākie darba tirgus dati apstiprina, ka valsts lielo jubileju sagaidām ar lielisku ekonomisko veselību. Taču visas pašreizējās tendences nevar turpināties. Situācija ir interesanta un ar katru ceturksni kļūs arvien interesantāka,» vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš.

ZZS darbam NDK virza Kučinski un Reiznieci-Ozolu Budžeta komisijā

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija deputātu, aizejošās valdības Ministru prezidentu Māri Kučinski virza darbam parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, deputāte, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un parlamentāriete Janīna Jalinska tiek virzītas darbam Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Plāno veidot Mediju ētikas padomi, izstrādā arī Latvijas mediju ētikas kodeksu

Kultūras ministrija izteikusi piedāvājumu atbalstīt Mediju ētikas padomes izveidi.  Mediju nozares vairākums ir uzsācis darbu pie pašregulatīvas padomes izveides un vienota Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādes, ziņo Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Tajāni: Nav nekāda pamata svinībām – Brexit nodara zaudējumus gan Apvienotajai Karalistei, gan ES

«Brexit visvairāk attiecas uz iedzīvotājiem. Tas ir par mūsu pilsoņu tiesībām, trauslā miera saglabāšanu Ziemeļīrijā un Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā ietekmēto darba vietu saglabāšanu,» tā pēc tikšanās ar ES Brexit sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē preses konferencē sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni.

Lietuvas korupcijas apkarotāji: Slimnīcu mecenātiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos

Vairums uzņēmumu, kuri uzvar Lietuvas slimnīcu iepirkumu konkursos, savu pateicību ir pauduši, veicot ziedojumus ārstniecības iestādēm, tā secinājis Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests, kas veic apjomīgu izmeklēšanu par iespējamām koruptīvām darbībām slimnīcās vairākās pilsētās.

Saskaņu Ārlietu komisijā pārstāvēs Kabanovs un Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Agešins

Saskaņu Saeimas Ārlietu komisijā varētu pārstāvēt deputāti Nikolajs Kabanovs un Jānis Tutins, bet Nacionālās drošības komisijā – Valērijs Agešins. Darbam Budžeta un finanšu komisijā Saskaņa virza Vjačeslavu Dombrovski, Igoru Pimenovu un Ļubovu Švecovu, bet Juridiskā komisijā – Agešinu un Jūliju Stepaņenko.

Britu valdībā vēl divas demisijas, Brisele tikmēr plāno Brexit samitu

Par demisiju Lielbritānijas valdībā paziņojis tās izstāšanās sarunu ministrs un arī viceministrs Ziemeļīrijas jautājumos, nostājoties opozīcijā valdības apstiprinātam vienošanās projekta par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Nodarbinātības līmenis Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī sasniedzis 65,3%

Latvijā 2018.gada 3.ceturksnī bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

Latvijā bezdarba līmenis šī gada 3.ceturksnī bija 7%

Bezdarba līmenis Latvijā šī gada 3. ceturksnī bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,5 procentpunktiem.

Latvijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos desmit mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ceturtdien publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši 65,911 miljonus eiro

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori oktobrī atguvuši aktīvus 65,911 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank komunikācijas daļas vadītājs Artūrs Eglītis.

AS PKL Flote no Rīgas brīvostas pārvaldes tiesā piedzen 1,35 miljonus eiro

Augstākās tiesas Civillietu departaments atzinis par pareizu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas paredz sodīt Rīgas brīvostas pārvaldi par  Konkurences likuma pārkāpumu pret akciju sabiedrību PKL Flote. Rīgas brīvostai par nodarītajiem zaudējumiem desmit dienu laikā, sākot ar 13.novembri, jāsamaksā PKL Flotei 1,35 miljoni eiro.

Bankā: Teju 54% iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā veido 48,6 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada, liecina SEB bankas informācija.

Deputāts Jansons: Datu aizsardzības regula «čekas ziņotājus» neaizsargās

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, uzsver Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Elektrum klientiem elektroenerģijas rēķini pieaugs par 0% līdz 15%

Energokompānijas AS Latvenergo zīmola Elektrum klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs par 0% līdz 15%, apstiprināja Latvenergo projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Vācijas ekonomikā lejupslīde pirmoreiz kopš 2015.gada

Vācijas iekšzemes kopprodukts 2018.gada trešajā ceturksnī sarucis par 0,2%, kas Eiropas Savienības lielākajā tautsaimniecībā ir pirmā lejupslīde pēdējo vairāk nekā triju gadu laikā.

Īrija: Brexit sarunās panācām visu, ko vēlējāmies

Īrijas valdība ir pavēstījusi, ka Lielbritānijas izstāšanas līguma projektā ar ES, Dublina ir panākusi pieņemamu rezultātu visās prioritātēs, tostarp attiecībā uz sevišķi strīdīgo Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājumu.

Pabriks: Pašreiz manis virzīšana premjera amatam nav aktuāla

Pēc tam, kad Jānim Bordānam neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, 15.novembra rītā Latvijas Radio sacīja Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

EP: Moldovai strauji jāuzlabo situācija, Gruzijai jāturpina uzsāktais

Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Gruzijas uzsāktās reformas, taču kritizē Moldovu par demokrātijas un tiesiskuma stāvokļa pasliktināšanos.

Britu valdība akceptē Brexit vienošanās projektu, ES – gandarīta

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir saņēmusi savas valdības piekrišanu šonedēļ panāktajam vienošanās projektam par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas zonā vēl līdz 2020.gadam.

Prezidents partijām dod svētku laiku sarunu turpināšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks Jāņa Bordāna nomināciju premjera amatam, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem.

Bordāns: JKP neatbalstīs Pabrika vadītu valdību, jo to neatbalsta KPV LV

Ja Valsts prezidents premjera amatam nominēs partiju apvienības Attīstībai/Par! biedru Arti Pabriku, KPV LV tādā valdībā neies, un tai šajā pozīcijā pievienosies arī Jaunā konservatīvā partija, izriet no politiķu paustā Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.