bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 17.11.2019 | Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis
LatviaLatvija

Latvijā inflācija oktobrī bijusi 2,3% apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

CSP, inflācija, patēriņa cenas, dzīves līmenis

Latvijā inflācija 2019.gada oktobrī, salīdzinot ar 2018.gada oktobri, inflācija bijusi 2,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9% un pakalpojumiem – par 3%.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3% augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0%, bet pakalpojumiem – par 12,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā pieauga par 2,6%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+9,6%), konditorejas izstrādājumiem (+5,2%), miltiem un citiem graudaugiem (+7,2%). Cenas pieauga cūkgaļai (+10,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,7%), mājputnu gaļai (+2,7%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%). Dārgāki bija arī svaigi augļi (+3,7%), kartupeļi (+10,6%), šokolāde (+4,6 %) un cukurs (+7,1%). Savukārt lētāks bija piens (-7,2%), piena produkti (-3,3%), siers un biezpiens (-1,7%) un kafija (-2,1%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,6%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 4,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu izmaiņas alum. Tabakas izstrādājumi bija vidēji par 4,6% dārgāki.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 3,6%. Dārgāka kļuva elektroenerģija, siltumenerģija, atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īres maksa, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Savukārt lētāka bija dabasgāze un cietais kurināmais.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, kā arī farmaceitiskajiem produktiem.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu bija degvielai (‑4,4%), tai skaitā dīzeļdegvielai – par 4,7%, benzīnam – par 4,6% un auto gāzei – par 1,1%. Cenas samazinājās arī lietotām automašīnām. Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 3,1%. Cenas pieauga kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vidēji par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja restorānu un kafejnīcu pakalpojumu cenu sadārdzinājums par 3,9%. Ēdnīcu pakalpojumi bija dārgāki par 3,9%.

Būtiska ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija arī telekomunikāciju pakalpojumiem, apģērbiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Lasiet arī: Eurostat: Latvijā septembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,4%

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,4%. Precēm cenas pieauga par 0,7%, savukārt pakalpojumiem samazinājās par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, mājokļa iekārtai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija svaigiem dārzeņiem (+13,5%) un svaigiem augļiem (+7,2%).

Cenas pieauga mājputnu gaļai (+1,9%), sieram un biezpienam (+1,2%), sviestam (+3,5%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,6%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%) un maizei (+0,6%). Savukārt lētāki bija kartupeļi (–6,7%), šokolāde (–2,9%), piens (–2,2%), augļu un dārzeņu sulas (–2,4%), piena produkti (–0,9%).

Turpinoties ziemas sezonas preču nonākšanai tirdzniecībai, cenas apģērbiem pieauga par 4,7%, apaviem – par 0,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,2%. Cenas pieauga siltumenerģijai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam.

Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 1,2%, ko, noslēdzoties akcijām, noteica cenu kāpums mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,6%. Cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 9,6%, kam vidējā cenu līmeņa kritums izteiktāks bija oktobra mēnesī nevis septembrī kā gadu iepriekš.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,3%, ko ietekmēja cenu kritums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, tabakas izstrādājumiem. Savukārt lētāki bija stiprie alkoholiskie dzērieni un viesnīcu pakalpojumi.


Pievienot komentāru

Kā svinēt valsts svētkus dažādās Latvijas pilsētās? 18.novembra pasākumu apskats

Salūti, koncerti, skrējieni un citas aktivitātes Latvijas 101.dzimšanas dienā. Kas notiek dažādās Latvijas pilsētās valsts svētkos, vari izzināt, ielūkojoties BNN 18.novembra maršrutā, kas izvedīs cauri visai Latvijai – no Liepājas līdz par Rēzeknei.

Spiegu rokāde: Lietuva, Krievija un Norvēģija atbrīvo piecus notiesātos

Lietuva ir atbrīvojusi divus par spiegošanu notiesātus Krievijas pilsoņus. Tas noticis apmaiņā pret diviem lietuviešiem un vienu norvēģi, kuri turēti ieslodzījumā Krievijā.

Latvijā oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šogad oktobrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Izvērtēs Z-torņu ekspertīzes atzinumus

Būvniecības valsts kontroles birojs sācis administratīvo procesu un savas kompetences ietvaros izvērtēs Pārdaugavā uzslieto Z-torņu sertificēto būvekspertu profesionālo darbību ekspertīzes jomā, tostarp ekspertīzes atzinumus pēc būtības.

Zviedru SEB akcijām ievērojams kritums, gaidot Baltijas naudas atmazgāšanas ziņas

Zviedrijas banku uzņēmuma SEB AB akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu kopš 2009.gada saistībā ar topošu Zviedrijas sabiedriskā medija raidījumu par naudas atmazgāšanu Baltijā, kur tiks minēts bankas vārds, ziņo Bloomberg.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6%

Šī gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 

PTAC piemēro 50 000 eiro sodu Latvijas Hipotēkai

PTAC piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā SIA Latvijas Hipotēka, kā arī uzlikusi pienākumu izbeigt lēmumā aprakstītās reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem.

MH17 izmeklētāji nosauc Putina tuvu līdzgaitnieku, Krievija apšauba pierādījumus

Avioreisa nr. MH17 notriešanas izmeklētāji publiskojuši pārtvertu tālruņa sarunu ierakstus, tostarp tādu, kur tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks sarunājas ar notriekšanā apsūdzētiem separātistiem Ukrainā.

Saeima paredz pašvaldību līdzdalību skolēnu ēdināšanā

Grozījumi noteic pienākumu pilsētu un novadu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties ēdināšanas izmaksu segšanā tiem izglītojamajiem, kuri tās administratīvajā teritorijā mācās 1.–4.klasē.

Zviedrija atsakās no Austrālijas, Kanādas vērtspapīriem klimata piesārņojuma dēļ

Zviedrijas centrālā banka paziņojusi par tādu ienesīgu vērtspapīru pārdošanu, kas saistīti ar ieguldījumiem Austrālijā un Kanādas naftas ieguves provincē Albertā, jo Riksbank skatījumā abu valstu siltumnīcefekta gāzu izplūdes ir pārāk lielas.

Volstrītu nomāc neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

Eiropas akciju tirgi demonstrējuši kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Cenšoties veicināt partiju neatkarību, lemts vairākkārt palielināt valsts atbalstu tām

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi arī strīdīgos grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, būtiski palielinot valsts finansējumu partijām.

Vācijā vairumam iedzīvotāju atcels Austrumvācijas atbalsta nodokli

Vācijā kopš 1991.gada pastāvējis solidaritātes nodoklis, kas bijis jāmaksā valsts rietumu daļas iedzīvotājiem, lai atbalstītu kādreiz komunistisko Austrumvāciju. Valdība nolēmusi būtiski samazināt tā iekasēšanu no 2021.gada.

Nedēļas nogalē, kā arī nākamās nedēļas sākumā būs silts

Piektdien, 15.novembrī, debesis lielākoties aizklās mākoņi un valsts teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsos nokrišņu zona – austrumos, sākot ar pēcpusdienu, arī centrālajos un rietumu rajonos, līs.

Klātesot 57 deputātiem, Saeima pieņem 2020.gada budžetu desmit miljardu apmērā

Sēde noslēgusies plkst. 21.20 un tajā piedalījās tikai 57 parlamentārieši, opozīcijai neesot klāt.

Lietuva papildu naudas meklējumos. Nekustamā īpašuma nodokli cer attiecināt uz īpašumiem no 150 000 eiro

Lietuvai meklējot papildu ieņēmumus laikā, kad valsts rēķinās ar lēnāku ekonomikas izaugsmi, Seims ir sākotnēji apstiprinājis izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Šobrīd nodoklis ir jāmaksā par īpašumiem, kuru vērtība ir virs 220 000 eiro, turpmāk šis slieksnis plānots 150 000 eiro apmērā.

Saeima plāno debatēt par budžetu teju līdz pusnaktij

Saeima lēmusi, ka budžeta izskatīšanai veltītās ārkārtas sēdes otrā diena noslēgsies plkst. 23.30.

Saeima piekrīt līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas

Saeimas vairākums atbalstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšlikumu līdz 13.Saeimas sasaukuma beigām «iesaldēt» deputātu algas pašreizējā līmenī.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Gada izteiksmē IKP trešajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Igaunijā notiesā slēpošanas treneri par dopinga skandālu

Tiesa Igaunijā atzinusi bijušo slēpošanas valstsvienības treneri Mati Alaveru dopinga lietošanas organizēšanā, vainīgajam piespriežot probācijas uzraudzību.

Latvijas tūristu mītnēs pirmajos deviņos gada mēnešos uzņemti 2,27 miljoni viesu

Latvijas tūristu mītnēs 2019.gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 0,5% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Saeima valsts izmaksāto uzturlīdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas

Saeima ceturtdien, 14.novembrī,  galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, nosakot uzturlīdzekļu atsaisti no minimālās mēneša darba algas.

CVK ļauj sākt parakstu vākšanu Saeimas atsaukšanas rosināšanai

Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 14.novembrī, reģistrēja inicatīvas grupas – biedrību Varu Latvijas Tautai un politisko partiju Centra partija – parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13.Saeimas atsaukšanu.

KNAB kārtējo reizi soda VID amatpersonas par nelikumīgu informācijas iegūšanu

KNAB kārtējo reizi sodījis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras pieķertas nelikumīgā informācijas iegūšanā no sistēmām.

Lietuva vēlas NATO valstu līdzdalību ES aizsardzības projektos

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis uzsvēris, ka visām Eiropas Savienības iniciatīvām ir jābūt atvērtām, lai tajās varētu piedalīties arī tās NATO dalībvalstis, kuras neietilpst ES.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!