Izglītība visā pasaulē. OECD pētījums par skolēnu spējām lasīšanā un matemātikā

Latvijā skolēni 15 gadu vecumā vislabākos rezultātus spēj uzrādīt matemātikā, kur tie ir virs OECD apsekoto valstu vidējā līmeņa, bet zinātnē un lasītprasmē rezultāti nedaudz atpaliek, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākais ziņojums par lasīšanas kompetenci digitālajā vidē.

Kopumā pētījumā Latvijas sniegums ir raksturots kā lēns regress, kas ir sekojis pēc 2009.gada progresa.

Visaugstākos rezultātus lasīšanā uzrādījuši jaunieši četros Ķīnas reģionos – Pekinā, Šanhajā, Dzjansu un Džedzjanā, lasīšanas prasmē iegūstot 555 punktus, taču šo četru reģionu rezultāti neatspoguļo kopējo situāciju Ķīnā.

Otrajā vietā pētījumā ierindota Singapūra ar 549 punktiem, Makao (Ķīna) – 525 punkti, Honkonga (Ķīna) – 524 punkti, kam seko Igaunija – 523 punkti, Kanāda – 520 punkti un Somija – 520 punkti.

Savukārt Latvija ir nedaudz zem vidējā līmeņa, kas ir 487 punkti, un mūsu valsts jauniešu lasītprasme 15 gados novērtēta ar 479 punktiem.

Tādu pat rezultātu uzrādījusi Krievija, bet Lietuvas rezultāts lasītprasmē novērtēts ar 476 punktiem.

OECD pētnieki secinājuši, ka skolēni ar labiem sasniegumiem lasīšanā līdzsvaroti izmanto dažādus informācijas avotus – ziņas un citus jaunumus lasa elektroniskos avotos, savukārt grāmatas lasa arī papīra formātā. Piemēram, Latvijā skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas papīra formātā, ir par 43 punktiem augstāki sasniegumi PISA 2018 lasīšanas testā nekā skolēniem, kuri gandrīz nelasa grāmatas.

Tāpat par 19 punktiem augstāki sasniegumi ir skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas, izmantojot digitālās ierīces, par 20 punktiem lasīšanas sasniegumi ir augstāki skolēniem, kuri grāmatas vienādi bieži lasa papīra formātā vai digitālās ierīcēs.

Kā liecina OECD ziņojums, matemātikā līdervalstis pēdējos gados nav mainījušas. Pirmās vietas arī šajā jomā ieguvuši Ķīnas minētie četri reģioni. Aiz tiem seko Taipeja ar 531 punktu, Japāna – 527 punkti, Koreja – 526 punkti, Igaunija – 523 punkti, Nīderlande – 519 punkti, bet Polijā 15 gadus veco skolēnu matemātikas sniegums vērtēts ar 516 punktiem.

Latvijas skolēnu sniegums matemātikā novērtēts ar 496 punktiem.

Līdzīgu rezultātu uzrādījušas arī tādas valstis kā Francija, Islande un Jaunzēlande. Lietuvas sniegums novērtēts ar 481 punktu.

OECD eksperti secinājuši, ka Latvijā matemātikā labākus rezultātus biežāk uzrāda zēni nekā meitenes. Arī Igaunijā ir novērots šāda tendence, bet Lietuvā abi dzimumi vienlīdz bieži uzrāda augstus rezultātus matemātikā.

Arī zinātnē līdervalstis ar augstākajiem sniegumiem ir saglabājušās nemainīgas. Ceturto labāko rezultātu uzrādījusi Igaunija, kura novērtējumā saņēmusi 530 punktus, tai seko Japāna – 529 punkti, Somija – 522 punkti, Koreja – 519 punkti, bet Kanādas skolēnu sniegums zinātnē novērtēts ar 518 punktiem.

Latvijas rezultāts novērtēts ar 487 punktiem. Līdzīgu rezultātu uzrādījušas arī tādas valstis kā Portugāle, Norvēģija un Austrija. Savukārt nedaudz zem vidējā rādītāja līdzīgu sniegumu Latvijai uzrādījušas tādas valstis kā Spānija, Lietuva, Ungārija un Krievija. 

Vissliktākie rezultāti lasīšanā, matemātikā un zinātnē 15 gadīgo jauniešu vidū uzrādījušas tādas valstis kā Kosova, Dominikas Republika un Filipīnas.

OECD ziņo, ka strauji augošu progresu šajās trīs kategorijās uzrāda Jordānija, Makao, Krievija, Igaunija un Portugāle. Pieaugošu rezultātu, bet ar sākušos stagnācijas posmu progresā, uzrādījušas tādas valstis kā Albānija, Čīle, Kolumbija, Vācija, Izraēla, Melnkalne, Peru, Polija, Katara un Rumānija. Savukārt Latvijas sniegums ir atzīmēts ar lēnu regresu, kas ir sekojis pēc 2009.gada progresa.

Kā ziņots, OECD ziņojumā secināts, ka Latvijas 15 gadus vecie skolēni nedaudz labāk par vienaudžiem citās valstīs spēj izvērtēt digitālās informācijas avotu ticamību, taču prasme atšķirt viedokļus no faktiem ir zemāka.

Latvijas skolēnu prasmes analizēt digitālās informācijas avota ticamību ir nedaudz augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Attiecīgais indekss mūsu skolēniem ir 0,03, kamēr OECD vidēji šis rādītājs ir –0,01, bet, piemēram, Igaunijas skolēniem tas ir 0,05.

Vienlaikus OECD secinājis, ka 15 gadus veci zēni biežāk izvēlētos kļūt par policistiem, atlētiem, inženieriem vai arī ģimenes ārstiem.

Retāk jaunieši izvēlētos juristus vai pedagogu profesiju. Savukārt meitenes labāk izvēlētos ārsta vai ģimenes ārsta profesiju, kam seko juristu un pedagogu profesija. Retāk izvēlētos policijas, veterinārārsta un vadības plānošanas profesijas.

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA mērķis ir rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas. Latvijas skolēnu, pedagogu, vecāku un skolu direktoru piedalīšanās starptautiskos izglītības pētījumos ir nozīmīga izglītības sistēmas kvalitātes līmeņa starptautiskai noteikšanai un turpmākai pilnveidei.

OECD PISA 2018 īstenošanu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts. Pētījums notiek Eiropas Sociālā fonda projektā Dalība starptautiskos izglītības pētījumos.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas