bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 24.10.2019 | Vārda dienas: Modrīte, Mudrīte, Renāte
LatviaLatvija

Latvijā 5 no 100 cilvēkiem ir ar dzirdes traucējumiem: kā viņiem palīdzēt?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Vairāk nekā 5% jeb 360 miljoniem pasaules iedzīvotāju ir paliekoši dzirdes traucējumi, no tiem 32 miljoni ir bērni, liecina Pasaules veselības organizācijas dati.  Bērnu dzirdes centrs norādot, ka Latvijas situācija ir līdzīga, atklāj – veicot laicīgu dzirdes diagnostiku un lietojot palīglīdzekļus, vājdzirdīgi cilvēki, līdzīgi kā cilvēki ar sliktu redzi, var pilnvērtīgi dzīvot, mācīties un strādāt.

Turklāt no dzirdes traucējumiem nav pasargāts neviens – tie var būt gan ģenētiski iedzimti, gan iegūti traumu, saslimšanu vai pārāk skaļu trokšņu ietekmē.

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Dr. med. Sandra Kušķe uzsver dzirdes aparātu nozīmi bērna sociālajā integrācijā: «Dzirdes veselība īpaši būtiska ir bērniem – tā palīdz apgūt valodu un runātprasmi, kas savukārt mazina izolācijas risku. Arī Latvijā trīs četri bērni no 1000 dzimušajiem ir ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna brilles. Arī dzirdes aparāti ir tādi paši palīglīdzekļi, kas noder mācībās un darbā, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām.» Ārste sniedz padomus, kā ģimenē, skolā un darba vietā atbalstīt vājdzirdīgu cilvēku iespējas uz patstāvīgu ikdienas dzīvi un nākotni.

Ģimenē – jaundzimušo dzirdes skrīnings kopš 2008.gada ir pieejams dzemdību namos. Ja ir aizdomas par dzirdes traucējumiem jaundzimušajam vai jau lielākam bērnam, jādodas uz Latvijas Bērnu dzirdes centru veikt padziļinātu diagnostiku. Bērna dzirdes un runas attīstība ir ārstu un ģimenes kopdarbs, jo valodas apguvē ļoti liela nozīme ir vecāku darbam ar bērnu mājās, ko pārrauga logopēds vai audiologopēds, ja nepieciešams – ārsts. Divpadsmitgadīgā Maksima mamma Lilita dalās savā pieredzē: «Milzīga pacietība ir tas, ar ko jārēķinās, kad ģimenē ienāk bērns ar vājāku dzirdi. Dzirdes aparāti ļoti atvieglo mācības skolā un ikdienu mājās, taču vecāku galvenais uzdevums ir morālais atbalsts – palīdzēt bērnam justies līdzvērtīgam vienaudžiem, lai veidotos veselīga pašapziņa. Kopā ar dēlu arī meklējam atbildes uz pašsaprotamo jautājumu, kas agri vai vēlu rodas – kāpēc tieši ar mani tas noticis?»

Skolā – vājdzirdīgi bērni ar atbilstošiem dzirdes palīglīdzekļiem var sekmīgi mācīties vispārizglītojošās skolās. Turklāt arī mācību iestādes darbinieki jāinformē par nepieciešamo pretimnākšanu, ja klasē ir bērns ar dzirdes traucējumiem: bērnam ieteicams sēdēt pirmajā solā, lai attālums starp runātāju un klausītāju būtu mazāks; pasniedzējam runājot, ieteicams pavērst seju pret auditoriju, jo vājdzirdīgi bērni neapzināti uztver informācijas nolasīšanu no lūpām; bērnam ieteicams izmantot skaņu pastiprinošu iekārtu, jo tā palīdz novērst fona trokšņus. «Kristiāna ar izcilām sekmēm mācās vispārizglītojošās sākumskolas 4.klasē. Mūsu pieredze ir pozitīva – skolotāji vienmēr bijuši atsaucīgi, piemēram, nepieciešamības gadījumā palīdzot ar individuālām konsultācijām vai mūzikas stundas prasības piemērojot bērna spējām. Tāpat Kristiāna tiek sēdināta klases pirmajā solā,» stāsta Inga, desmitgadīgās meitenes mamma.

Darbā – arī profesijas izvēlē nav īpašu ierobežojumu. Darba devējam jābūt informētam un, ja iespējams, vēlams iekārtot darba vietu klusākā telpā. Atvērtā tipa birojā var būt grūti strādāt, bet darbinieks, baidoties zaudēt darbu, to nestāstīs. Vājdzirdīgi cilvēki var gan vadīt automašīnu, gan atbilstoši saviem talantiem apgūt citas prasmes. Jāņem vērā, ka dzirdes aparātiem netīk mitra un putekļaina darba vide, bet arī tas ir risināms ar atbilstošu ierīču apkopi.

Sargi arī savu dzirdi – lai gan dzirde mēdz uz vecumu pasliktināties, arī jauniešu dzirde ir pakļauta traumām – gandrīz 50% mēdz pārāk skaļi klausīties audioierīces un aptuveni 40% apmeklēt izklaides vietas ar pārāk augstu trokšņu līmeni, vēsta Pasaules veselības organizācijas dati. Īpaši, klausoties mūziku austiņās, ieteicams izvēlēties dzirdei saudzīgu skaļumu un ilgumu, kā arī trokšņainās vidēs izmantot aizsarglīdzekļus, piemēram, aizbāžņus skaņas slāpēšanai darbā vai speciālas aizsargaustiņas, maziem bērniem ar ģimeni apmeklējot koncertus.

Ref:103.000.103.200600


Pievienot komentāru

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->