bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 22.08.2018 | Vārda dienas: Rudīte, Everts
LatviaLatvija

Latvijā 5 no 100 cilvēkiem ir ar dzirdes traucējumiem: kā viņiem palīdzēt?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Vairāk nekā 5% jeb 360 miljoniem pasaules iedzīvotāju ir paliekoši dzirdes traucējumi, no tiem 32 miljoni ir bērni, liecina Pasaules veselības organizācijas dati.  Bērnu dzirdes centrs norādot, ka Latvijas situācija ir līdzīga, atklāj – veicot laicīgu dzirdes diagnostiku un lietojot palīglīdzekļus, vājdzirdīgi cilvēki, līdzīgi kā cilvēki ar sliktu redzi, var pilnvērtīgi dzīvot, mācīties un strādāt.

Turklāt no dzirdes traucējumiem nav pasargāts neviens – tie var būt gan ģenētiski iedzimti, gan iegūti traumu, saslimšanu vai pārāk skaļu trokšņu ietekmē.

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Dr. med. Sandra Kušķe uzsver dzirdes aparātu nozīmi bērna sociālajā integrācijā: «Dzirdes veselība īpaši būtiska ir bērniem – tā palīdz apgūt valodu un runātprasmi, kas savukārt mazina izolācijas risku. Arī Latvijā trīs četri bērni no 1000 dzimušajiem ir ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna brilles. Arī dzirdes aparāti ir tādi paši palīglīdzekļi, kas noder mācībās un darbā, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām.» Ārste sniedz padomus, kā ģimenē, skolā un darba vietā atbalstīt vājdzirdīgu cilvēku iespējas uz patstāvīgu ikdienas dzīvi un nākotni.

Ģimenē – jaundzimušo dzirdes skrīnings kopš 2008.gada ir pieejams dzemdību namos. Ja ir aizdomas par dzirdes traucējumiem jaundzimušajam vai jau lielākam bērnam, jādodas uz Latvijas Bērnu dzirdes centru veikt padziļinātu diagnostiku. Bērna dzirdes un runas attīstība ir ārstu un ģimenes kopdarbs, jo valodas apguvē ļoti liela nozīme ir vecāku darbam ar bērnu mājās, ko pārrauga logopēds vai audiologopēds, ja nepieciešams – ārsts. Divpadsmitgadīgā Maksima mamma Lilita dalās savā pieredzē: «Milzīga pacietība ir tas, ar ko jārēķinās, kad ģimenē ienāk bērns ar vājāku dzirdi. Dzirdes aparāti ļoti atvieglo mācības skolā un ikdienu mājās, taču vecāku galvenais uzdevums ir morālais atbalsts – palīdzēt bērnam justies līdzvērtīgam vienaudžiem, lai veidotos veselīga pašapziņa. Kopā ar dēlu arī meklējam atbildes uz pašsaprotamo jautājumu, kas agri vai vēlu rodas – kāpēc tieši ar mani tas noticis?»

Skolā – vājdzirdīgi bērni ar atbilstošiem dzirdes palīglīdzekļiem var sekmīgi mācīties vispārizglītojošās skolās. Turklāt arī mācību iestādes darbinieki jāinformē par nepieciešamo pretimnākšanu, ja klasē ir bērns ar dzirdes traucējumiem: bērnam ieteicams sēdēt pirmajā solā, lai attālums starp runātāju un klausītāju būtu mazāks; pasniedzējam runājot, ieteicams pavērst seju pret auditoriju, jo vājdzirdīgi bērni neapzināti uztver informācijas nolasīšanu no lūpām; bērnam ieteicams izmantot skaņu pastiprinošu iekārtu, jo tā palīdz novērst fona trokšņus. «Kristiāna ar izcilām sekmēm mācās vispārizglītojošās sākumskolas 4.klasē. Mūsu pieredze ir pozitīva – skolotāji vienmēr bijuši atsaucīgi, piemēram, nepieciešamības gadījumā palīdzot ar individuālām konsultācijām vai mūzikas stundas prasības piemērojot bērna spējām. Tāpat Kristiāna tiek sēdināta klases pirmajā solā,» stāsta Inga, desmitgadīgās meitenes mamma.

Darbā – arī profesijas izvēlē nav īpašu ierobežojumu. Darba devējam jābūt informētam un, ja iespējams, vēlams iekārtot darba vietu klusākā telpā. Atvērtā tipa birojā var būt grūti strādāt, bet darbinieks, baidoties zaudēt darbu, to nestāstīs. Vājdzirdīgi cilvēki var gan vadīt automašīnu, gan atbilstoši saviem talantiem apgūt citas prasmes. Jāņem vērā, ka dzirdes aparātiem netīk mitra un putekļaina darba vide, bet arī tas ir risināms ar atbilstošu ierīču apkopi.

Sargi arī savu dzirdi – lai gan dzirde mēdz uz vecumu pasliktināties, arī jauniešu dzirde ir pakļauta traumām – gandrīz 50% mēdz pārāk skaļi klausīties audioierīces un aptuveni 40% apmeklēt izklaides vietas ar pārāk augstu trokšņu līmeni, vēsta Pasaules veselības organizācijas dati. Īpaši, klausoties mūziku austiņās, ieteicams izvēlēties dzirdei saudzīgu skaļumu un ilgumu, kā arī trokšņainās vidēs izmantot aizsarglīdzekļus, piemēram, aizbāžņus skaņas slāpēšanai darbā vai speciālas aizsargaustiņas, maziem bērniem ar ģimeni apmeklējot koncertus.

Ref:103.000.103.200600


Pievienot komentāru

Zviedrijā pēc sadursmes ar putnu avarē iznīcinātājs

Zviedrijas dienvidos avarējusi kara lidmašīna, kas kilometra augstumā nelaimīgi uzdūrusies putnam, tā pavēstījuši Zviedrijas Bruņotie spēki.

PVD kādā dzīvoklī Dzelzavas ielā izņem vairāk nekā 30 kaķus

Pārtikas un veterinārais dienests kādā dzīvoklī Rīgā, Dzelzavas ielā izņēmis 28 pieaugušus kaķus un četrus aptuveni nedēļu vecus kaķēnus, jo to saimniece nespēja par dzīvniekiem parūpēties, un dzīvnieku skaits dzīvoklī pārsniedza pieļaujamo, informē dienestā. 

KNAB piecu gadu laikā komandējumiem plāno tērēt 42 000 eiro

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs komandējumiem piecu gadu laikā plāno tērēt 42 000 eiro, norāda birojā.

Līdz šim lielākos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus deklarējusi Saskaņa, ZZS un Jaunā Vienotība

Lielākos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai pagaidām deklarējušas partijas Saskaņa, Zaļo un Zemnieku savienība un apvienība Jaunā Vienotība, noskaidrots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Olas varēs piegādāt arī mazumtirgotājiem

Valdība otrdien, 21.augustā, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus prasībās olu apritei nelielā apjomā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā gada griezumā palielinājies par 4,8%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, ir palielinājies par 4,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7%, savukārt eksportētajai produkcijai par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 4,2%.

Ilvess: «Brīvība nav pasīvs stāvoklis, tā ir griba un rīcība»

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess 27.gadadienā kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas atgādinājis tautiešiem, ka brīvību var klusi pazaudēt, ja to uztver par nemainīgu stāvokli, kas neprasa rīcību tās labā.

Pāvests atzīst, ka baznīca «ilgi ignorējusi» bērnu seksuālās izmantošanas problēmu

Pāvests Francisks pirmdien, 20.augustā, lūdza piedošanu par bērnu seksuālās izmantošanas skandāliem katoļu baznīcā, atzīstot, ka upuru sāpes «pārāk ilgi ignorētas, par to klusēts un tās noklusētas».

Policistu algas Igaunijā izdevies palielināt, samazinot štatus

Igaunijas pilsētu ielās Policisti šobrīd redzami mazāk nekā līdz 2015.gadam, kad, lai uzlabotu darbinieku motivāciju un atalgojumu, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde nolēma samazināt štata vietu skaitu.

Ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 20.augusta plkst. 6.30 līdz 21.augusta plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 55 izsaukumus – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu un 39 uz glābšanas darbiem, bet seši no izsaukumiem bija maldinājumi.

Rīgas dome: Vairāku atkritumu apsaimniekošanas zonu izveide neļautu garantēt visiem vienādu cenu

Pilsētas sadalīšana vairākās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās neļautu garantēt vienādu pakalpojuma cenu visiem pašvaldības iedzīvotājiem, pauž Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Lielbritānija aicina ES, ASV plašāk vērsties pret Krievijas agresīvo ārpolitiku

Lielbritānija nākusi klajā ar aicinājumu Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm sodīt Krieviju ikreiz, kad tā pārkāpj starptautiskās normas, un saskaņoti ieviest plašākas sankcijas pret Maskavu.

Iecelta jauna RB Rail padome; Lietuva nomaina vienu no saviem pārstāvjiem

Lietuvas akcionāram atsaucot vienu no saviem pārstāvjiem AS RB Rail padomē, dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenotājiem iecelts jauns padomes sastāvs, informē RB Rail.

Ukraiņu režisora bada streiks Krievijas cietumā turpinās 100 dienas

Ukraiņu kinorežisors Oļegs Sentsovs jau 100 dienas ievēro bada steiku, būdams ieslodzīts cietumā Krievijas ziemeļos, jo ir notiesāts uz 20 gadiem cietumā par teroristiskām darbībām pret Krievijas varasiestādēm Krimā.

Kaimiņvalstu dienesti uzlabos prasmes sniegt palīdzību ēku sagrūšanas gadījumos

No 21.augusta līdz 23.augustam Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Kalkūnes ielā 22, norisināsies Latvijas un Lietuvas operatīvo dienestu lauka mācības, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Iespējams, pārtrauks recepšu medikamentu pārdošanu pa daļām

Saistībā ar Eiropas Savienības regulas par zāļu verifikāciju ieviešanu varētu pārtraukt recepšu medikamentu izsniegšanu pa daļām, izriet no ekspertu paustā seminārā Zāļu verifikācijas sistēma: iespējas un riski pacientiem.

Akciju biržas piedzīvo kāpumu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien, 20.augustā, pieauga, investoriem cerot, ka ASV un Ķīna sāks sarunas sava tirdzniecības konflikta atrisināšanai.

Grieķija pabeidz «glābšanas aizņēmumu» programmu

Grieķijas valdība pirmdien ir beigusi aizņemties naudu no starptautiskiem aizdevējiem tās finanšu glābšanas programmas ietvaros, kas tai ļāva saņemt kopumā 326 miljardus eiro no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda apmaiņā pret aizdevēju prasītām reformām un stingru taupības politiku.

Elektroenerģijas cena Latvijā un Lietuvā pieaug, bet Igaunijā sarūk

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas cena Latvijā un Lietuvā pieauga, turpretī Igaunijā saruka, aģentūru informē AS Latvenergo.

Mežaparka estrādes atjaunošanai plāno aizņemties 41 miljonu eiro

Rīgas pašvaldība Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas otrā posma pirmās daļas realizēšanai no Valsts kases aizņemsies 41 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli, šādu ieceri atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Bezdarbs Igaunijā pēdējo 10 gadu zemākajā līmenī

Bezdarba līmenis Igaunijā 2018.gada otrajā ceturksnī bijis 5,1%, kas ir zemākais līmenis pēdējos desmit gados, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Šķēles ģimenei piederošās Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem grupas peļņa pērn – 7,313 miljoni eiro

Ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošās finanšu ieguldījumu kompānijas Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 14,338 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt grupas peļņa samazinājās par 20,2% un bija 7,313 miljonu eiro apmērā.

Likumprojektu par veselības pakalpojumu apmaksu varētu skatīt nākamnedēļ

Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, Ministru kabinets varētu skatīt nākamnedēļ, norāda veselības ministre Anda Čakša.

52 000 igauņu dzied Tallinā un internetā par godu Igaunijas neatkarībai

Kopumā 52 772 igauņi iesaistījušies līdzi dziedāšanas akcijā, kur, atzīmējot Igaunijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, cilvēki varējuši «raut līdzi» gan estrādē Tallinā, gan izmantojot īpašu neklātienes risinājumu internetā.

FOTO: Ventspils ostā piestāj vācu slavenais kruīza kompānijas kuģis

Ventspils ostā brīvdienās ikviens varēja vērot vācu populārākās kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģa Amadea  peldējumu pa Ventas upi. Šis ir pirmais no SIA Noord Natie Ventspils Terminals piesaistītajiem kruīza kuģiem, kas sekmē Latvijas un Ventspils atpazīstamību un tūrisma attīstību, norāda NNVT pārstāvji.