Latvija – ES dalībvalsts ar vislielāko HIV inficēto bērnu skaitu

Latvija pēdējo gadu laikā HIV/AIDS skarto iedzīvotāju īpatsvara ziņā ir strauji pietuvojusies Igaunijai, kuras valdību Lielbritānija, Somija un ASV šā gada sākumā aicināja atzīt HIV epidēmijas esamību valstī un ar īpašas komisijas izveidi daudz aktīvāk risināt šīs infekcijas izplatības problēmu.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) uzraudzības ziņojuma dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES)/Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs vidēji saslimstība ar HIV ir teju seši gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, salīdzinoši Latvijā – ap 17 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pēdējos gados Latvijā vērojams arī AIDS gadījumu skaita pieaugums – saskaņā ar abu augstākminēto organizāciju datiem, ES/EEZ valstīs vidēji saslimstība ar AIDS ir 0,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Latvijā – 8,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, informē biedrība AGIHAS.

Labās ziņas ir tās, ka, salīdzinājumā ar visu garo pēckrīzes periodu, kad Latvija bija teju vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur HIV pacienti tika ārstēti ļoti novēloti un neatbilstoši starptautiskām, tostarp Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, kopš šā gada janvāra Latvijas HIV slimniekiem ir pieejama daudz savlaicīgāka ārstēšana – proti, CD4 šūnu līmenim sasniedzot 350, uzsver biedrībā.

Biedrības vadītājs Andris Veiķenieks norāda, ka «piešķirtais papildu finansējums antiretrovirālajiem medikamentiem dos pamanāmākus slimnieku atveseļošanās rezultātus un ilgtermiņā nodrošinās valsts veselības budžeta racionālāku izmantojumu – aprēķini liecina, ka augstākminētā lēmuma sniegtais ietaupījums perspektīvā varētu sasniegt 5,23 miljonus eiro. Proti, savlaicīgi uzsākta terapija darbojas arī kā profilakse – agrīnāka HIV pacientu ārstēšana būtiski samazina vīrusa slodzi organismā un līdz ar to – arī infekcijas izplatības riskus un attiecīgi jaunu saslimšanas gadījumu skaitu. Tomēr nedrīkstam apstāties pie sasniegtā, jo, ņemot vērā HIV saslimstības tendences un progresiju, terapijas pieejamība aizvien agrīnākā saslimšanas stadijā kļūst aizvien izšķirošāka – to atspoguļo arī starptautiskās, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, saskaņā ar kurām, terapija uzsākama, kad vīrusa infekcija tiek atklāta vai vismaz tad, kad CD4 šūnu skaits ir sarucis līdz 500 mm2.»

Latvijā 2015.gadā HIV tika diagnosticēts 393 iedzīvotājiem, tostarp trīs jaundzimušajiem, bet kopumā valstī oficiāli ir reģistrēti 6 607 HIV inficēšanās gadījumi, no tiem – 671 AIDS stadijā. «Protams, reālie saslimstības dati ir daudz ievērojamāki – aplēses liecina, ka patiesais slimnieku skaits ir vismaz divas reizes lielāks, jo sabiedrībā valdošo stereotipu ietekmē cilvēki nevēršas pēc palīdzības un nereti arī neinformē savus tuviniekus par slimību,» teic biedrībā.

Šobrīd pirmreizēji diagnosticēto HIV pacientu «profils» Latvijā ir šāds – sievietes vai vīrieši vecumā no 25 līdz 45 gadiem, no kuriem vairāk nekā puse inficējušies heteroseksuālās attiecībās. HIV jauno gadījumu skaits palielinās tieši jaunu reproduktīvā vecuma sieviešu grupā, turklāt, pretēji izplatītiem mītiem un pieņēmumiem, šīs sievietes daudzos gadījumos nebūt nav intravenozo narkotiku lietotājas vai seksuālo pakalpojumu sniedzējas. Tas nozīmē, ka patiesībā par HIV pacientu var kļūt jebkurš cilvēks bez nevēlamām atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo partneri.

«Lai mazinātu HIV infekcijas straujo izplatību, kas visai tuvā nākotnē var iegūt epidēmijas apmērus un valstij radīt milzu zaudējumus, nodokļu ienākumu samazinājumu, bet sociālajā un veselības jomā – neprognozējamu izdevumu pieaugumu, biedrība aicina Latvijas Republikas likumdevēju un valdību atbildīgi turpināt HIV/AIDS pacientu ārstēšanas un aprūpes pilnveidi, kā arī veicināt mātes piena aizstājējproduktu iekļaušanu valsts apmaksātā programmā. Tas ne tikai uzlabotu skumjo statistiku, saskaņā ar kuru Latvija ir ES dalībvalsts ar lielāko HIV inficēto bērnu skaitu (šobrīd uzskaitē ir 66 HIV pozitīvi bērni, taču 2015.gadā vien valstī tika reģistrētas 73 dzemdības HIV pozitīvām sievietēm), bet arī racionalizētu HIV pacientu aprūpes izmaksas – ikvienas slimības (tostarp HIV infekcijas) ārstēšana maksā daudz vairāk nekā profilakse. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas nelabvēlīgajā demogrāfiskajā situācijā HIV pozitīvām mammām dzimušie mazuļi, kuri nav ne pie kā vainīgi, rūpētu ne tikai nevalstiskajām organizācijām, bet arī valsts tos uzlūkotu kā tai piederīgus un vajadzīgus,» skaidro biedrībā.

Ref: 102.000.102.12333

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas