bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 29.02.2020 | Vārda dienas:
LatviaLatvija

Latvija centīsies radīt labi paveikta darba sajūtu arī Moneyval ekspertiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novērošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa

Eiropas Padomes komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai Moneyval rekomendāciju īstenošanā Latvijai ir pietiekami labs progress normatīvo aktu izmaiņu veikšanā, bet ir jautājums, kā tiks novērtēta šo izmaiņu ieviešana dzīvē, lai gan pašu sajūta par panākto progresu ir laba, pirms Latvijas ziņojuma iesniegšanas Moneyval atzina Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Augusta beigās Latvijai ir jāiesniedz savs ziņojums Moneyval un tas tiks izskatīts Moneyval plenārsesijā decembrī Strasbūrā. Znotiņa sacīja, ka Latvija plenārsesijā lūgs paaugstināt novērtējumu desmit rekomendāciju punktiem, kuros bija atzīts, ka Latvijas normatīvie akti starptautiskajām prasībām atbilst daļēji.

«Es pati esmu piedalījusies jau trīs Moneyval plenārsesijās un varu apliecināt, ka nevienai no valstīm – pat tām, kuras nav pastiprinātajā uzraudzības režīmā, – nav izdevies panākt visu vērtējumu uzlabojumu. Ir jāsaprot, ka pa vidu šim procesam var mainīties kritēriji, valstis ne vienmēr var paspēt visu izdarīt, dažkārt ir politiskās gribas trūkums rīkoties atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem. Tādēļ decembrī ideālajā gadījumā mēs saņemtu lēmumu, ka desmit rekomendācijām, par kurām mēs saņēmām daļēji atbilstošu vērtējumu, tagad tas tiek mainīts uz atbilstošu vai lielākoties atbilstošu,» jautāta, kādu lēmumu attiecībā uz Latviju Moneyval plenārsesijā decembrī var pieņemt, atbildēja Znotiņa.

Viņa atgādināja, ka spēkā ir stājušies apjomīgi grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, būtiski mainīts ir Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā.

Savukārt otrs bloks Latvijas ziņojumā ir saistīts ar Moneyval rekomendāciju piemērošanu praktiski. «Tur pašvērtējums dažkārt var būt iluzors. Pašiem mums šķiet, ka darīts ir daudz un es ne par vienu nevaru pateikt, ka kāds ir nodarbojies ar darbības imitāciju. Mana sajūta ir laba un šis arī nevar būt vienas nakts laikā paveicams darbs. Citas valstis to visu ir darījušas vairākus gadus, bet mums bija pienākums to paveikt ļoti īsā termiņā un izdarīts tiešām ir daudz. Ko teiks eksperti? Vērtēšana diemžēl nenotiek pēc ļoti konkrēti izmērāmiem kritērijiem. Piemēram, ir vērtējums: «Demonstrēja ievērojamu progresu».»

«Tas, vai progress ir vai nav būtisks, bieži vien ir eksperta sajūta. Tādēļ mēs arī strādāsim pie tā, lai ekspertiem šo sajūtu par progresu maksimāli radītu,» solīja Znotiņa.

Viņa atzina, ka lielākās grūtības joprojām ir saistītas ar kriminālprocesiem, banku uzraudzību, citu finanšu iestāžu uzraudzību. «Tie ir grūtākie jautājumi, par kuriem būs jācīnās vissmagāk,» atzina Znotiņa.

«Taču man ir sajūta, ka mums noteikti ir vismaz trīs četri, varbūt pat pieci efektivitātes rādītāji, kuros ir būtisks progress, un šodien mums par tiem būtu jāsaņem citi vērtējumi. Ir daži rādītāji, kuros tik liela progresa vēl nav. Taču lielākoties tie ir tādi, kur būtu grūti sagaidīt milzīgas izmaiņas tikai viena gada laikā. Piemēram, tas attiecas uz izmeklēšanas darbu un kriminālprocesuālo darbību veikšanu, kur ir iesaistīta policija, prokuratūra utt. Protams, var vēlēties, lai viss notiek daudz ātrāk, taču arī šajās jomās visi mērķtiecīgi strādā, lai progress būtu. Varbūt tas nebūs redzams jau šodien un pat ne nākamgad, bet ilgtermiņā noteikti izmaiņas būs,» savu pārliecību pauda Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka Moneyval Latvijai piešķirtie efektivitātes reitingi, no kuriem tikai viens tika novērtēts labi, bet divi saņēma zemu vērtējumu un pārējie vidēju, mainīti tiks tikai nākamajā Latvijas izvērtēšanas reizē 2023.gadā.

Savukārt vēl nozīmīgāka par Moneyval plenārsesiju Latvijai būs pasaules naudas atmazgāšanas apkarošanas organizāciju galvenās struktūras FATF plenārsesija februārī, kad var tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu tā dēvētajā «pelēkajā sarakstā».

«FATF plenārsēdē ideālā gadījumā mums vajadzētu dzirdēt ziņu, ka Latvija ir demonstrējusi būtisku progresu un tādēļ Latvija ir jāatstāj tikai un vienīgi Moneyval vērtēšanai, nevis jāiekļauj FATF «pelēkajā sarakstā». Tas būs ļoti sarežģīts process un tā laikā mums būs jāspēj atskaitīties par pilnīgi visiem jautājumiem. Gan jāparāda, ka mēs izprotam visus riskus un pasākumi, kurus mēs veicam, ir vērsti uz šo risku samazināšanu. Gan jādemonstrē, ka publiskajam sektoram ir sadarbība savā starpā, kā arī notiek sadarbība starp publisko un privāto sektoru. Jāpierāda, ka visi uzraugi strādā precīzi kā viena mehānisma zobrati, lai netiktu pieļauti pārkāpumi. Ir jāparāda, ka ir pareizi izveidota sistēma, kura pārkāpējus ļauj identificēt. Mums ir jāzina, kas stāv aiz mūsu juridiskajām personām,» skaidroja Znotiņa.

Viņa atzina, ka ir visai grūti ar konkrētiem piemēriem raksturot, ko Latvijai nozīmētu iekļaušana FATF «pelēkajā sarakstā», jo tajā no Eiropas valstīm ir bijušas iekļautas vien dažas un nekad kāda Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalsts.

Tomēr Latvijas gadījumā tas būtu ļoti bīstams signāls daudziem investoriem, it īpaši finanšu sektorā. Turklāt sekas tam būtu ilgtermiņa.

Pēdējā Eiropas valsts, kura ir bijusi iekļauta FATF «pelēkajā sarakstā» bija Serbija. «Serbiju no «pelēkā saraksta» izņēma tik tikko jūnijā – pēc pusotra gada. Serbijas premjers atzina, ka viņš nekad nebija iedomājies, cik nopietnu kaitējumu nodarīs Serbijas iekļaušana šajā sarakstā. Turklāt, ja mēs jau no pirmās dienas sākām aktīvi strādāt, lai «pelēkajā sarakstā» nenokļūtu, serbi pirmo gadu bija «nogulējuši». Vienlaikus, iespējams, ka tā bedre, no kuras mums jārāpjas ārā, ir pārāk dziļa, lai to izdarītu viena gada laikā,» atzina Znotiņa.

BNN jau ziņoja, ka Moneyval pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. Moneyval Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.


Pievienot komentāru

Ekonomisti: Latvijas ekonomikas izaugsme pērn kļuva krietni lēnāka

Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka galīgie 2019.gada pēdējā ceturkšņa un visa 2019.gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 

ST vērtēs vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtību priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem

Satversmes tiesa šonedēļ ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksas kārtības priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecākiem atbilstību Satversmei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību turpmāk vadīs Gints Miķelsons

Ar šī gada 1.martu Latvijas Būvuzņēmēju partnerību vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons. Reizē abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

PVO: Situācija ar koronavīrusu pasaulē prasa iestāžu rīcību, nevis bailes

Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka koronavīrusa uzliesmojums pasaulē ir nonācis izšķirošā punktā un tam ir potenciāls izplatīties tālāk, ja vīrusa skarto valstu valdības nerīkosies iedarbīgi, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Vienotības Rīgas nodaļu turpinās vadīt Ķirsis

Partijas Vienotība Rīgas nodaļas kopsapulcē, ceturtdien, 27.februārī, par nodaļas vadītāju atkārtoti ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Kamēr Latvijas IKP audzis par 2,2%, Lietuvā pieaugums par 3,9%, bet Igaunijā – par 4,3%

Latvijā 2019.gadā IKP salīdzinājumā ar 2018.gadu, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,2%, Igaunijā ekonomika augusi par 4,3%, bet Lietuvā IKP pieaudzis par 3,9%.

Latvijā janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 2,6%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2%.

Latvija un ASV ar kopīgu deklarāciju stiprinās 5G tīkla drošību

Tajā uzsvērts, ka ir būtiski aizsargāt sakaru tīklus pret traucējumiem vai manipulācijām, nodrošinot  gan Latvijas un ASV iedzīvotāju privātumu, gan drošību. 

Tallink grupai gada peļņas kāpums par 9,7 miljoniem eiro

Igaunijas prāmju satiksmes operators Tallink Grupp 2019.gadā strādājis ar neto peļņu 49,7 miljonu apmērā, tā rāda uzņēmumu grupas publicētie finanšu rezultāti, vēsta ERR.

Laikraksts: Jakrins slēpti ir labuma guvējs uzņēmumā, kas organizē Brasas un Deglava tiltu remontus

Portāla Firmas.lv dati liecina, ka 2011.gadā dibinātās SIA TecPro Construction vienīgais īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bergholcs. TV3 raidījums Nekā personīga savulaik vēstīja, ka Bergholcs ir Jakrina labs draugs.

Nodibinājums: Ārvalstu studenta pienesums Latvijas ekonomikai gadā ir ap 300 miljoniem

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs diskusijas laikā pauda viedokli, ka izglītības eksportam svarīga ir pēctecība, tāpēc Latvijai ir svarīgi pozicionēt jomas, kur ārvalstu studenti var iegūt prakses un darba iespējas.

Obligātās deklarācijas var iesniegt līdz 1.jūnijam; VID aicina to darīt elektroniski

VID aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties neadekvāti liels lietotāju skaits, tās darbība var tikt apgrūtināta un deklarācijas iesniegšana tajā brīdī vienkārši var nebūt iespējama.

Lielbritānija: Nepanākot vienošanos ar ES līdz gada beigām, pāriesim uz PTO noteikumiem

Londona brīdinājusi, ka, ja sarunās ar Briseli nepiekāpsies pretējā puse, tad no 2021.gada Lielbritānija ar ES tirgosies uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, raksta The Guardian.

Sīrijā uzlidojumā nonāvē Turcijas karavīrus; Ankara atsakās kontrolēt bēgļu plūsmu uz ES

Sīrijas kara pašreizējā epicentrā Idlibas provincē ir nonāvēti 33 NATO dalībvalsts Turcijas karavīri, Sīrijas valdības aviācijai īstenojot uzbrukumus Turcijas militāriem posteņiem kaimiņvalstī, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Zemās temperatūras dēļ ceļi daudzviet apledojuši; autovadītājiem jāuzmanās

Uz reģionālajiem autoceļiem sniega un apledojuma dēļ 28.februārī apgrūtināti braukšanas apstākļi ir visā Latvijā, izņemot Rīgas un Jelgavas apkārtni.

Lietuvas robežsargi sāk informēt iebraucējus no Latvijas un Polijas par ieteicamo rīcību saistībā ar koronavīrusa situāciju

Eiropā turpinot izplatīties jaunajam koronovīrusam, Lietuvas robežsargi cilvēkiem, kas valstī iebrauc no Latvijas un Polijas, sākuši sniegt informāciju par ieteicamo rīcību slimības pazīmju parādīšanās gadījumā.

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemīgāki laikapstākļi

Nedēļas nogalē gaidāmi ziemai raksturīgāki laikapstākļi – termometra stabiņš diennakts tumšajās stundās lielākajā daļā valsts teritorijas noslīdēs zem 0 grādu atzīmes, vietām neliels sals būs jūtams.

Arī Lietuvā apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums

Ar COVID-19 vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Lietuvai pērkot zemi Rail Baltica, daudziem īpašniekiem valsts maksātais atstāj rūgtumu

Lietuvā sirreāla vīzija par dzelzceļa satiksmi ar ātrumu 250 km/h jau 2026.gadā – ja tā piepildīsies – būs īstenota uz daudzu zemes īpašnieku rēķina. Valsts no viņiem atpērk zemi sliežu ceļa klāšanai, bet maksā, daļas īpašnieku skatījumā, cenu, kas ir būtiski zem tirgus vērtības.

Pērn ievērojami pieaudzis krimināllietu skaits noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā

Ja 2017.gadā uzsākta kriminālvajāšana 16 krimināllietās pret 40 personām, tad 2019.gadā tās bijušas 65 krimināllietās, kā arī uzsākta kriminālvajāšana pret 118 personām.

Igaunijā novēro uzņēmumu apgrozījuma un ieguldījumu kāpumu

Igaunijas uzņēmumi 2019.gadā veikuši kopumā 3,2 miljardus lielus ieguldījumus, kas ir par vienu piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, tā liecina sākotnējie dati par pagājušo gadu, ko publicējusi Igaunijas Statistikas pārvalde.

Grieķijā trešo dienu turpinās sadursmes, protesti pret migrantu nometņu celtniecību

Grieķijā vairāk nekā 60 cilvēki guvuši ievainojumus sadursmēs, kas norisinās Lesbas un Čiosas salās, cilvēkiem protestējot pret jaunu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru būvniecību, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Latvijā būvniecības izmaksu kāpums janvārī bijis 2,8%

Strādnieku darba samaksa pieauga par 7,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,8%, bet būvmateriālu cenas pieauga par 1,6%.

Reģionālās slimnīcas norāda uz augstu pieprasījumu pēc aizsargtērpiem

Jaunā koronavīrusa COVID-19 uzliesmojumu dēļ pašlaik ir ievērojami audzis pieprasījums pēc individuālajiem aizsargtērpiem, līdz ar to ir palielinājušās arī to cenas, atklāj reģionālo slimnīcu vadītāji.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!