bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.01.2019 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 18.septembrī, atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģiona ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, jaunu darbavietu radīšanu un labklājības paaugstināšanos. Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ņemot vērā joprojām aktuālās ievērojamās reģionu attīstības atšķirības, piemēram, augsto bezdarba līmeni Latgalē, plāns fokusēts uz pasākumiem, kas vērsti uz reģiona tautsaimniecības attīstību.

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, ministrija iecerējusi degradēto teritoriju revitalizācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda papildus novirzīt vēl 29,5 miljonus eiro. Tāpat plānots paplašināt atbalsta mehānismus speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darba spēka atalgojumā jaunām darba vietām, plānots celt Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitāti, kā arī Daugavpilī izveidot pilotprojektu jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu ieviešanai.

Saskaņā ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam, degradēto teritoriju revitalizācijas projektu atlases konkursa trešajā kārta kopumā plānots realizēt projektu idejas 52,24 miljonu eiro apmērā, paredzot radīt 861 jaunu darbavietu, piesaistīt nefinanšu investīcijas 60,67 miljonu eiro apmērā, kā arī samazināt degradētās teritorijas par 124,97 hektāriem.

Taču, kā skaidro VARAM, ņemot vērā Latgales sociālekonomisko situāciju un augstāko bezdarba līmeni Latvijā, nepieciešams izvērtēt papildus finansējuma piešķiršanas iespējas, lai sasniegtu 1% ietekmi uz bezdarba samazinājumu. Šādu rādītāju sasniegšanai nepieciešams kopumā izveidot 1345 jaunas darba vietas, kas nozīmē, ka trešajai projektu atlases kārtai vajadzīgs kopējais finansējums 81,75 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to no ERAF plānots piesaistīt vēl 29,5 miljonus. Ministrija gan norāda, ka balstoties uz pašvaldību sagatavotajiem projektiem, papildus būtu vajadzīgi vismaz 33,55 miljoni eiro.

Pēc VARAM rīcībā esošās informācijas, Latgales reģiona pašvaldības līdz šī gada 1.janvārim bija iesniegušas 11 projektus. Par pieciem projektiem noslēgti arī līgumi par to īstenošanu, kopumā rezervējot 41,36 miljonus eiro. Iesniegto vai apstiprināto projektu ieviešanas rezultātā plānots radīt 921 jaunu darba vietu privātajā sektorā, piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas vismaz 57,87 miljonu eiro apmērā un sakārtot degradētās teritorijas vismaz 131 hektāru platībā, kas nozīmē, ka jau patlaban projekti paredz sasniegt konkursa trešās kārtas izvirzītos mērķus.

Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšanas pasākumi paredz viena uzņēmējdarbības speciālista algošanu, pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšana uz kaimiņvalstīm, pašvaldību pārstāvēšanu un dalību investīciju forumos, investīciju kataloga izstrādi Latgales reģionam, kā arī citus pasākumus.

Savukārt saistībā ar ieceri īstenot politikas vai normatīvo aktu izmaiņu pilotprojektus VARAM konceptuālajā ziņojumā jau iepriekš piedāvājusi uzņēmējiem noteikt tiesības kā pirmajiem pretendentiem iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības – atsavinot to nomnieka vajadzībām, noteikt uzņēmējiem samazinātas pārdošanas cenas pašvaldības nekustamo īpašumu iegādei, kā arī īstenot pašvaldību tiesību paplašināšanu un sadarbības modeļa izveidošanu starp VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas.

«Ņemot vērā Daugavpils pilsētas interesi un piedāvāto izmaiņu būtiskumu, VARAM pēc informatīvā ziņojuma “Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi” atbalstīšanas Ministru kabinetā izvērtēs iespēju īstenot pilotprojektu Daugavpilī – sagatavot pilotatbalsta mehānismu pilsētā, atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā ietvertajiem un atbalstītajiem risinājumiem,» teikts ministrijas sagatavotajā dokumentā.

Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam ir turpinājums iepriekš īstenotajam rīcības plānam Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam un 2013.–2014.gadam, kas tika izstrādāti, lai reaģētu uz Latgales reģionā ilgstoši pastāvošām sociāli ekonomiski negatīvajām tendencēm, piemēram, augsto bezdarba līmeni un zemajiem IKP rādītājiem uz vienu iedzīvotāju.


Pievienot komentāru

Aktualizē tematu par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdē tika aktualizēts jautājums par darbaspēka problēmu risināšanu ar kontrolētu imigrāciju.

Loskutovs vēlas ieņemt Kariņa vietu Eiropas Parlamentā

13.Saeimā neiekļuvušais Jaunās Vienaotībs politiķis Aleksejs Loskutovs ir gatavs doties strādāt uz Eiropas Parlamentu, apliecināja Loskutovs. Loskutovs atzina, ka tieši viņš varētu ieņemt politiķa, premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vietu EP.

Bordāns par Jurašu vajāšanu: Sazvērnieki baidās izlaist varu no rokas

«Šobrīd notiek apzināts valsts sagrābšanas mēģinājums. Sazvērnieki baidās izlaist varu no rokas,» tā par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša plānoto izdošanu kriminālvajāšanai komentē Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. 

ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 80,9% no kopumā izmaksājamās summas

Likvidējamās ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 388,356 miljoni eiro, kas ir 80,9% no kopumā izmaksājamās summas,

Rīgas Dzemdību namā atklās jaunas dzemdību un grūtnieču aprūpes telpas

Rīgas Dzemdību namā ceturtdien, 24.janvārī, pēc vērienīgiem remonta darbiem atklās mūsdienīgas dzemdību un grūtnieču aprūpes telpas.

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gadā pieaug par 5,4%

Ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, ir pieaudzis par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Par Lemberga kartējo «mutes palaišanu» lūdz pierādījumus

Aivara Lemberga «mutes palaišana» jeb dažāda veida aizskarošie izteikumi teju nevienam nav jaunums. Tie bijuši adresēti gan žurnālistiem, saucot tos par «politiskām prostitūtām», gan prokuroriem. Par to viņam vairākkārt piešķirti naudas sodi. Šoreiz neargumentētus pārmetumus Lembergs nolēmis adresēt savam opozicionāram Ģirtam Valdim Kristovskim, nosaucot viņu par Valsts drošības komitejas sadarbības partneri.

Ar dažām dzeltenām vestēm pie Saeimas protestē pret Kariņa veidoto valdību

Aptuveni 100 cilvēku otrdien, 22.janvārī, pulcējušies protesta akcijā pie Saeimas ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa veidoto valdību.

Pieaug apkalpoto pasažieru skaits Liepājas lidostā

Aizvadītais gads Liepājas lidostā ir noslēdzies ar pasažieru skaita kāpumu, liecina uzņēmuma apkopotā statistika par pērnā gada darbības rezultātiem.

Saeima šonedēļ varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

Lai gan par Saeimas deputātiem visskaļākā līdz šim ir bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētā lieta par nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, kur aizdomās turēto statuss ir Artusam Kaimiņam un Atim Zakatistovam, tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24.janvārī, varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, informē komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule.

Vējonis izsludina grozījumus par veselības pakalpojumu grozu sistēmas atlikšanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 38 likumpārkāpējus

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 38 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 28 robežpārkāpēji, tajā skaitā, ieceļošana Latvijā liegta astoņiem ārzemniekiem.

Britu mārciņas vērtība aug, Mejai plānojot Briselē apspriest Breksita līguma izmaiņas

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien, 21.janvārī, pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu Breksita vienošanās izmaiņas.

Autovadītāju ievērībai: vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu

Vietām Kurzemē un Vidzemē apledojums apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.

SAB sācis vērtēt Kariņa topošās valdības locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai

Satversmes aizsardzības birojs sācis vērtēt Krišjāņa Kariņa topošā Ministru kabineta locekļu atbilstību pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, pastāstīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas atbalstījušas dalību Kariņa vadītā valdībā

Visas topošo koalīciju veidojošās partijas ir pieņēmušas oficiālus lēmumus par dalību Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vadītā valdībā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos augusi par 1%

Sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājusies par 1%, liecina jaunākais Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas tirgus cenu indikators.

Lembergs joprojām klausās pret sevi celtās apsūdzības – debašu teksta lasīšana nav beigusies

Debašu teksta lasīšanu tā sauktajā «Lemberga prāvā», kurā tiek izskatītas apsūdzības pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un Ansi Sormuli, bija plānots pabeigt līdz Jaunajam gadam, t.i., 2019.gada sākumam, tomēr tas tā nav noticis – debašu teksta lasīšana joprojām turpinās.

Valdības komandā vieta arī Parādniekam kā vienam no premjera padomdevējiem

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! –Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvis Imants Parādnieks varētu kļūt par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.

Valdības veidošana: Kariņš rēķinās ar 61 balsi

Aizvadīta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuras laikā prezidents tika informēts par valdības veidošanas procesu, kas Kariņa prāt, noslēdzies ļoti veiksmīgi.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta deficītiem ES

Latvijā pērn trešajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta deficītiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus

Latvija sankciju politiku pret Krieviju uzturēs tik ilgi, līdz tā ievēros starptautisko tiesību principus, liecina rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.

KPV LV ekonomikas ministra amatam izvirza Nemiro kandidatūru

Partijas KPV LV Saeimas frakcija pirmdien, 21.janvārī, nolēma virzīt deputātu Ralfu Nemiro ekonomikas ministra amatam, pēc tam kad piektdien, 18.janvārī, negaidīti savu kandidatūru atsauca Didzis Šmits. Frakcijas vairākums arī nolēma atbalstīt topošo Krišjāņa Kariņa valdību, vēsta ziņu portals lsm.lv.

Atjaunotā ēkā Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts nekustamie īpašumi atjaunotajā ēkā Kalnciema ielā 14, Rīgā darbu uzsāk divu prokuratūras iestāžu darbinieki – Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā no 21.janvāra strādā 34 prokuratūras darbinieki.

Iedzīvotājus aicina izmantot Latvijas vietējo pienu

Tikai nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos piena produktus no importētajiem, liecina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.