Latvijā cilvēki vecuma pensiju pieprasa vidēji 61 gada un sešu mēnešu vecumā

Latvijā 2015.gadā cilvēki vecuma pensiju pieprasīja vidēji 61 gada un sešu mēnešu vecumā, no tiem sievietes pensiju pieprasīja 61 gada un nepilnu piecu mēnešu vecumā, vīrieši – 61 gada un septiņu mēnešu vecumā, informē Labklājības ministrija (LM), analizējot datus par pensijām.

Kopējais apdrošināšanas stāžs 2015.gadā piešķirtajām vecuma pensijām bija 36 gadi un četri mēneši (sievietēm – 37 gadi un nepilni četri mēneši, vīriešiem – 35 gadi un nepilns mēnesis). No minētā stāža vidēji 21 gads un septiņi mēneši bija nostrādāti līdz 1996.gadam, attiecīgi 14 gadi un astoņi mēneši – pēc 1996.gada.

Līdz 1996.gadam apdrošināšanas stāžu veido darba periods (ieskaitot darbu kolhozā/sovhozā), darbam pielīdzinātie periodi (dienests, mācības, utt.). Pēc 1996.gada – mēneši, kuros veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai – 14% (no 2016.gada) vai 20% no individuālās algas (atkarībā no cilvēka līdzdalības 2.līmenī), kā arī valsts iemaksas par ekonomiski neaktīvajiem periodiem (bērna kopšanas periods, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods u.c.).

2.līmenī līdz 2015.gadam savu līdzdalību bija pieteikuši 1, 25 milj. dalībnieku (no tiem 38% brīvprātīgi, 62% – obligāti). Dalībnieku vidējais vecums bija 40 gadi un nepilni pieci mēneši (sievietēm – 39 gadi un astoņi mēneši, vīriešiem – 41 gads).

Vienlaikus kopš 2013.gada pakāpeniski pieaug to pensionāru skaits, kuriem daļu no vecuma pensijas veido 2.līmenī uzkrātais kapitāls. 2015.gadā tādi bija 11 000 cilvēku. Šobrīd vairāk nekā 90% izvēlas savu 2.līmeņa kapitālu pievienot 1.līmeņa pensijas kapitālam, tādejādi saņemot vienu pensiju. Tomēr ar katru gadu pieaug to pensionāru skaits, kuri par savu uzkrāto kapitālu vēlas iegādāties mūža pensijas polisi.

Iegādājoties mūža pensijas polisi, paša izvēlētā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā, atbilstoši pieprasītajam, pensijas kapitālu var izmaksāt ik mēnesi, ceturksni, pusgadu vai gadu. Iespējams izvēlēties vairākus (maksimālais trīs) pensijas izmaksas posmus, kuru laikā būs dažāds pensijas apmērs (pirmais mūža pensijas izmaksas posms ir vismaz pieci gadi, izmaksājot ne vairāk par pusi). Brīdi, kad sākt saņemt pensiju, var atlikt uz laiku līdz desmit gadiem. Tāpat ir iespēja norādīt labuma guvēju, kurš pēc 2. pensiju līmeņa dalībnieka nāves varēs saņemt uzkrāto pensiju noteiktu laiku.

«Lai arī cilvēki lielākoties izvēlas savu 2.pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu pievienot 1.pensiju līmenim, redzams, ka pieaug mūža pensiju nozīmība. Pozitīvi, ka valstī ir izveidota sistēma, kuras ietvaros cilvēkiem atbilstoši uzkrātajam pensijas kapitālam, ir iespēja izvēlēties to pievienot vai nu 1.pensiju līmenim vai iegādāties mūža pensijas polisi,» atzīst labklājības ministrs Jānis Reirs.

Savukārt līdz 2015.gadam savu līdzdalību 3.līmenī bija pieteikuši 255 000 dalībnieku (no tiem 56% sievietes, 44% vīrieši). Šajā līmenī uzkrāto kapitālu var saņemt, sākot no 55 gadu vecuma, vienlaikus pastāvot izņēmumiem, piemēram, uzkrājuma veicēja nāves gadījumā, vai ja dalībniekam piešķirta pirmās grupas invaliditāte vai ja dalībnieks strādā profesijā, kurai noteikts ātrāks pensionēšanās vecums. Uzkrāto pensijas kapitālu var mantot.

LM atgādina, ka no 1996.gada Latvijā pakāpeniski ir ieviesta 3 līmeņu pensiju sistēma. 1996.gadā ieviesa uz individuālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītu pensiju sistēmu jeb pensiju sistēmas 1.līmeni. Valsts fondēto pensiju shēma jeb 2.līmenis ieviests 2001.gada 1.jūlijā. Privātā pensiju apdrošināšana jeb 3.līmenis ieviests 1998.gada 1.jūlijā.

Ref: 102.000.102.12502

Saistītie raksti

4 KOMENTĀRI

  1. Mūsu valstī pie tādas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, pensionēšanās vecumu nedrīkstēja paaugstināt līdz 65 gadiem. Jau 55 gadu vecumā cilvēks ir pilnīgs grausts (ar nelieliem izņēmumiem, kā, piemēram, kungi ar savām lielajām algām, kurus ar sūdainu mietu no siltajām darba vietiņām neizdzīt)! Maksāt valstij nodokļus, kuri tiek izlietoti tikai šaura kungu loka personīgo interešu apmierināšanai, un, nostrādājot kādus 40 un vairāk gadus, lai saņemtu ubaga cienīgu vecuma pensiju kādus augstākais 5 gadus? Izdarīsim secinājumus- vai valstij ar tādu attieksmi pret parastajiem mirstīgajiem vispār ir jāmaksā nodokļi?

    • Pirmkār pensijā it bieži “palūdza”, es aizgāju priekšlaicīgajā, jo strādāt krīzes gados kļuva neizdevīgi un manu vietu vajadzēja meitenēm, kurām tuvojās 60 gadu robeža. Tā nav ka pensionāri slinko, domāju , ka mēs esam diezgan čakli. Par tiem ķermeņiem – nu uzēst 100 kg tagad ir ļoti viegli, tikt no tiem vaļā ārkārtīgi grūti.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas