bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Latvija atbalstīs nostāju Brexit robu ES budžetā mazināt ar iemaksu palielināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai daļēji kompensētu iztrūkumu Eiropas Savienības (ES) budžetā, kāds veidosies pēc Lielbritānijas aiziešanas, Eiropas Komisija (EK) varētu piedāvāt palielināt kopējo iemaksu līmeni ES budžetā no 1% uz «1,1x%» no ES valstu kopējā nacionālā ienākuma, pastāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

EK priekšlikums varētu tikt publiskots maijā ar konkrētu skaitlisku piedāvājumu, savukārt dalībvalstis var lemt par citu apjomu, kas var arī būt ārpus «1,1x%» no ES kopējā nacionālā ienākuma.

Dombrovskis pauda viedokli, ka Brexit radītais robs ES budžetā būs pārāk liels, lai to būtu iespējams segt ar cita veida mehānismiem, nepalielinot valstu iemaksas.

Taujāts, cik liela ietekme šādam piedāvājumam varētu būt uz Latvijas iemaksām ES budžetā, politiķis sacīja, ka par to vēl ir pāragri spriest, un atzīmēja, ka Brexit procesā vēl ir daudz nezināmo, kādi tieši būs izstāšanās nosacījumi un kādas saistības ar ES Lielbritānija saglabās.

Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica trešdien, 14.februārī, Saeimā stāstīja, ka Latvija atbalsta ES dalībvalstu iemaksu celšanu, lai segtu iztrūkumu ES budžetā, kas rastos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kas bija veltīta ES attīstības scenārijiem un finansējumam no 2021.-2027.gadam, ministrijas pārstāve deputātus informēja par ES daudzgadu budžeta nākotni. Viņa skaidroja, ka diskusijā par daudzgadu budžetu ir divi virzieni – diskusijas par ieņēmumu daļu un diskusijas par izdevumu daļu.

Diskusijā par izdevumiem galvenais jautājums ir par to, kā segt Brexit radīto iztrūkumu, jo Lielbritānijas iemaksas ES budžetā vairs nebūs. «Viens no risinājumiem ir darīt mazāk, ko mēs īsti nevēlamies. Otrs risinājums ir segt šo iztrūkumu ar ES dalībvalstu iemaksu palielinājumu. Šajā ziņā dalībvalstis un eiroparlamentārieši ir sadalījušās divās nometnēs, kurā viena puse uzskata, ka budžetam ir jākļūst mazākam, citas uzskata, ka tam jāpaliek vismaz līdzšinējā apmērā,» teica Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka izdevumu daļā lielāko tiesu aizņem kohēzijas un kopējā lauksaimniecības politika (KLP), tomēr nepieciešams meklēt finansējumu jauniem izaicinājumiem, piemēram, ārējai drošībai un migrācijai.

Iecerēts, ka vienošanās par šo budžetu jāpanāk līdz 2020.gada pavasarim, taču Eiropas Parlaments (EP) vēlas un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks izvirzījis par mērķi «lielos virzienos» vienošanos panākt jau līdz 2019.gada 9.maija neformālajai Eiropadomes sanāksmei, proti, pirms EP vēlēšanām. Parlamentārā sekretāre piebilda, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai lēmums par daudzgadu budžetu tiktu pieņemts savlaicīgi.

«Šobrīd var vairāk minēt, ar kādiem priekšlikumiem EK nāks klajā. Tomēr Eiropas komisārs par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem Ginters Etingers jau minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu proporciju būtu nepieciešams palielināt, no šobrīd esošā 1% līdz nepilniem 1,2% no kopējā nacionālā ienākuma. Tomēr Etingera izteikumi ir ietvēruši ieteikumu par finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» atzīmēja ĀM pārstāve, piebilstot, ka EK lielāka prioritāte par Latvijai nozīmīgo KLP un kohēziju varētu būt konkurētspējas programmas, piemēram, Erasmus programmas.

Tikmēr EP uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādēļ EP ziņojumu projektos piedāvāts, ka dalībvalstu iemaksas varētu palielināt līdz 1,3% no nacionālā kopienākuma, kas ļautu tādā pašā līmenī saglabāt atbalstu lauksaimniecībai un kohēzijai, kā arī atrast līdzekļus drošībai. EP arī uzsvēris, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzēto līdzekļus. «Šeit iezīmējas līdzīga domāšana, kas varētu būs mūsu tuvākie sabiedrotie,» piebilda Kalniņa-Lukaševica.

Norādot uz Latvijas pozīciju, viņa atzīmēja, ka Latvijas ieskatā daudzgadu budžetu nedrīkst samazināt, neskatoties uz Brexit sekām, kā arī atbalsta ideju par ES dalībvalstu iemaksu palielinājumu, lai segtu jaunās prioritātes. «Mēs skaidri pasakām, ka Latvija ir gatava iemaksāt vairāk, un domāju, ka tas ir ļoti loģiski, jo pēdējais gads rāda, ka uz katru iemaksāto vienu eiro, mēs spējam piesaistīt četrus eiro. Tas ļautu iegūt vairāk un saglabāt mums svarīgās politikas – KLP un kohēziju, kā arī iegūt drošībā zinātnē un citur,» teica ĀM pārstāve.

Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka Latvijas skatījumā KLP un kohēzija ir jāsaglabā kā tikpat svarīgas politikas kā līdz šim. Ir būtiski izlīdzināt tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem, svarīgi arī, ka tiek turpināts finansējums Rail Baltica un Baltijas elektrotīkla sinhronizācijai. «Tiešmaksājumu izlīdzināšana, Latvijai sasniedzot vidējo līmeni ES, ir viena no prioritātēm, tādēļ arī sakām, ka esam gatavi, ka tiek palielinātas dalībvalstu iemaksas ES budžetā, jo tas ir viens no reālākajiem veidiem, lai nodrošinātu naudu, par kuru pacelt tiešmaksājumu līmeni Latvijas lauksaimniekiem,» sacīja parlamentārā sekretāre.

Savukārt kohēzijas finansējuma kontekstā ĀM pārstāve vērsa uzmanību, ka EP ierosinājis kohēzijas politikas finansējumā apsvērt iespēju pārskatīt kritērijus, kā līdzekļi tiek piešķirti. Līdz šim finansējumu sadalīja balstoties tikai uz IKP līmeni, bet viens no priekšlikumiem, kas izskanējis, ir ņemt vērā demogrāfijas kritērijus. «Te mēs varam skatīt, kādus no demogrāfijas kritērijiem un kāda ir Latvijai izdevīgākā taktika, kas arī šobrīd tiek ļoti rūpīgi analizēts,» teica Kalniņa-Lukaševica.

«Ir skaidrs, ka diskusijas par ES daudzgadu budžetu nebūs vieglas un būs spraigas. Mēs nonākam pie secinājuma, ka spēcīgai ES ir nepieciešams spēcīgs budžets,» teica parlamentārā sekretāre, piebilstot, ka lēmumi daudzgadu budžeta kontekstā, pie kuriem varētu nonākt jau 2019.gada pavasarī, ietekmēs arī ES nākotnes scenārija virzienu.

Kā ziņots, 2016.gada vasarā Lielbritānijā notikušajā referendumā par valsts turpmāko dalību ES briti ar nelielu pārsvaru nobalsoja par izstāšanos no bloka. Pašlaik jau vairāk nekā gadu rit smagas sarunas par britu izstāšanās no ES nosacījumiem.

Lielbritānija nodrošina vairāk nekā 10% no ES budžeta, un robs ES budžetā pēc Brexit tiek lēsts ap desmit miljardiem eiro.

Ref:224.000.103.3805


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.