bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 27.02.2020 | Vārda dienas: Andra, Līva, Līvija
LatviaLatvija

Latvenergo kukuļošanas lietā apsūdzēto no tiesas zāles aizved mediķi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apsūdzētais Maksims Ter-Oganesovs

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, turpinot izskatīt tā dēvēto uzņēmuma Latvenergo kukuļņemšanas pamata krimināllietu, tiesas process apstājās, jo apsūdzēto Maksimu Ter-Oganesovu no tiesas zāles aizveda mediķi.

Ter-Oganesova advokāts Guntars Antoms tiesas sēdes sākumā sakarā ar klienta veselības stāvokli lūdza lietas izskatīšanu atlikt. Ja tiesa tomēr izvēloties turpināt procesu, tad būtu nepieciešams nodrošināt aizstāvamajam nemitīgu mediķu atrašanos tiesas zālē.

Lielākā daļa pārējo lietas dalībnieku pievienojās Antoma lūgumam un pauda, ka, lai arī viņi nav mediķi, Ter-Oganesovs vizuāli izskatoties sliktāk nekā iepriekšējās tiesas sēdēs.

Pats Ter-Oganesovs, balstoties uz kruķiem, sagumis stāvēja tiesas zāles stūrī un par savu veselības stāvokli neizteicās. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka apsūdzētajam jau iepriekš bijušas veselības problēmas, kas traucēja apmeklēt tiesas sēdes. Tā iepriekš tiesvedība tika apturēta, lai veiktu tiesu medicīnisko ekspertīzi Ter-Oganesovam, bet pērn eksperti gan secināja, ka Ter-Oganesovs uz tiesas sēdēm var ierasties.

Lai lemtu par tālāko rīcību, tiesa nolēma izsaukt mediķus.

Tiesas sēdes pārtraukumā izsauktā mediķu brigāde pēc īsas apsūdzēta apskates nolēma viņu acīmredzot vest uz ārstniecības iestādi. Kā novēroja LETA, apsūdzētais, klibodams uz kruķiem, tiesas ēku atstāja uz savām kājām.

Pēc Ter-Oganesova aizvešanas tiesas sēde atsākās, taču bez apsūdzētā klātbūtnes lietas iztiesāšanu un šodien uzaicinātā liecinieka nopratināšanu tiesa nevarēja veikt.

Lai arī Ter-Oganesovs turpmākajā tiesas sēdē vairs neatradās, cita apsūdzētā, uzņēmuma viceprezidenta Aigara Meļko advokāts Varis Klotiņš lūdza turpmāk Meļķo vairs nekonvojēt uz tiesu, bet nodrošināt viņa dalību tiesas procesā videokonferences režīmā. Šādu lūgumu pieteica arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs.

Lasiet arī: NP: Par kukuļņemšanu notiesātie Latvenergopārstāvji Satversmes tiesā mēģinās pierādīt, ka nemaz nav bijuši amatpersonas

Jau ziņots, ka Meļko un Livanovičs nesen sāka izciest vairāku gadu cietumsodu, kas viņiem piespriests no šī procesa izdalītā kriminālprocesā.

Abi apsūdzētie savu lūgumu pamatoja ar to, ka videokonferences nodrošināšana no Rīgas Centrālcietuma ļautu ietaupīt valsts resursus, paātrināt tiesas procesu un ievērot viņu cilvēktiesības.

Apsūdzētie pamatoja, ka valsts resursi tiktu ietaupīti, jo abi vairs netiktu konvojēti uz Abrenes ielas tiesas namu. Viena apsūdzētā konvojēšanas vidējās izmaksas ir 112 eiro dienā, taču priekšā vēl stāv desmitiem tiesas sēžu. Turklāt apsūdzētie tiek atvesti uz Abrenes ielas tiesas namu no rīta, bet atpakaļ cietumā tiek nogādāti vēlu pēcpusdienā, lai gan līdzšinējā prakse liecina, ka Latvenergo lietas tiesas process notiek vien pāris stundas. Tā rezultātā pēc tiesas sēdes beigām apsūdzētie spiesti laiku īsināt tiesas nama kamerās.

Apsūdzētie norādīja, ka no rīta viņiem tiek iedota sausā pārtika, ar kuru jāiztiek visu dienu, bet, atgriežoties cietumā, viņiem tiek pasniegts jau auksts ēdiens. Šāda ēdināšana varot ietekmēt viņu veselību.

Meļko arī minēja, ka esot konsultējies ar cietuma administrāciju, kura varētu viņam piemeklēt attiecīgu darbu. Savukārt, ja divas dienas nedēļā, kad notiek tiesas process viņš atrodas tiesas namā, tad darba iespējas ir grūtāk nodrošināt.

Livanovičs argumentēja, ka viņa notiesāšana un atrašanās ieslodzījumā nenozīmē to, ka uz viņu neattiecas likumā noteiktais. Viņš minēja, ka konvojējamiem jāsadzīvo ne tikai ar sausās pārtikas lietošanu, bet arī ar bezjēdzīgu laika pavadīšanu tiesas nama kamerās, kurās turklāt nav dabīgais apgaismojums. Livanovičs, piemēram, minēja, ka viņam no rīta cietumā izsniegta «saujiņa auzu cepumu un banānu čipsi».

«Ar to mums jāiztiek visu dienu. Bet cietumā mūs sagaidīs auksts ēdiens,» uzsvēra apsūdzētais.

Prokurors Māris Leja, izsakoties par šādu lūgumu, norādīja, ka tajā ir «racionāls grauds», taču viņa rīcībā neesot informācijas, vai cietuma administrācija spēs nodrošināt videokonferenci atbilstoši noteiktajam tiesas sēžu grafikam.

Pārējie apsūdzētie Meļko un Livanoviča lūgumu atbalstīja, ja vien nepastāv videokonferences organizēšanas problēmas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nolēma, ka pārsvarā attiecībā šiem diviem apsūdzētajiem videokonference notiks, ja vien cietuma administrācija spēs to nodrošināt atbilstoši paredzētajam grafikam.

Lai arī tiesas sēdes bija ieplānotas šonedēļ, tiesai ir nepieciešams noskaidrot Ter-Oganesova turpmāko veselības stāvokli, tāpēc nākamā tiesas sēde nozīmēta 20.novembrī.

Tāpat jau ziņots, ka agrāk notikušajā tiesas sēdē uzņēmums AS Latvenergo apliecināja, ka uzņēmums uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielas kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu Latvenergo no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.

Divi no lietā apsūdzētajiem – bijušais uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļko un biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, šobrīd atrodas aiz restēm, jo notiesāti no šī procesa izdalītā kriminālprocesā, kurā Meļko piespriesti četri gadi un seši mēneši aiz restēm, bet Livanovičam – par vienu gadu mazāk.

Šajā krimināllietā bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un kukuļņemšanu lielā apmērā.

Arī Miķelsona vietniekam Meļko un Latvenergo amatpersonai Ērikam Priedniekam celtas apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas, sadārdzinot sešus konsultāciju līgumus kopā par 4 520 811 eiro, ar Spānijas uzņēmumu noslēgtos līgumus kopā par 24 796 966 eiro un ar Turcijas uzņēmumu noslēgto līgumu par 11 289 222 eiro.

Saistībā ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās noslēgtajiem sešiem konsultācijas līgumiem un Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības un apkopes un uzturēšanas līgumiem trīs bijušās amatpersonas pieņēmušas kukuli kopā 3 967 167 eiro apmērā. Amatpersonas arī apsūdzētas par to, ka saistībā ar Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgumu pieņēmušas daļu no kukuļa – 191 392 eiro apmērā.

Miķelsonam un Meļko apsūdzības celtas arī par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem, kopskaitā astoņām personām, kopā legalizējot 8 252 513 eiro.

Livanovičam apsūdzība celta par Miķelsona, Meļko un Priednieka izdarīto dienesta pilnvaru pārsniegšanas atbalstīšanu un kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām Latvenergo amatpersonām. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp Latvenergo un Šveices, Spānijas un Turcijas uzņēmumiem.

Ārvalstu uzņēmējiem, kuri bija iesaistīti Latvenergo amatpersonu slēgtajos darījumos, Robertam Gerosam un Mehdi Hadži Džavadam apsūdzības celtas par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar Latvenergo un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem sešiem konsultāciju līgumiem. Pret šo Šveices uzņēmumu sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.

Uzņēmējam Jevgēnijam Levinam apsūdzība celta par to, ka viņš atbalstīja tirgošanos ar ietekmi, kas notika saistībā ar Latvenergo un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgto līgumu.

Savukārt Miķelsona znotam Kristapam Štrausam, ekonomistam un uzņēmējam Deniņam, fiktīvos darījumos iesaistītajiem Jūlijai Mogiļevskai, Ter-Oganseovam un Jānim Muktupāvelam apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un personu grupā.

Visi apsūdzētie savu vainu pilnībā noliedz. Ter-Ogansevos gan tiesai iepriekš pauda neizpratni par sev izvirzīto apsūdzību, norādot, ka nesaprot, kādēļ viņš vispār iesaistīts šajā procesā.


Pievienot komentāru

  1. juris teica:

    Laventa prototips.Meklē glābiņu pie ārstiem,tēlojot “‘slimu govi”‘

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Lietuvas trikotāžas ražotājs saņem Greenpeace apstiprinājumu par bīstamu ķimikāliju neizmantošanu

Lietuvas apģērbu ražotājs Utenos Trikotažas izturējis starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Greenpeace pārbaudes par videi draudzīgu un izsekojamu ražošanas procesu, raksta Lietuvas raidorganizācija LRT.

Pūce: EK ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības

Eiropas Komisijas ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus.

Saeima maina ģenerālprokurora atlases kārtību

Uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

No 1.marta tiks paaugstinātas alkoholisko dzērienu cenas

Saskaņā ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli 2020.gada 1.martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem.

Akciju cenas mainās dažādos virzienos, koronavīrusam turpinot izplatīties

Ķīnā koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits pieauga lēnāk nekā iepriekš, toties infekcijas gadījumi parādījās vēl astoņās valstīs, palielinot valstu skaitu ar koronavīrusa gadījumiem līdz apmēram 40.

Itālijā dienas laikā 80 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi

Itālijā koronavīrusa infekcija konstatēta 400 cilvēkiem, no kuriem 80 konstatēti trešdienas, 26.februāra, laikā. Eiropas Komisija uzskata, ka vīrusa situācija ES ir jārisina pragmatiski, neceļot paniku, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Patlaban neredz pamatu Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju jaunā koronavīrusa dēļ

Latvijā šobrīd nav apstiprināts neviens koronavīrusa COVID-19 gadījums. Vienlaikus situācija var būt strauji mainīga, ņemot vērā saslimstības pieaugumu citās pasaules valstīs, tajā skaitā Itālijā.

Astoņu mēnešu laikā saņemti 435 trauksmes cēlāju ziņojumi

No visiem iesniegumiem par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 119. Visbiežāk trauksme celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, amatpersonu pārkāpumiem un publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanas.

Lietuva izsludina ārkārtas stāvokli, gatavojoties koronavīrusam

Lietuva, kur pagaidām nav konstatēti jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumi, ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli kā preventīvu soli, lai sagatavotos iespējamam infekcijas uzliesmojumam, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

EK: Jaunā koronavīrusa dēļ var tikt koriģēta Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze

Trešdien, 26.februārī, publicētajā EK ziņojumā par Latviju norādīts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2020.gadā varētu būt 2,3% apmērā, bet 2021.gadā – 2,4% apmērā.

Ukraina ievieš Krimas okupācijas pretošanās dienu; Kremlis neizpratnē

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka turpmāk 26.februārī valstī tiks atzīmēta Krimas okupācijas pretošanās diena, ziņo Ukrainas nacionālā ziņu aģentūra Ukrinform.

Saskaņas līderis Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs krievu skolu aizstāvis Čekušins

Pirms starta 13.Saeimas vēlēšanās kopā ar Saskaņu Čekušins aktīvi darbojies kopā ar citiem krievu skolu aizstāvjiem, tostarp Latvijas Krievu savienību.

Līdakam piedāvā turpināt strādāt Rīgas zoodārzā; piedāvājumu pieņemt nesteidz

Rīgas zoodārza kapitāldaļu turētājs Radzevičs piedāvājis Ingmāram Līdakam turpināt darbu iestādē sabiedrības izglītošanas jomā, taču Līdaka piedāvājumu pieņemt nesteidz, jo neesot skaidrības par jaunās zoodārza vadības plāniem.

Baltkrievija par piesārņotu naftu no Krievijas plāno saņemt 56 milj. eiro

Baltkrievija, kurai Krievija pērn piegādāja pusmiljonu tonnu nekvalitatīvas naftas, pēc ilgām sarunām ar Maskavu gaida kompensāciju 56 miljonu eiro vērtībā, ziņo Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

Igaunijas Rail Baltica uzņēmuma jaunais vadītājs koncentrēsies uz termiņu izpildi

Igaunijas valsts uzņēmumā Rail Baltic Estonia priekšsēdētāja amatā stāsies Tenu Grīnbergs, kurš sola koncentrēties uz būvdarbu grafika izpildi un tālāka finansējuma saglabāšanu, ziņo ERR.

FM: Nākamajā ES plānošanas periodā uzsvars uz klimatam draudzīgas ekonomikas transformāciju

«Nepieciešamība pāriet uz videi un klimatam draudzīgāku ekonomiku ir nenovēršama. Jo ātrāk tiks mainīta attieksme, ka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi ir drauds mūsu attīstībai, jo konkurētspējīgāki mēs būsim nākotnē.»

SIFFA direktors: Latvijā otrais zemākais vēža ārstēšanas finansējums Eiropā

Latvijas kompensācijas sistēmu papildinājušas tikai divas jaunās zāles – medikaments aknu vēža un zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Igaunijā koronavīrusa analīzes veiktas četrām personām; rezultāti negatīvi

Igaunijā līdz šim jaunā koronavīrusa analīzes veiktas četriem cilvēkiem, un visas bijušas negatīvas, tā Igaunijas Veselības pārvaldes informāciju citē raidorganizācija ERR.

Latvijā samazinās lidojumu kavējuma laiks

Latvijā 2019.gadā kopējais kavējums gaisa satiksmes plūsmas vadībā bija 2 626 minūtes, kas ir par 83,8% mazāk nekā 2018.gadā, kas saistīts ar racionālāku gaisa telpas izmantošanu.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!