bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 22.07.2019 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Latvijā eksports maijā pieaudzis par 3,5%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas  eksports jeb ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019.gada maijā veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6%, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4% līdz  42,8%.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2% vairāk nekā 2018.gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1%), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019.gada maijā salīdzinājumā ar 2018.gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2% mazāka, bet importa par 12% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2%, bet importa – pieauga par 3,4%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019.gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada maiju:

– augu valsts produktu eksports lielāks par 22,1 milj. eiro jeb 61,9%,

– dažādu gatavo izstrādājumu eksports lielāks par 6,5 milj. eiro jeb 18,6%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 42,5 milj. eiro jeb 19,7%,

– koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 14,7 milj. eiro jeb 7,3%,

– parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 6,6 milj. eiro jeb 6,1%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019.gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada maiju:

– satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 134,6 milj. eiro jeb 99,7%,

– minerālproduktu imports lielāks par 24,7 milj. eiro jeb 21,2%,

– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks 11,8 milj. eiro jeb 9,9%,

– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 58,5 milj. eiro jeb 18,4%

– parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 15,7 milj. eiro jeb 13%.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (7,3%).

Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,7% no importa kopapjoma), Vācija (10,9%), Polija (8,7%) un Igaunija (8,3%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksports partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 8,7%, bet importā Kanāda – 9% no importa kopapjoma.

2019.gada maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018.gada maiju palielinājās kopējā eksporta vērtībā par 3 procentpunktiem, savukārt importa vērtībā samazinājās par 3,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars palielinājās par 0,4 procentpunktiem eksportā un par 0,6 procentpunktiem importā.

2019.gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar  128 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 39 valstīm.

Mēbeļu, citu interjera priekšmetu; saliekamo būvkonstrukciju eksporta kāpumu 2019.gada maijā salīdzinājumā ar 2018.gada maiju ietekmēja pārvietojamo māju eksporta pieaugums par 1,3 milj. eiro jeb 3,5 reizes. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 56,3 milj. eiro jeb 98,2%.

Importa kāpumu preču grupā gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas 2019.gada maijā salīdzinājumā ar 2018.gada maiju ietekmēja lidmašīnu iegāde par 126,7 milj. eiro, bet mehānismu un mehānisko ierīču imports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju importam par 60,7 milj. eiro jeb 98,8%.

Atslēgvārdi: Secondary Tile


Pievienot komentāru

Dati: Ceļu satiksmes negadījumos ar neapdrošinātiem auto visvairāk pie vainas spēkrati vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pērn ceļu satiksmes negadījumos, kuri izraisīti ar neapdrošinātu auto, visbiežāk pie vainas bijuši auto vecumā no 11 līdz 15 gadiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statistika.

Igaunijas prezidente nobrauc 135 kilometrus amatieru Tour de France

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, rādīdama sportiska dzīvesveida piemēru, piedalījusies Francijas velobrauciena Tour de France amatieru braucienā.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai atbalstītu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, izmēģinās individuālā budžeta modeli

Labklājības ministrija izmēģinās jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ārvalstīs pazīstams arī kā «individuālā budžeta modelis».

Estonia upuru radiniekiem vilšanās par Francijas tiesas lēmumu

Francijas tiesas lēmums lietā par kompensāciju prāmja Estonia upuru radiniekiem ir liela vilšanās, tā vērtējis advokāts, kurš pārstāv 1994.gada katastrofas upuru tuviniekus.

Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Biedrībām pietuvinātas personas, kas, esot padomē, izvērtē naudas sadalījumu pašām biedrībām, braucieni uz Spāniju un Itāliju bez skaidra mērķa –Valsts kontrole vērtē līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas fondos.

Lai finansētu ceļus, Linkaits neizslēdz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai

Lai gūtu finansējumu ceļu remontam, nav izslēgta arī akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sākas remontdarbi uz Ventspils šosejas – jārēķinās ar papildu 45 minūtēm braukšanai

Sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām.

Vēlēšanās Ukrainā gaidāma Zelenska Tautas kalpa uzvara

Ukrainā aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska partija, iegūstot rekordlielu balsu vairākumu, tā liecina rezultāti aptaujām pie vēlēšanu iecirkņiem.

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nedēļas sākumā gaidāms spēcīgs lietus, taču nogalē pat +29 grādi

Nedēļas sākumā laikapstākļus noteiks zema spiediena ieplaka un pāri Latvijas teritorijai virzīsies  mākoņu un lietus zonas.

VK: Lauksaimniecības sektorā «slēgts NVO klubiņš» gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Nedēļa Lietuvā: Noliedz Swedbank Sīrijas saiknes, Skvernelis mainīs dažus ministrus

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noliegtas ziņas par Swedbank Lietuvas atzara saistību ar Sīrijas ķīmiskiem ieročiem. Tikmēr kaimiņiem ir plāni Rīgā ieguldīt 200 miljonus eiro, bet lietuviešu izsūtījumu vietu meklētājiem nākas doties uz Kazahstānu.

BNN nedēļas apkopojums: Pīraga dalīšana. Minimālā alga. Bīstamās spēlītes

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.

Bērziņa karjeras līkloči. No Kuģniecības afērām uz silto krēslu LDz valdē

Kas īsti slēpjas aiz Latvijas dzelzceļa šefa «nevainojamās» reputācijas?

Aizdomas par kukuļņemšanu – KNAB aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

KNAB aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,4%

Salīdzinot ar maiju, 2019.gada jūnijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%, liecina CSP dati.

Tēva krēslā – pēc LU kukuļu skandāla Skonto grupa vadību uzņemas Rāvja dēls

Skonto grupas uzņēmumu vadību pārņēmis Rihards Rāvis. Tāpat viņš kļuvis arī par grupas uzņēmumu kapitāla daļu turētāju.

Nausēda grib, lai Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju atbild īpašs ES koordinators

Lietuvas prezidents ierosinājis iecelt īpašu Eiropas Savienības koordinatoru, kas rūpētos par Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no postpadomju sistēmas un sinhronizēšanu ar Eiropas elektrotīkliem.


-->