Lai efektīvāk ārstētu vēža pacientus, aicina palielināt valsts apmaksāto biomarķieru testu skaitu

Vēža pacientu ārstēšana nav pietiekami efektīva, trūkstošo testu skaitu dēļ, tāpēc Latvijas vadošie onkologi un nozares pārstāvji vēstulē veselības ministrei Ilzei Viņķelei un Saeimas deputātiem aicina palielināt valsts apmaksāto personalizēto biomarķieru testu skaitu, kas vajadzīgi mērķētas terapijas nozīmēšanai onkoloģisko slimību pacientiem.

Šobrīd katastrofāli zemais testēšanas apjoms bremzē audzēju sekmīgu ārstēšanu, un lielai daļai pacientu netiek nozīmēta viņu individuālajam gadījumam atbilstoša terapija, skaidrots vēstulē. «Rezultātā pacienta ārstēšana nav efektīva, ja vien pacients pats nav apmaksājis testēšanu kaimiņvalstīs, kā tas ļoti bieži notiek.»

Zinātniskie pētījumi apliecina, ka onkoloģisko saslimšanu pacientiem individuāli piemērota terapija nodrošina labāko ārstēšanu, jo tā ir atbilstoša pacienta slimības vēsturei, fizioloģiskajam stāvoklim, audzēja raksturojumam un ģenētiskajām mutācijām. Lai nozīmētu mērķētu ārstēšanu, ir jāveic biomarķiera tests, kas pēta audzēja morfoloģiju vai atrod noteiktas hromosomu izmaiņas, tādējādi ārstiem ļaujot piemeklēt pacientam atbilstošāko terapiju, skaidro onkologi.

“Visā pasaulē onkoloģijā šobrīd tiek izmantota personalizētā ārstēšana, kas nodrošina ievērojami labākus rezultātus, nekā tad, ja pacienta ārstēšanai tiek piemērota terapija, kas paredzēta lielai pacientu grupai. Turklāt ne visiem pacientiem der viena un tā pati terapija,» uzsver asociētais profesors, Latvijas galvenais onkologs, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Dr.med. Jānis Eglītis.

«Diemžēl Latvijā valsts apmaksātu testu pieejamība ir fragmentāra, ierobežota un laikietilpīga.»

«Rezultātā cieš pacients, savukārt valsts jau tā ierobežotie līdzekļi onkoloģijai netiek izmantoti racionāli, jo ļoti daudzos gadījumos tiek tērēts laiks un resursi neefektīvu medikamentu lietošanai,» norāda Eglītis.

Šobrīd no akūti nepieciešamā 21 marķiera valsts budžets apmaksā tikai nelielu daļu marķieru – mazāk par desmit, līdz ar to testēšanu visbiežāk veic pacienti vai to apmaksā zāļu ražotāji, turklāt testi tiek veikti nevis Latvijā, bet sūtīti uz mūsu blakus esošajām kaimiņvalstīm, tādējādi atbalstot citu valstu veselības aprūpes sistēmu.

Turpina Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors: «Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur biomarķieru testēšanas jautājums nav sakārtots daudzu gadu garumā, kas faktiski bloķē personalizētās medicīnas ienākšanu Latvijā. Tas savukārt nozīmē to, ka mūsu pacienti tiek ārstēti ar vecām metodēm, kas ir balstītas uz vienveidīgu masu ārstēšanu, nevis individuālu pieeju katram pacientam.»

Onkoloģiskajiem pacientiem palīdzētu 800 000 eiro gadā

Eksperti uzsver, ka, uzlabojot sistēmu, tiktu panākta pacientu efektīvāka ārstēšana, gan palielinot pacientu dzīvildzi, gan arī ietekmējot atbildes reakciju uz nozīmēto terapiju. Daļai pacientu, kuriem ir strauji progresējoši audzēji, personalizētā terapija ļautu ietaupīt laiku. Tāpat līdz ar testēšanas pieejamību tiktu atvieglota patentbrīvo medikamentu ienākšana onkoloģijā un onkohematoloģijā, jo patentbrīvajiem ražotājiem ir limitētas iespējas finansēt testu izmaksas.

Nozares pārstāvju aprēķini liecina, ka 2021.gadā bioloģisko marķieru testiem būtu nepieciešams novirzīt aptuveni 800 000 eiro gadā, kas

nodrošinātu optimālu biomarķieru testu pieejamību tām pacienu grupām, kam ir pieejama šobrīd ES reģistrēta mērķterapija vai imūnterapija.

Vēstuli veselības ministrei un Saeimas deputātu grupai onkoloģisko pacientu atbalstam, ar aicinājumu rast iespējas piešķirt finansējumu biomarķieru testiem, parakstījuši Latvijā vadošie speciālisti un asociāciju vadītāji: Dr. med. Jānis Eglītis, Asoc. prof., galvenais onkologs Latvijā, Latvijas onkologu asociācijas vadītājs; Dr. med. Aija Geriņa-Bērziņa, onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas onkologu un ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja; Dr. med., Māris Sperga, RAKUS Patoloģijas galvenais speciālists; Valdis Miķelsons, RAKUS Patoloģijas centra vadītājs; Evita Jaunzeme, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija, valdes locekle; Dr. sc. administr. Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas