Latvieši joprojām pēc nodokļu nomaksas saņem mazāko algu Baltijā

Šā gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 829 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3.ceturksni, tā palielinājās par 7,3%, apsteidzot gada pieauguma tempu šā gada pirmajā (6,2%) un otrajā (6,4%) ceturksnī. 

Straujāk algas palielinājās privātajā sektorā (par 8,3% gada laikā), sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,4%. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā – 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 815 eiro.

Bruto darba samaksas fonds 2015.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, palielinājās par 8,0% jeb 136,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5,0 tūkst.

Šā gada 3.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,2%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1.janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro (pieaugums par 12,5%), kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Šā gada 3.ceturksnī reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kritumu par 0,1%, gada laikā pieauga par 8,3%, kas veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju.

Trešajā ceturksnī vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, tirdzniecībā, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

Šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada 3.ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija nozarēs, kur atalgojums bija zemāks par vidējo darba samaksu valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,5%, būvniecībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3%, tirdzniecībā – par 9,0% un apstrādes rūpniecībā – par 8,8%. Izmitināšanas un ēdināšanas, tirdzniecības, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds gada laikā pieauga, kamēr pilnas slodzes darbinieku skaits saruka.

Baltijas valstīs visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2015.gada 3.ceturksnī bija Igaunijā (1 045 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (735 eiro). Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3.ceturksni gan Latvijā, gan Igaunijā algu kāpums bija līdzīgs – attiecīgi par 7,3% un 6,9%, bet Lietuvā darba samaksa pieauga par 5,5%.

Joprojām pēc darba nodokļu nomaksas vismazāk saņem Latvijā strādājošie – mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3.ceturksnī bija 74% no aprēķinātās bruto darba samaksas. Lietuvā šī attiecība bija 77%, bet Igaunijā  – 81%.

Ref: 102.000.102.11257

Saistītie raksti

8 KOMENTĀRI

  1. Tas algas lv.visoar necelas salidzinot ar arzemem! Nevajag rakstit kaut kadu murgu,tapec un visi jau beg prom no tas bezceribas tevzemites!Ja jau tas butu lielas algas ka normalajas valstis,tad daudzi atgrieztos uz savudzimteni.Tur tik sez taja seima vieni zagli,perdeli.Fasistu nacija,vel tacu pacels tacu deputatiem algas,bet cilvekiem necel algas!Un sita savu purnu sagriezusi ta straujuma,dulla kaza!

  2. Pavisam pašsaprotami, ja viens saņem mēnesī 1800 euro uz rokas, bet otrs 200, tad vidējā alga sanāk 1000 euro. Tā arī veidojas šī statistika – viens mazs bariņš zaglīgu miljonāru un deputātu pret baru iedzīvotājiem, kas pelna minimālo algu.

  3. tie kas strādā vairākās vietas, kas apstākļu dēļ, kas partijas dēļ likumīgi saņem bet faktiski nestrādā, bet saņem ir liela atšķirība, ja mēs to algu saņemtu vienā vietā, tad tā ir izaugsmē citādi tā ir melu teorija,kas pārņemta un ko vada bijušie partijas ierēdņi, kas iemācīti, ka papīrs pacieš visu, dzīvē vis citādi

  4. paskatat statistiku pec cilvekiem kas strada fizisku darbu maksimalais izpelnas ienakums ap 500 pec nodokliem paliek labi ja 300 tada pakala valsts ari iedzen cilvekus .
    tadel ari lai izdzivotu brauc uz citam valstim.

    ka teca stalins (nau cilveku nau problemu!)
    gribesu redzet ka uznemtie islamisti ies ielas slaucit vai meza zarus nest! kokus tadit jeb traukus mazgat!
    ja tada alga man butu bijusi es nebutu braucis uz angliju!
    ja latvija minimala alga butu 800 kas paliek cilvekam uz rokas es uz momentu brauktu atpakal uz lv

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas