bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 16.12.2019 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Latvija centīsies radīt labi paveikta darba sajūtu arī Moneyval ekspertiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai Moneyval rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas Moneyval atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums Moneyval un tas tiks izskatīts Moneyval plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

«Es pati esmu piedalījusies jau trīs Moneyval plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, – nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,» jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju Moneyval plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Viņa atgādināja, ka spēkā ir stājušies apjomīgi grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, būtiski mainīts ir Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā.

Savukārt otrs bloks Latvijas ziņojumā ir saistīts ar Moneyval rekomendāciju piemērošanu praktiski. «Tur pašvērtējums dažkārt var būt iluzors. Pašiem mums šķiet, ka darīts ir daudz un es ne par vienu nevaru pateikt, ka kāds ir nodarbojies ar darbības imitāciju. Mana sajūta ir laba un šis arī nevar būt vienas nakts laikā paveicams darbs. Citas valstis to visu ir darījušas vairākus gadus, bet mums bija pienākums to paveikt ļoti īsā termiņā un izdarīts tiešām ir daudz. Ko teiks eksperti? Vērtēšana diemžēl nenotiek pēc ļoti konkrēti izmērāmiem kritērijiem. Piemēram, ir vērtējums: «Demonstrēja ievērojamu progresu».»

«Tas, vai progress ir vai nav būtisks, bieži vien ir eksperta sajūta. Tādēļ mēs arī strādāsim pie tā, lai ekspertiem šo sajūtu par progresu maksimāli radītu,» solīja Znotiņa.

Viņa atzina, ka lielākās grūtības joprojām ir saistītas ar kriminālprocesiem, banku uzraudzību, citu finanšu iestāžu uzraudzību. «Tie ir grūtākie jautājumi, par kuriem būs jācīnās vissmagāk,» atzina Znotiņa.

«Taču man ir sajūta, ka mums noteikti ir vismaz trīs četri, varbūt pat pieci efektivitātes rādītāji, kuros ir būtisks progress, un šodien mums par tiem būtu jāsaņem citi vērtējumi. Ir daži rādītāji, kuros tik liela progresa vēl nav. Taču lielākoties tie ir tādi, kur būtu grūti sagaidīt milzīgas izmaiņas tikai viena gada laikā. Piemēram, tas attiecas uz izmeklēšanas darbu un kriminālprocesuālo darbību veikšanu, kur ir iesaistīta policija, prokuratūra utt. Protams, var vēlēties, lai viss notiek daudz ātrāk, taču arī šajās jomās visi mērķtiecīgi strādā, lai progress būtu. Varbūt tas nebūs redzams jau šodien un pat ne nākamgad, bet ilgtermiņā noteikti izmaiņas būs,» savu pārliecību pauda Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka Moneyval Latvijai piešķirtie efektivitātes reitingi, no kuriem tikai viens tika novērtēts labi, bet divi saņēma zemu vērtējumu un pārējie vidēju, mainīti tiks tikai nākamajā Latvijas izvērtēšanas reizē 2023.gadā.

Savukārt vēl nozīmīgāka par Moneyval plenārsesiju Latvijai būs pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenās struktūras FATF plenārsesija februārī, kad var tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu tā dēvētajā «pelēkajā sarakstā».

«FATF plenārsēdē ideālā gadījumā mums vajadzētu dzirdēt ziņu, ka Latvija ir demonstrējusi būtisku progresu un tādēļ Latvija ir jāatstāj tikai un vienīgi Moneyval vērtēšanai, nevis jāiekļauj FATF «pelēkajā sarakstā». Tas būs ļoti sarežģīts process un tā laikā mums būs jāspēj atskaitīties par pilnīgi visiem jautājumiem. Gan jāparāda, ka mēs izprotam visus riskus un pasākumi, kurus mēs veicam, ir vērsti uz šo risku samazināšanu. Gan jādemonstrē, ka publiskajam sektoram ir sadarbība savā starpā, kā arī notiek sadarbība starp publisko un privāto sektoru. Jāpierāda, ka visi uzraugi strādā precīzi kā viena mehānisma zobrati, lai netiktu pieļauti pārkāpumi. Ir jāparāda, ka ir pareizi izveidota sistēma, kura pārkāpējus ļauj identificēt. Mums ir jāzina, kas stāv aiz mūsu juridiskajām personām,» skaidroja Znotiņa.

Viņa atzina, ka ir visai grūti ar konkrētiem piemēriem raksturot, ko Latvijai nozīmētu iekļaušana FATF «pelēkajā sarakstā», jo tajā no Eiropas valstīm ir bijušas iekļautas vien dažas un nekad kāda Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalsts.

Tomēr Latvijas gadījumā tas būtu ļoti bīstams signāls daudziem investoriem, it īpaši finanšu sektorā. Turklāt sekas tam būtu ilgtermiņa.

Pēdējā Eiropas valsts, kura ir bijusi iekļauta FATF «pelēkajā sarakstā» bija Serbija. «Serbiju no «pelēkā saraksta» izņēma tik tikko jūnijā – pēc pusotra gada. Serbijas premjers atzina, ka viņš nekad nebija iedomājies, cik nopietnu kaitējumu nodarīs Serbijas iekļaušana šajā sarakstā. Turklāt, ja mēs jau no pirmās dienas sākām aktīvi strādāt, lai «pelēkajā sarakstā» nenokļūtu, serbi pirmo gadu bija «nogulējuši». Vienlaikus, iespējams, ka tā bedre, no kuras mums jārāpjas ārā, ir pārāk dziļa, lai to izdarītu viena gada laikā,» atzina Znotiņa.

BNN jau ziņoja, ka Moneyval pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. Moneyval Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.


Pievienot komentāru

Turcija draud liegt ASV spēkiem pieeju turku armijas bāzēm

Reaģējot uz ASV plāniem ieviest sankcijas pret Turciju par Krievijas raķešu sistēmas iegādi, Ankara brīdinājusi, ka tā var liegt ASV armijai piekļuvi turku armijas bāzēm. Tām ir stratēģiska nozīme ASV militārai klātbūtnei Tuvajos Austrumos.

Bordāns: Izgaismosies daudzas personas un uzņēmumi, kurus finansē Lembergs

Bordāns uzsvēra, ka patlaban vēl tiek apzināta Lemberga ietekme Rīgas ostā. Viņaprāt, palēnām izgaismosies daudzas personas un uzņēmumi, kurus finansē Lembergs.

Jaunzēlandes vulkāna izvirduma upurus piemin ar klusuma brīdi

Jaunzēlandē ar klusuma brīdi pieminēti 16 cilvēki, kuri pirms nedēļas gājuši bojā vulkāna izvirdumā uz atpūtnieku iecienītas salas.

Šajā nedēļā gaidāms spēcīgs vējš un bieži nokrišņi

Līdzīgi kā aizvadītajā nedēļā, arī šonedēļ saglabāsies samērā silts laiks un  gaisa temperatūra nenoslīdēs zemāk par –1 grādu.

Rozentāle pametusi Saskaņu un vēlas pievienoties GKR

Rīgas domes deputāte Baiba Rozentāle ir izstājusies no partijas Saskaņa un uzrakstījusi iesniegumu par pievienošanos partijai Gods kalpot Rīgai.

Valsts uzņēmums Ventspils brīvostas pārvaldes saistības varētu pārņemt vēl šogad

Jaunizveidota valsts kapitālsabiedrība Ventspils brīvostas pārvaldes saistības varētu pārņemt līdz gada beigām, paudis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Nedēļa Lietuvā: Dienestā iesauks jaunākus, attīstīs Klaipēdas ostu, mazumtirdzniecības nodoklis kavēsies

Lietuvā aizvadītās nedēļas galvenie notikumi ziņās bija iesaukuma vecuma pazemināšana nacionālā militārā dienestā, Klaipēdas ostas attīstības plāna apstiprināšana un mazumtirdzniecības nodokļa ieviešanas atlikšana.

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!