bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.05.2019 | Vārda dienas: Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
LatviaLatvija

Latvijā inflācija 2019.gada janvārī bijusi 3%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inflācija šī gada janvārī, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, bijusi 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3% un pakalpojumiem – par 3,2%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, inflācija jeb patēriņa cenas 2019.gada janvārī bija par 6,9% augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,6%, bet pakalpojumiem – par 10,2%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019.gada janvārī, salīdzinot ar 2018.gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,4%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+11%).gada laikā cenas pieauga arī svaigiem dārzeņiem (+7,6%), augļu un dārzeņu sulām (+9,7%), kartupeļiem (+14,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,0%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9%), liellopu gaļai (+10,4%), šokolādei (+2,8%), sviestam (+3,5%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (–2,9%), kā arī, gada laikā samazinoties cenām pasaules tirgos, kafija (–3,7%) un cukurs (–10,2%). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (–1,5%), olām (–4,9%), mājputnu gaļai (–2,1%), pienam (–3,1%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 7,8%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 6,6%, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 9,9%.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 7%. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,4%, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5%. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, ziedi.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,2%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,6%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija dīzeļdegvielai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, auto gāzei. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam un pasažieru aviopārvadājumiem.

Inflācija mēneša laikā bijusi 0,5%

2019.gada janvārī, salīdzinot ar 2018.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Precēm cenas pieauga par 0,5% un pakalpojumiem – par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+2,7%), maizei (+2,6%), šokolādei (+4,6%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+6,9%), cukuram (+3,1%), sviestam (+2,2%). Savukārt lētāks bija piens (–2,7%), jogurts (–1,8%), kafija (–1,0%) un olas (–1,2%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 3%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,2%. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 4,2%.

Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 8,9%, bet apaviem par 6,4%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 3,4%. Pieaugot elektroenerģijas komponentes cenai, elektroenerģija sadārdzinājās vidēji par 10,7%. Izmaiņas skārušas arī dabasgāzes patērētājus, kuriem no 1. janvāra stājas spēkā jaunie sadales sistēmas tarifi dabasgāzei, kas paredz fiksēto un mainīgo maksājuma daļu, kā rezultātā dabasgāze mājsaimniecībām kļuva vidēji par 10,4% dārgāka. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas pieauga par 14,2%, mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 2,1%.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,8%, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 3% un benzīnam – par 2,9%. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi, savukārt cenas palielinājās personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Vidējā cenu līmeņa kāpumu dažādu preču un pakalpojumu grupā, noslēdzoties akcijām, ietekmēja personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi (+4,4%).

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Raķešsistēma uz robežas, izstājas olimpiskā leģenda, noķerta starptautiska banda

Pagājušajā nedēļā Lietuvā muitnieki uzgājuši raķešsistēmu no Baltkrievijas; 22 gadu vecumā sporta gaitas pametusi olimpiskā un pasaules čempione Rūta Meilutīte; notverta liela starptautiska banda, kas iesaistīta ieroču un narkotiku kontrabandā.

Vēlēšanu līderi – Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionāļi

Pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas Eiropas Parlamenta vēlēšanās līderi ir Jaunā Vienotība, Saskaņa un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

BNN nedēļas apkopojums: EP vēlēšanu nedienas. LDz mistiskie tēriņi. OECD Baltijas vērtējums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izvērtējums, Ēnu darījumi, Izaugsme, Prognoze, Trīs, Vērtīgākais, Brīdinājums.

EP vēlēšanas noritējušas mierīgi; CVK jau kaļ plānus par Saeimas vēlēšanu uzlabošanu

Vēlētāju līdzdalība vēlēšanu dienā ir mazāka nekā iepriekšējās dienās, savukārt, salīdzinot ar 2014.gadu, vēlēšanu dienā aktivitāte ir mazliet lielāka.

EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 33%

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 32,21% jeb 454 861 balsstiesīgais iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Latvijā līdz šim saņemti divi signāli par iespējamu balsu pirkšanu EP vēlēšanās

VDD norādīja, ka dienests kopumā saņēmis divus signālus par iespējamu tā dēvēto balsu pirkšanu, kur vienā gadījumā informācija neapstiprinājās, bet vienā gadījumā pārbaude vēl turpinās.

«Izcili apgrūtinošs» vēlēšanu process – iemesls kūtrajai latviešu aktivitātei ārvalstīs, skaidro eksperts

Zemā vēlētāju aktivitāte ārvalstīs varētu būs skaidrojama ar «izcili apgrūtinošo» vēlēšanu procesu ārzemēs – cilvēkam aptuveni mēnesi iepriekš bija jāreģistrējas, lai vēlētu citā zemē ārpus Latvijas, saka biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

«Latvijai potenciāls pārsniegt iepriekšējo vēlēšanu aktivitāti». EP vēlēšanas bildēs

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitātei ir potenciāls pārsniegt aktivitāti iepriekšējā balsošanas reizē pirms pieciem gadiem. Tā pieļāvis politologs Filips Rajevskis.

Lielākā aktivitāte EP vēlēšanās lielo pilsētu vidū līdz pēcpusdienai bijusi Valmierā

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz šim starp lielākajām pilsētām lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Valmierā, bet mazākā – Daugavpilī, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz pēcpusdienai EP vēlēšanās nobalsojuši jau 27,38% balstiesīgo

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst. 16.00 nobalsojuši kopumā 386 552 vēlētāju jeb 27,38% no kopējā vēlētāju skaita.

Policija sākusi divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu

Valsts policija līdz plkst. 15.00 sākusi tikai divas administratīvās lietvedības par aģitācijas izvietošanu.

Lielu vēlētāju aktivitāti Saulkrastu novadā mērs skaidro ar vasaras sezonas sākumu

Daudzi, tostarp politiķi, ir sākuši vasaras sezonu savās vasarnīcās, un darbus dārzā apvieno ar vēlēšanām.

Iedzīvotāji CVK sūdzas par nespēju atrast savu iecirkni

Lai arī kopumā Eiropas Parlamenta vēlēšanas sestdien, 25.maijā, norit mierīgi un bez starpgadījumiem, daži iedzīvotāji tomēr sūdzas par iespējamu aģitāciju, kā arī nespēju atrast savu iecirkni.

Līdz pusdienlaikam kopumā Latvijā EP vēlēšanās nobalsojuši 20,24% vēlētāju

Eiropas Parlamenta vēlēšanās līdz sestdienas, 25.maijam, plkst.12 nobalsojuši kopumā 285,8 tūkstoši vēlētāju jeb 20,24% no kopējā vēlētāju skaita.

Muižnieku ievēlu uz otru termiņu LU rektora amatā

Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē piektdien, 24.maijā, par augstskolas rektoru ar 141 balsi atkārtoti tika ievēlēts Indriķis Muižnieks.

Pirmajās EP vēlēšanu dienās nobalsojuši 11,15% Latvijas balsstiesīgo

Pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienās, no 22. līdz 24.maijam, nobalsojuši 11,04% jeb 155 881 Latvijas balsstiesīgais vēlētājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Saņemti pirmie signāli par iespējamiem pārkāpumiem EP vēlēšanu norisē

Valsts drošības dienests ir saņēmis pirmos signālus par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē.

Pārtikas ražotāji neredz problēmas ES direktīvas ieviešanā ar mērķi ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses

Latvijas pārtikas ražotāji nesaredz problēmas sekmīgi Latvijā pārņemt prasības, ko nosaka Eiropas Savienības direktīva pret negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē, stāsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnijā

Dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošana sāksies jūnija sākumā, un to plānots pabeigt līdz gada beigām, paziņoja konkursā par atjaunošanas darbiem uzvarējušās Lietuvas kompānijas Vitras-S vadītājs Mihails Ļipkins.

VNĪ sāks ieviest koncepciju Nākotnes birojs

Arī valsts pārvalde saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā privātais sektors: kā efektīvāk izlietot līdzekļus, kā nodrošināt darba vidi, kas palīdz sasniegt organizācijas mērķus.

Statistika: Jo vecāks, jo vientuļāks

2018.gadā 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem atzīmējuši, ka pēdējā mēneša laikā ir jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties, savukārt gados jaunāki cilvēki šādu atbildi sniedza desmit reizes retāk.

Daļa vēlētāju joprojām nesekmīgi mēģina nobalsot ārpus saviem vēlēšanu iecirkņiem

Turpinoties iepriekšējai balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, daļa vēlētāju Rīgā nav informēti, ka piektdien, 24.maijā, iespējams nobalsot tikai tajā iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, un viņi neveiksmīgi centušies nobalsot citā balsošanas vietā.

RTAB «jauna» valde – par priekšsēdētāju iecelts tās līdzšinējais loceklis Grīnvalds

Par Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāju ievēlēts Guntars Grīnvalds, kurš līdz šim RTAB darbojās kā valdes loceklis.

Video: Britu premejere Meja paziņo par atkāpšanos emocionālā uzrunā

Par demisiju paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atzīstot, ka viņas valdībai nav izdevies atrisināt Brexit strupceļu. Atvadu uzrunā viņa to nosaukusi par britu valdību «lielāko izaicinājumu miera laikos».

Viedoklis: Oligarhu maks šoreiz nenostrādās – pirmās atklātās prezidenta vēlēšanas

Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.