bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna
LatviaLatvija

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministre Ramona Petraviča

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro, norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Labklājības ministrijas (LM) prioritāšu vidū ir dažādas iniciatīvas, tostarp minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācijas mehānisma uzlabošana, piemaksu pie pensijas pārskatīšana, valsts atbalsts nenodarbinātajiem, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti un citas.

Petraviča atzīst, ka, visticamāk, visām LM prioritātēm finansējuma nepietiks, tāpēc viņas pirmā un arī galvenā prioritāte ir minimālās pensijas celšana un valsts minimālā atbalsta sistēmas pilnveide.

Tam nākamgad būšot nepieciešami 27,5 miljoni eiro, par kuriem ministre arī gatava cīnīties.

Pēc ministres paustā, esot daudz un dažādas vajadzības, tostarp Latvijā uzbūvēta Gaismas pils un arī dārgs tilts, tāpat arī akustiskā koncertzāle Rīgā ir nepieciešama, bet, Petravičas ieskatā, nedrīkst būt situācija, ka pensionāram jādzīvo ar 64 eiro mēnesī, jo jāceļ ierēdņiem algas.

Ministre norāda, ka arī ar pašvaldībām panākta konceptuāla vienošanās par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa celšanu nākamgada no 53 eiro līdz 64 eiro. Turklāt, ja nākamajā gadā tiks celta minimālā pensija un sociālā nodrošinājuma pabalsts, tad vēl pēc gada pašvaldības varētu GMI palielināt līdz 99 eiro, stāsta Petraviča.

Viņa uzskata, ka valsts minimālās pensijas palielināšana ir pirmais solis nabadzības mazināšanai, jo pensionāri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam, īpaši vientuļie seniori.

Petraviča atgādina, ka gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka galvenie valdības mērķi ir celt labklājību un mazināt nevienlīdzību sabiedrībā visos tās izpausmes veidos, gan arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēris nepieciešamību pēc nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas. Petravičai bijusi arī īsa tikšanās ar Levitu, kad viņš vēl bija tikai nominēts prezidenta amatam, un tikšanās laikā abas amatpersonas esot vienojušās ciešāk sadarboties, lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību.

Ministre skaidro, ka viņas iecere ir palielināt minimālo valsts pensiju aprēķina bāzi no 64 eiro uz 99 eiro, nosakot gradāciju katram darba stāža gadam. Piemēram, pensionārs ar 20 gadu darba stāžu patlaban saņem minimālo pensiju 70 eiro apmērā, bet pēc izmaiņām tā būs ne mazāka kā 128,70 eiro.

Petraviča uzskata, ka minimālās pensijas celšana ir obligāta, jo šis plāns jau divus gadus ticis atlikts.

Iniciatīva paredz palielināt arī sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 64 uz 99 eiro pensijas vecumu sasniegušajām personām, kā arī apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti. Tikmēr personām ar pirmās grupas invaliditāti paredzēts palielināt arī pabalstam piemērojamo koeficientu no 1,3 uz 1,4.

Tāpat Petraviča informē, ka vēl viena prioritāte ir pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana, kas paredz no 2020.gada piemērot indeksāciju 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma. Saistībā ar šo iniciatīvu notikušas sarunas ar Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Aiju Barču.

Ministre skaidro, ka pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana ir veids, kā celt pensijas. Nepietiekot tikai ar to, ka tiks palielināta minimālā pensija, un ministre uzskata, ka svarīgi domāt par to, kā palielināt pensiju senioriem, kuriem ir liels darba stāžs, bet maza pensija. 2020.gadā indeksācijas mehānisma pilnveide no oktobra izmaksāšot 6,3 miljonus eiro, savukārt 2021.gadā – jau 36 miljonus eiro.

Vēl viena prioritāte, pēc Petravičas paustā, ir pilnveidot piemaksas pie pensijām par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Patlaban piemaksas saņem tie, kuri pensionējušies līdz 2011.gada beigām, tomēr no nākamā gada piemaksas varētu saņemt arī tie, kuri pensionējušies līdz 2013.gadam, bet vēl pēc gada – līdz 2014.gadam. Šai iniciatīvai nākamā gada budžetā papildu nepieciešami aptuveni septiņi miljoni eiro, bet 2021.gadā – 12 miljoni eiro.

Tāpat nākamgad iecerēta valsts atbalsta pilnveidošana pensiju nodrošinājumā nestrādājošām personām, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti. Patlaban par šiem cilvēkiem obligātās sociālās iemaksas tiek veiktas 20% apmēra no 71,14 eiro, bet LM piedāvājums ir veikt iemaksas šajā apmērā no īpašās kopšanas pabalsta, kas patlaban ir 313,43 eiro.

LM arī vēlas noteikt, ka personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, tostarp audžuģimenēm, un pilnā valsts apgādībā esošajām personām, kā arī personām, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, ir tiesības turpināt saņemt ģimenes valsts pabalstu līdz 20 gadu vecumam, arī ja bērns neturpina mācības. Patlaban noteikts, ka pabalstu līdz 20 gadu vecumam izmaksā tikai tad, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

Petraviča norāda, ka vēl 1,5 miljoni eiro nepieciešami sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, lai veicinātu rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā, ka pakalpojumu izmaksas ir pieaugušas.

Tāpat Petraviča norāda, ka nākamgad būtu jādubulto uzturlīdzekļu apmērs aizbildņiem.

Ministre uzsvēra, ka pērn daudz tika darīts, lai uzlabotu ārpusģimenes aprūpi, līdz ar to tika būtiski palielināts uzturlīdzekļu apmērs audžuģimenēm. Tas būtu jādara arī ar aizbildņiem, nosakot uzturlīdzekļus divkāršā apmērā, proti, noteikt, ka aizbildnis saņem 215 eiro par bērnu līdz sešiem gadiem un 258 eiro par bērnu no septiņu gadu vecuma.

LM arī iecerējusi noteikt, ka ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēji var izmantot 15% no savas pensijas vai citas atlīdzības savām vajadzībām.

Vēl 1,1 miljons eiro nepieciešams tehnisko palīglīdzekļu rindu mazināšanai, bet pieci miljoni eiro – sociālās aprūpes centru remontiem. Petraviča sacīja, ka patlaban daudzi centri ir «diezgan bēdīgā stāvoklī», bet tā kā cilvēkiem jāpavada tur ilgi gadi, dažiem pat viss mūžs, būtu jānodrošina cilvēka cienīgi apstākļi. «Apsveru domu, ka, iespējams, būtu pat lētāk celt jaunu aprūpes centu nekā ieguldīt milzu līdzekļus vecajos, kuri ir uz sabrukšana robežas,» stāsta ministre.


Pievienot komentāru

  1. Aigars teica:

    Labdien esmu no Madonas .2.Otras grupas invalidates penciju sanemes .Mums jau desmit gadus nau pielikusi valdiba par invalidiem nirgas !!!!

  2. Sitija teica:

    Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro, norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
    Piebildisu vel palielinat invalidates pencijas sanemeji.Lai valdiba neigajas par mums.No Rigas

  3. Karīna teica:

    Petrovičas kundze ,ludzu atbildiet kad palielinās pabalstu pieaugušiem invalīdiem no bērnības kuriem nav kopšanas pabalsta.Es arī esmu slima un grūti parvietoties ,bet kopšanu man nav piešķirta mums arī pauagtiniet pabalstu uz kadiem 100 euro,jo nav celts pabalts kādi desmit gadi ,kā ir 128.06 tā ir.

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!