bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.10.2018 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Bažas par tirgus kropļošanu kravu pārvadātāju vidū; sankcijas var būt Latvijai graujošas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 4 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks

Valsts dzelzceļa administrācija pašlaik pārbauda uzņēmuma Baltijas Ekspresis iesniegto sūdzību par iespējamo tirgus kropļošanu, kad vienam kravu pārvadātajam ir atļauts tas, kas citiem nav. «Rodas absurda situācija, kad privātie pārvadātāji, lai transportētu kravas, ir spiesti zināmu pakalpojuma daļu ņemt no sava niknākā konkurenta – Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma Ldz Cargo. Nenovēršot sekas ilgstošajai tirgus kropļošanai Latvijas mērogā, sankcijas no Eiropas Komisijas (EK) valstij var būt graujošas,» intervijā BNN stāsta Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.

«Ja Latvijas dzelzceļš turpinās ierasto manieri un mēģinās problēmu nevis risināt, bet vērsties pret mums [Valsts dzelzceļa administrāciju] kā uzraugošo iestādi tiesā ar nepamatotām apsūdzībām, var gadīties, ka šī iemesla dēļ mums nebūs iespējas atrisināt šo jautājumu uz vietas [Latvijā], bet nāksies to darīt jau Eiropas Komisijas mērogā,» turpina Iesalnieks.

«Konkurences tiesību spektrā tā Latvijā ir nepieredzēta lieta. Kā uzraugošā iestāde esam spiesti novērst šo ilgo un rupjo kravu pārvadājumu tirgus kropļošanu,» uzsver Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.

Viņš atzīmē, ka vienlaicīgi izmeklēšanu par tirgus iespējamo kropļošanu kravu pārvadājuma tirgū pārbauda arī Eiropas Komisija. «Viņi sadarbojas arī ar mums – ņem informāciju. Mēs mēģinām viņus pārliecināt, ka paši varam atrisināt radušos problēmu ar savu lēmumu – ka nav vajadzīgs uzlikt soda sankcijas, kādas bijušas gan Spānijā, gan Holandē daudzu desmitu miljonu apmērā.»

«Šobrīd mēs meklējam juridisku argumentāciju, lai panāktu šīs situācijas novēršanu. Mūsu mērķis nav sodīt Latvijas dzelzceļu, kas būtu pēc Konkurences likuma. Tā kā Latvijas dzelzceļš no 2019.gada ir valsts subsidējamais uzņēmums, tad loģiski, ka soda sankcijas būtu jāmaksā no valsts budžeta, un tas nekādā veidā  nav mūsu kā valsts iestādes interesēs,» intervijā BNN stāsta Iesalnieks.

Viņš atzīmē, ka, lai Latvija nesaņemtu sodu, daudz kas atkarīgs no tā, kā rīkosies Latvijas dzelzceļš. «Ja uzņēmums sapratīs, ka strauji jāmaina esošā attieksme, ka šī rīcība – vērsties tiesā pret uzraugošo iestādi – bija pilnībā neatbilstoša gan Latvijas, gan Eiropas likumiem, tad, bez šaubām, vēl ir iespēja pārliecināt Eiropas Komisiju, ka mēs paši varam situāciju atrisināt,» stāsta Iesalnieks.

Pēc Iesalnieka domām, šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas dzelzceļš vēlas viņu atstādināt no Valsts dzelzceļa administrācijas direktora amata, jo lēmumi nav uzņēmumam tīkami.

Kopējo situāciju – ka tiesas process notiek starp uzraugošo valsts iestādi un uzraugāmo uzņēmumu – Iesalnieks dēvē par «murgu». «Latvijas dzelzceļš, kas ir valstij 100% piederošs uzņēmums, izmantojot valsts budžeta subsīdijas, cīnās pret pašu valsti. Vai no nodokļu maksātāju viedokļa kaut kas vēl murgaināks ir iespējams?» tā par radušos tiesas procesu, kurā Latvijas dzelzceļš lūdza nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas direktoru, komentē Iesalnieks.

Jau ziņots, ka tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Tiesas procesā LDz apstrīd Valsts dzelzceļa administrācijas 2017.gada 5.decembra administratīvo aktu, ar kuru Valsts dzelzceļa administrācija aizliegusi LDz pārveidot Ventspils depo ēku par neizmantotās tehnikas noliktavu.

Iesalnieks norādījis, ka depo ēkas īpašnieks ir LDz, ar kuru SIA Baltijas Ekspresis noslēgusi līgumu uz 12 gadiem par depo ēkas izmantošanu lokomotīvju tehniskās apkopes darbiem. Aptuveni gadu pēc līgumu noslēgšanas LDz vēlējies to lauzt un pārveidot depo ēku par neizmantotās tehnikas noliktavu.

Valsts dzelzceļa administrācija ar administratīvo lēmumu aizliegusi LDz to darīt, jo, kā skaidroja Iesalnieks, kopš 2016.gada spēkā esošā Dzelzceļa likuma redakcija neļauj depo ēkas pārbūvēt tam neparedzētām funkcijām. «To drīkst darīt vienīgi tad, ja ēka divus gadus netiek izmantota tai paredzētajām funkcijām, taču šajā gadījumā bija spēkā esošs līgums, kas paredzēja depo ēku izmantot tieši tam, kam tā ir paredzēta,» skaidroja Iesalnieks.

LDz šajā tiesas procesā lūdza nomainīt Iesalnieku, jo apšaubīja viņa objektivitāti, norādot, ka Iesalnieks vienpersoniski vada Valsts dzelzceļa administrāciju un lēmumi netiek pieņemt koleģiāli. Tāpat LDz lūgumā tiesai norādījis, ka Iesalniekam esot principiāli negatīvs viedoklis par LDz, jo Iesalnieks uzskatot, ka LDz veic konkurenci ierobežojošas darbības.

Savukārt Iesalnieks norādīja, ka LDz mēģina atstādināt no tiesas procesa uzraugošās iestādes vadītāju, izmantojot sagrozītus faktus, atklātus apmelojumus un dokumentus, kas neattiecas uz šo tiesas procesu.

«Manuprāt LDz mēģina mani diskreditēt un tas nav saistīts ar šo tiesas procesu, tā ir kāda dziļāka spēle. Uzskatu, ka tas saistīts ar Valsts dzelzceļa administrācijas nostāju jautājumā par LDz izmaksām, kur iespējams milzīgs ietaupījums un arī valsts budžeta līdzekļu ekonomija,» sacīja Iesalnieks.

Nākamā Administratīvās rajona tiesas sēde procesā starp LDz un Valsts dzelzceļa administrāciju paredzēta šā gada 9.novembrī.


Pievienot komentāru

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Virza noteikumus par finanšu noziegumu apkarošanu nebanku kreditēšanas jomā

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 22.oktobrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija turpina sniegt medicīnisku atbalstu Ukrainas krīzē cietušajiem

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari pirmdien, 22.oktobrī, 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks astoņi Ukrainas krīzē cietušie.

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

VID: Auto tirgotāji sāk iznākt no ēnu ekonomikas

Par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par šī gada deviņiem mēnešiem.

Pabriks uzskata, ka Rinkēvičam vajadzētu saglabāt ārlietu ministra amatu

Edgars Rinkēvičs pagaidām ir labākais pieejamais kandidāts uz ārlietu ministra amatu neatkarīgi no tā, vai jaunā valdība tiks veidota no piecām vai sešām partijām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta 13.Saeimā ievēlētais apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Bankā: Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi

Šogad teju par piektdaļu pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ievērībai: No rīta redzamību var apgrūtināt migla un lietus; mitri ceļi var būt slideni

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, aicina autovadītājus ņemt vērā to, ka rīta un vakara stundās kļūst arvien tumšāks, redzamību var pasliktināt arī migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni.

Bordāns: Panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienība paliek opozīcijā

Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav, tik kategoriski intervijā Latvijas Radio izteicās Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju,  paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Gaidāms lietus un brāzmains vējš, iespējams arī slapjš sniegs

Nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos dziļš ciklons, tādēļ tuvākās nedēļas laikā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem pēc Celsija, iespējams arī slapjš sniegs.

Nedēļa Lietuvā. Dubultpilsonības jautājumu izšķirs referendumā

Lietuvā ilgi apspriestais jautājums par dubultpilsonības regulējuma paplašināšanu tiks izlemts tautas nobalsošanā 2019.gada maijā, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tā ceturtdien 18.oktobrī, nolēmis Lietuvas Seims.

BNN nedēļas apkopojums: Apstiprinātā Saeima. Atklāts prezidents.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Jaunākie komentāri