Latvija ar Ķīnu pārrunā koordinēšanas procesu 16+1 formāta ietvaros

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, ceturtdien, 26.novembrī, tiekoties ar Ķīnas Transporta viceministru Fengu Ženglinu (Feng Zhenglin), pārrunāja transporta un loģistikas jomas koordinēšanas procesu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 ietvaros.

Ozoliņš informēja Ķīnas kolēģi, ka Latvija ir uzņēmusies transporta un loģistikas koordinatora lomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1. Tas veicinās informācijas apmaiņu par transporta un loģistikas pakalpojumiem Ķīnā un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tādējādi nodrošinot ciešāku publiskā un privātā sektora sadarbību un saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu piegāžu ķēžu attīstību, uzlabojot robežšķērsošanu starp iesaistītajām valstīm, novēršot šaurās vietas un samazinot administratīvo slogu. Tāpat tiks veicināta konteinervilcienu maršrutu attīstīšana starp Ķīnu un Eiropu, uzsvaru liekot uz videi draudzīgiem dzelzceļa transporta maršrutiem un stiprinot Jaunā Zīda ceļa sauszemes transporta koridoru konkurētspēju, informē Satiksmes ministrija (SM).

SM būs koordinējošā institūcija, kas apkopos un gatavos informāciju par sadarbību loģistikas sektora 16+1 formāta ietvaros,  sekos līdzi un piedalīsies 16+1 formāta pasākumos, pārstāvēs koordinējošo valsti un attiecīgi piedalīsies pasākumu organizēšanā, dienas kārtības veidošanā, kā arī komunikācijā ar organizējošo pusi.

Ozoliņš aicināja Ķīnas Transporta ministriju SM veicamā koordinācijas procesa ietvaros jau šobrīd noteikt atbildīgo amatpersonu vai institūciju, kas līdzdarbosies efektīvas koordinēšanas nodrošināšanā, kā arī piedāvāja apsvērt iespēju deleģēt darbinieku darbam koordinējošā transporta un loģistikas sekretariātā. Ķīnas puse šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi un informēja, ka koordinēšanas procesā aktīvi iesaistīsies Ķīnas dzelzceļa kompānija China Railway Engineering Corporation. Abas puses vienojās parakstīt saprašanās memorandu par koordinēšanas procesu.

Ozoliņš uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu, kas ir vērsta uz savienojamības un sadarbības attīstību Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās.

Tā kā viens no iniciatīvas mērķiem ir veicināt Eirāzijas sauszemes transporta savienojumu attīstību starp Ķīnu, Centrālāziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju), kas ir SM svarīgākā prioritāte sadarbībā ar Ķīnu, SM valsts sekretārs uzsvēra, ka Ķīnas valdības iniciatīva stimulēs transporta attīstību starp Eiropas un Āzijas kontinentiem un tās ietvaros Latvijai būs iespēja piedāvāt Latvijas tranzīta koridora priekšrocības, it īpaši attiecībā uz  efektīvu Ķīnas preču distribūciju Baltijas jūras reģionā. Līdz ar to Ozoliņš atkārtoti apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Ķīnas iniciatīvas realizēšanā.

Tāpat SM valsts sekretārs Ķīnas pusi informēja, ka SM ir sagatavojusi piedāvājumus Baltkrievijai un Ķīnai kā stratēģiskajiem partneriem Eirāzijas pārvadājumos. Baltkrievija un Ķīna ir uzsākušas jauna industriālā parka Lielais akmens izveidi Minskā. Latvija plāno iesaistīties kravu pārvadājumu loģistikas ķēdē no/uz Baltkrievijas, piedāvājot Minskas loģistikas centram izeju uz ostām un preču distribūciju Ziemeļeiropā.

Tika pārrunāti arī dažādi Jaunā Zīda ceļa attīstības un sadarbības modeļi. No Ķīnas puses tiek akcentēti vairāki jūras un sauszemes koridori, Baltijas kontekstā tika akcentēti sadarbības varianti ar Adrijas un Melnās jūras ostām, attīstot sauszemes savienojumus Ziemeļu – Dienvidu virzienā Eiropas daļā un integrējot Baltijas ostas ar Eiropas Dienvidu ostām. Viens no variantiem ir jūras savienojumi no Ķīnas līdz Adrijas jūrai (Venēcijas ostai) un Melnās jūras ostām, tādējādi būtiski saīsinot jūras pārvadājumu plecu un ātrāk sasniedzot patērētājus Eiropā caur Dienvidu ostām.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Kopā ar Ozoliņu tikšanās piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kā arī Latvijas vēstniecība Ķīnā pārstāvis Andžejs Kaševskis. SM valsts sekretārs Ķīnā atrodas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizītes Ķīnā ietvaros.

BNN jau rakstīja, ka nākamā sadarbības formāta 16+1 premjerministru tikšanās notiks Rīgā, kā arī Latvijā tiks izveidots šī formāta loģistikas un transporta koordinācijas centrs – šāda deklarācija pieņemta otrdien, 24.novembrī, Ķīnā.

Tāpat ziņots, ka biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ir gandarīta, ka ir ņemti vērā BATL priekšlikumi starpvalstu sadarbībai iniciatīvas 16+1 ietvaros un premjerministre Laimdota Straujuma kopā ar Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) ir panākusi starptautisku vienošanos, lai Latvija uzņemtos vadošo lomu starp Baltijas valstīm sadarbības veicināšanā ar Ķīnu, organizējot 16+1 dalībvalstu premjerministru un nozares atbildīgo ministru forumu Rīgā, kā arī izveidojot koordinācijas centru Latvijā.

BATL vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā, uzsverot, ka Latvijai ir jāuzņemas vadošā loma un jākļūst par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.

«Esmu patiesi gandarīta, ka Latvijas delegācijai Ķīnā ir izdevies panākt vienošanos par Latvijas vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 īstenošanā. Uzskatu, ka Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. Līdz ar to šobrīd premjerministrei un  atbildīgajām institūcijām kopā ar nozari ir jāvelta visi spēki, lai uzsāktu darbu pie piedāvājuma koncepta izstrādes sadarbībai ar Ķīnu un sekmīgi sagatavotos 16+1 valstu līderu forumam nākamā gada pavasarī Rīgā. Vitāli svarīgi ir arī atrast kompetentu, profesionālu un darbspējīgu nozares ministru, kas nekavējoties būtu spējīgs pārstāvēt nozares intereses un risināt gan iekšēji nozarei būtiskus jautājumus, kā piemēram, dzelzceļa infrastruktūras tarifu izlīdzināšanas jautājumu, gan arī dibināt pozitīvu ilgtermiņa sadarbību Ķīnas un Austrumāzijas virzienā. Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai  ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu  paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!» teic Antāne.

Ref: 102.000.102.11244

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas