bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 19.08.2019 | Vārda dienas: Imanta, Melānija
LatviaLatvija

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministre Ramona Petraviča

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro, norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Labklājības ministrijas (LM) prioritāšu vidū ir dažādas iniciatīvas, tostarp minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācijas mehānisma uzlabošana, piemaksu pie pensijas pārskatīšana, valsts atbalsts nenodarbinātajiem, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti un citas.

Petraviča atzīst, ka, visticamāk, visām LM prioritātēm finansējuma nepietiks, tāpēc viņas pirmā un arī galvenā prioritāte ir minimālās pensijas celšana un valsts minimālā atbalsta sistēmas pilnveide.

Tam nākamgad būšot nepieciešami 27,5 miljoni eiro, par kuriem ministre arī gatava cīnīties.

Pēc ministres paustā, esot daudz un dažādas vajadzības, tostarp Latvijā uzbūvēta Gaismas pils un arī dārgs tilts, tāpat arī akustiskā koncertzāle Rīgā ir nepieciešama, bet, Petravičas ieskatā, nedrīkst būt situācija, ka pensionāram jādzīvo ar 64 eiro mēnesī, jo jāceļ ierēdņiem algas.

Ministre norāda, ka arī ar pašvaldībām panākta konceptuāla vienošanās par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa celšanu nākamgada no 53 eiro līdz 64 eiro. Turklāt, ja nākamajā gadā tiks celta minimālā pensija un sociālā nodrošinājuma pabalsts, tad vēl pēc gada pašvaldības varētu GMI palielināt līdz 99 eiro, stāsta Petraviča.

Viņa uzskata, ka valsts minimālās pensijas palielināšana ir pirmais solis nabadzības mazināšanai, jo pensionāri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam, īpaši vientuļie seniori.

Petraviča atgādina, ka gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka galvenie valdības mērķi ir celt labklājību un mazināt nevienlīdzību sabiedrībā visos tās izpausmes veidos, gan arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēris nepieciešamību pēc nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas. Petravičai bijusi arī īsa tikšanās ar Levitu, kad viņš vēl bija tikai nominēts prezidenta amatam, un tikšanās laikā abas amatpersonas esot vienojušās ciešāk sadarboties, lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību.

Ministre skaidro, ka viņas iecere ir palielināt minimālo valsts pensiju aprēķina bāzi no 64 eiro uz 99 eiro, nosakot gradāciju katram darba stāža gadam. Piemēram, pensionārs ar 20 gadu darba stāžu patlaban saņem minimālo pensiju 70 eiro apmērā, bet pēc izmaiņām tā būs ne mazāka kā 128,70 eiro.

Petraviča uzskata, ka minimālās pensijas celšana ir obligāta, jo šis plāns jau divus gadus ticis atlikts.

Iniciatīva paredz palielināt arī sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 64 uz 99 eiro pensijas vecumu sasniegušajām personām, kā arī apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti. Tikmēr personām ar pirmās grupas invaliditāti paredzēts palielināt arī pabalstam piemērojamo koeficientu no 1,3 uz 1,4.

Tāpat Petraviča informē, ka vēl viena prioritāte ir pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana, kas paredz no 2020.gada piemērot indeksāciju 100% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma. Saistībā ar šo iniciatīvu notikušas sarunas ar Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Aiju Barču.

Ministre skaidro, ka pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošana ir veids, kā celt pensijas. Nepietiekot tikai ar to, ka tiks palielināta minimālā pensija, un ministre uzskata, ka svarīgi domāt par to, kā palielināt pensiju senioriem, kuriem ir liels darba stāžs, bet maza pensija. 2020.gadā indeksācijas mehānisma pilnveide no oktobra izmaksāšot 6,3 miljonus eiro, savukārt 2021.gadā – jau 36 miljonus eiro.

Vēl viena prioritāte, pēc Petravičas paustā, ir pilnveidot piemaksas pie pensijām par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Patlaban piemaksas saņem tie, kuri pensionējušies līdz 2011.gada beigām, tomēr no nākamā gada piemaksas varētu saņemt arī tie, kuri pensionējušies līdz 2013.gadam, bet vēl pēc gada – līdz 2014.gadam. Šai iniciatīvai nākamā gada budžetā papildu nepieciešami aptuveni septiņi miljoni eiro, bet 2021.gadā – 12 miljoni eiro.

Tāpat nākamgad iecerēta valsts atbalsta pilnveidošana pensiju nodrošinājumā nestrādājošām personām, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti. Patlaban par šiem cilvēkiem obligātās sociālās iemaksas tiek veiktas 20% apmēra no 71,14 eiro, bet LM piedāvājums ir veikt iemaksas šajā apmērā no īpašās kopšanas pabalsta, kas patlaban ir 313,43 eiro.

LM arī vēlas noteikt, ka personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, tostarp audžuģimenēm, un pilnā valsts apgādībā esošajām personām, kā arī personām, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, ir tiesības turpināt saņemt ģimenes valsts pabalstu līdz 20 gadu vecumam, arī ja bērns neturpina mācības. Patlaban noteikts, ka pabalstu līdz 20 gadu vecumam izmaksā tikai tad, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

Petraviča norāda, ka vēl 1,5 miljoni eiro nepieciešami sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, lai veicinātu rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, ņemot vērā, ka pakalpojumu izmaksas ir pieaugušas.

Tāpat Petraviča norāda, ka nākamgad būtu jādubulto uzturlīdzekļu apmērs aizbildņiem.

Ministre uzsvēra, ka pērn daudz tika darīts, lai uzlabotu ārpusģimenes aprūpi, līdz ar to tika būtiski palielināts uzturlīdzekļu apmērs audžuģimenēm. Tas būtu jādara arī ar aizbildņiem, nosakot uzturlīdzekļus divkāršā apmērā, proti, noteikt, ka aizbildnis saņem 215 eiro par bērnu līdz sešiem gadiem un 258 eiro par bērnu no septiņu gadu vecuma.

LM arī iecerējusi noteikt, ka ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēji var izmantot 15% no savas pensijas vai citas atlīdzības savām vajadzībām.

Vēl 1,1 miljons eiro nepieciešams tehnisko palīglīdzekļu rindu mazināšanai, bet pieci miljoni eiro – sociālās aprūpes centru remontiem. Petraviča sacīja, ka patlaban daudzi centri ir «diezgan bēdīgā stāvoklī», bet tā kā cilvēkiem jāpavada tur ilgi gadi, dažiem pat viss mūžs, būtu jānodrošina cilvēka cienīgi apstākļi. «Apsveru domu, ka, iespējams, būtu pat lētāk celt jaunu aprūpes centu nekā ieguldīt milzu līdzekļus vecajos, kuri ir uz sabrukšana robežas,» stāsta ministre.

Atslēgvārdi: Aktuāli


Pievienot komentāru

  1. Aigars teica:

    Labdien esmu no Madonas .2.Otras grupas invalidates penciju sanemes .Mums jau desmit gadus nau pielikusi valdiba par invalidiem nirgas !!!!

  2. Sitija teica:

    Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro, norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
    Piebildisu vel palielinat invalidates pencijas sanemeji.Lai valdiba neigajas par mums.No Rigas

  3. Karīna teica:

    Petrovičas kundze ,ludzu atbildiet kad palielinās pabalstu pieaugušiem invalīdiem no bērnības kuriem nav kopšanas pabalsta.Es arī esmu slima un grūti parvietoties ,bet kopšanu man nav piešķirta mums arī pauagtiniet pabalstu uz kadiem 100 euro,jo nav celts pabalts kādi desmit gadi ,kā ir 128.06 tā ir.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Latvijas krājbankas administrators jūlijā atguvis 542 400 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūlijā atguvis 542 444 eiro, kas ir par 75% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai tiks atsavināti 123 īpašumi

Uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus.

Par kāzu teroraktu Afganistānā atbildību uzņemas «Islāma valsts»

Par teroraktu Afganistānā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināti 63 cilvēki, atbildību uzņēmies teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Rīgas domes ārkārtas sēde par mēra ievēlēšanu pārcelta uz vēlāku laiku

Paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, pārcelta uz pulksten 13.00, informē domē.

Britu sagrābtais Irānas kuģis atstāj Gibraltāra ostu

Ostu Gibraltārā pametis Irānas naftas tankkuģis, kas bijis aizturēts kopš jūlija sākuma uz aizdomu pamata par naftas piegādāšanu Sīrijai. Lielbritānijai piederošais Gibraltārs kuģi atbrīvojis, nepakļaujoties lūgumam to atkal aizturēt no Amerikas Savienoto Valstu puses.

Administratīvajos centros pēc reformas iedzīvotāju skaits variēs no 2 000 līdz 632 000

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformas ieviešanas pašvaldību administratīvo centru lielums variēs no 2 000 iedzīvotāju līdz 632 000 iedzīvotāju.

Šajā nedēļā gaidāms silts, taču arī lietains laiks

Nedēļas pirmajā pusē gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, pa laikam uzspīdēs saule, tomēr Latvijas austrumu rajonos gaidāms arī lietus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

Nedēļa Lietuvā: Nausēda tiekas ar Merkeli. Skvernelim operācija. Grib atstādināt korumpētus tiesnešus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas prezidents Gitans Nausēdatikās ar Vācijas kanceli Angelu Merkeli, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmo atvaļinājuma dienu pavadīja operāciju zālē.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!

Neatkarīgo deputātu frakcija parakstījusi sadarbības līgumu ar Gods kalpot Rīgai!, tādējādi solot Oļegam Burovam savu atbalstu pirmdien, 19.augustā, gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.


-->