bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 19.11.2019 | Vārda dienas: Betija, Elizabete, Liza, Līze
LatviaLatvija

Latvenergo kukuļošanas lietā apsūdzēto no tiesas zāles aizved mediķi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Apsūdzētais Maksims Ter-Oganesovs

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, turpinot izskatīt tā dēvēto uzņēmuma Latvenergo kukuļņemšanas pamata krimināllietu, tiesas process apstājās, jo apsūdzēto Maksimu Ter-Oganesovu no tiesas zāles aizveda mediķi.

Ter-Oganesova advokāts Guntars Antoms tiesas sēdes sākumā sakarā ar klienta veselības stāvokli lūdza lietas izskatīšanu atlikt. Ja tiesa tomēr izvēloties turpināt procesu, tad būtu nepieciešams nodrošināt aizstāvamajam nemitīgu mediķu atrašanos tiesas zālē.

Lielākā daļa pārējo lietas dalībnieku pievienojās Antoma lūgumam un pauda, ka, lai arī viņi nav mediķi, Ter-Oganesovs vizuāli izskatoties sliktāk nekā iepriekšējās tiesas sēdēs.

Pats Ter-Oganesovs, balstoties uz kruķiem, sagumis stāvēja tiesas zāles stūrī un par savu veselības stāvokli neizteicās. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka apsūdzētajam jau iepriekš bijušas veselības problēmas, kas traucēja apmeklēt tiesas sēdes. Tā iepriekš tiesvedība tika apturēta, lai veiktu tiesu medicīnisko ekspertīzi Ter-Oganesovam, bet pērn eksperti gan secināja, ka Ter-Oganesovs uz tiesas sēdēm var ierasties.

Lai lemtu par tālāko rīcību, tiesa nolēma izsaukt mediķus.

Tiesas sēdes pārtraukumā izsauktā mediķu brigāde pēc īsas apsūdzēta apskates nolēma viņu acīmredzot vest uz ārstniecības iestādi. Kā novēroja LETA, apsūdzētais, klibodams uz kruķiem, tiesas ēku atstāja uz savām kājām.

Pēc Ter-Oganesova aizvešanas tiesas sēde atsākās, taču bez apsūdzētā klātbūtnes lietas iztiesāšanu un šodien uzaicinātā liecinieka nopratināšanu tiesa nevarēja veikt.

Lai arī Ter-Oganesovs turpmākajā tiesas sēdē vairs neatradās, cita apsūdzētā, uzņēmuma viceprezidenta Aigara Meļko advokāts Varis Klotiņš lūdza turpmāk Meļķo vairs nekonvojēt uz tiesu, bet nodrošināt viņa dalību tiesas procesā videokonferences režīmā. Šādu lūgumu pieteica arī biznesa konsultants Andrejs Livanovičs.

Lasiet arī: NP: Par kukuļņemšanu notiesātie Latvenergopārstāvji Satversmes tiesā mēģinās pierādīt, ka nemaz nav bijuši amatpersonas

Jau ziņots, ka Meļko un Livanovičs nesen sāka izciest vairāku gadu cietumsodu, kas viņiem piespriests no šī procesa izdalītā kriminālprocesā.

Abi apsūdzētie savu lūgumu pamatoja ar to, ka videokonferences nodrošināšana no Rīgas Centrālcietuma ļautu ietaupīt valsts resursus, paātrināt tiesas procesu un ievērot viņu cilvēktiesības.

Apsūdzētie pamatoja, ka valsts resursi tiktu ietaupīti, jo abi vairs netiktu konvojēti uz Abrenes ielas tiesas namu. Viena apsūdzētā konvojēšanas vidējās izmaksas ir 112 eiro dienā, taču priekšā vēl stāv desmitiem tiesas sēžu. Turklāt apsūdzētie tiek atvesti uz Abrenes ielas tiesas namu no rīta, bet atpakaļ cietumā tiek nogādāti vēlu pēcpusdienā, lai gan līdzšinējā prakse liecina, ka Latvenergo lietas tiesas process notiek vien pāris stundas. Tā rezultātā pēc tiesas sēdes beigām apsūdzētie spiesti laiku īsināt tiesas nama kamerās.

Apsūdzētie norādīja, ka no rīta viņiem tiek iedota sausā pārtika, ar kuru jāiztiek visu dienu, bet, atgriežoties cietumā, viņiem tiek pasniegts jau auksts ēdiens. Šāda ēdināšana varot ietekmēt viņu veselību.

Meļko arī minēja, ka esot konsultējies ar cietuma administrāciju, kura varētu viņam piemeklēt attiecīgu darbu. Savukārt, ja divas dienas nedēļā, kad notiek tiesas process viņš atrodas tiesas namā, tad darba iespējas ir grūtāk nodrošināt.

Livanovičs argumentēja, ka viņa notiesāšana un atrašanās ieslodzījumā nenozīmē to, ka uz viņu neattiecas likumā noteiktais. Viņš minēja, ka konvojējamiem jāsadzīvo ne tikai ar sausās pārtikas lietošanu, bet arī ar bezjēdzīgu laika pavadīšanu tiesas nama kamerās, kurās turklāt nav dabīgais apgaismojums. Livanovičs, piemēram, minēja, ka viņam no rīta cietumā izsniegta «saujiņa auzu cepumu un banānu čipsi».

«Ar to mums jāiztiek visu dienu. Bet cietumā mūs sagaidīs auksts ēdiens,» uzsvēra apsūdzētais.

Prokurors Māris Leja, izsakoties par šādu lūgumu, norādīja, ka tajā ir «racionāls grauds», taču viņa rīcībā neesot informācijas, vai cietuma administrācija spēs nodrošināt videokonferenci atbilstoši noteiktajam tiesas sēžu grafikam.

Pārējie apsūdzētie Meļko un Livanoviča lūgumu atbalstīja, ja vien nepastāv videokonferences organizēšanas problēmas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nolēma, ka pārsvarā attiecībā šiem diviem apsūdzētajiem videokonference notiks, ja vien cietuma administrācija spēs to nodrošināt atbilstoši paredzētajam grafikam.

Lai arī tiesas sēdes bija ieplānotas šonedēļ, tiesai ir nepieciešams noskaidrot Ter-Oganesova turpmāko veselības stāvokli, tāpēc nākamā tiesas sēde nozīmēta 20.novembrī.

Tāpat jau ziņots, ka agrāk notikušajā tiesas sēdē uzņēmums AS Latvenergo apliecināja, ka uzņēmums uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielas kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu Latvenergo no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.

Divi no lietā apsūdzētajiem – bijušais uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļko un biznesa konsultants Andrejs Livanovičs, šobrīd atrodas aiz restēm, jo notiesāti no šī procesa izdalītā kriminālprocesā, kurā Meļko piespriesti četri gadi un seši mēneši aiz restēm, bet Livanovičam – par vienu gadu mazāk.

Šajā krimināllietā bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un kukuļņemšanu lielā apmērā.

Arī Miķelsona vietniekam Meļko un Latvenergo amatpersonai Ērikam Priedniekam celtas apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas, sadārdzinot sešus konsultāciju līgumus kopā par 4 520 811 eiro, ar Spānijas uzņēmumu noslēgtos līgumus kopā par 24 796 966 eiro un ar Turcijas uzņēmumu noslēgto līgumu par 11 289 222 eiro.

Saistībā ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās noslēgtajiem sešiem konsultācijas līgumiem un Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības un apkopes un uzturēšanas līgumiem trīs bijušās amatpersonas pieņēmušas kukuli kopā 3 967 167 eiro apmērā. Amatpersonas arī apsūdzētas par to, ka saistībā ar Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgumu pieņēmušas daļu no kukuļa – 191 392 eiro apmērā.

Miķelsonam un Meļko apsūdzības celtas arī par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem, kopskaitā astoņām personām, kopā legalizējot 8 252 513 eiro.

Livanovičam apsūdzība celta par Miķelsona, Meļko un Priednieka izdarīto dienesta pilnvaru pārsniegšanas atbalstīšanu un kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām Latvenergo amatpersonām. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar līgumiem, kas noslēgti starp Latvenergo un Šveices, Spānijas un Turcijas uzņēmumiem.

Ārvalstu uzņēmējiem, kuri bija iesaistīti Latvenergo amatpersonu slēgtajos darījumos, Robertam Gerosam un Mehdi Hadži Džavadam apsūdzības celtas par tirgošanos ar ietekmi saistībā ar Latvenergo un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem sešiem konsultāciju līgumiem. Pret šo Šveices uzņēmumu sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu.

Uzņēmējam Jevgēnijam Levinam apsūdzība celta par to, ka viņš atbalstīja tirgošanos ar ietekmi, kas notika saistībā ar Latvenergo un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgto līgumu.

Savukārt Miķelsona znotam Kristapam Štrausam, ekonomistam un uzņēmējam Deniņam, fiktīvos darījumos iesaistītajiem Jūlijai Mogiļevskai, Ter-Oganseovam un Jānim Muktupāvelam apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un personu grupā.

Visi apsūdzētie savu vainu pilnībā noliedz. Ter-Ogansevos gan tiesai iepriekš pauda neizpratni par sev izvirzīto apsūdzību, norādot, ka nesaprot, kādēļ viņš vispār iesaistīts šajā procesā.


Pievienot komentāru

  1. juris teica:

    Laventa prototips.Meklē glābiņu pie ārstiem,tēlojot “‘slimu govi”‘

Raidījums: Latvijas sporta organizācijas – papildu darbavieta daudziem politiķiem

No vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu redzami Latvijas Basketbola savienībā un Latvijas Olimpiskās komitejas vadībā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kundziņsalas pārvada būvniecība sašķeļ Rīgas brīvostas valdi karteļa lietas dēļ

Rīgas brīvostas valde pagājušajā nedēļā nolēmusi slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par Kundziņsalas satiksmes pārvada būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir cieša saikne ar tā dēvētajā «būvnieku karteļa» lietā iesaistītām personām

Krievija atdod Ukrainai atņemtos kuģus

Krievijas varasiestādes ir atdevušas trīs Ukrainas karakuģus, kas tika sagrābti sadursmē Kerčas jūras šaurumā 2018.gadā.

Šonedēļ joprojām gaidāms silts laiks, nedēļas beigās – pamatīgi mīnusi

Gaisa temperatūra nakts stundās saglabāsies pozitīva, bet dienās vietām sasniegs pat +10 grādus pēc Celsija.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

«Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties,» reiz teicis viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem Imants Ziedonis.

BNN nedēļas apkopojums: Budžets 2020. Latvijas kino izcilnieki. Ārstu neapmierinātība turpinās

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmas kā Budžets 2020, Strīdīgie grozījumi, Paziņojums, Lēmums, Cīņa, Lepnums.

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!