Latvijā joprojām augsts nereģistrēto obligātā izglītības vecuma bērnu skaits

Kopējais nereģistrēto obligātā izglītības vecuma bērnu skaits joprojām ir liels, taču jau otro gadu samazinās, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) gada pārskats par 2019.gadu.

Tajā dienests skaidro, ka IKVD apkopoja un analizēja pašvaldību ievadīto informāciju par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem, kā rezultātā secināts, ka kopējais nereģistrēto bērnu skaits jau otro gadu samazinās.

Tāpat esot samazinājies to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav izdevies noskaidrot informāciju.

Līdz 2019.gada 31.decembrim Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) bija ievadīta informācija par 1017 Latvijā deklarētiem piecus līdz 18 gadus veciem bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav reģistrēti Latvijas izglītības iestādēs, savukārt vēl 15 477 Latvijā deklarēti bērni atrodas ārvalstīs, tostarp 34 bērni ir adoptēti uz ārzemēm, 1738 ir citas valsts pilsoņi ar uzturēšanās atļaujām Latvijā, kas dzīvo un mācās savas pilsonības valstī, kā arī 13 703 – dzīvo un mācās ārpus Latvijas.

Dati liecina, ka kopumā no 1 017 bērniem par 371 bērnu pašvaldība nav veikusi darbības informācijas noskaidrošanai vai nav ievadījusi informāciju, savukārt 134 bērni pirmsskolas izglītību ieguva ģimenē. Par 116 nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem informācija liecina, ka viņi sāks mācības nākamajā mācību gadā, savukārt 88 bērni mainījuši dzīvesvietu. Vienlaikus 82 gadījumos pašvaldība veikusi darbības informācijas noskaidrošanai, tomēr informāciju par bērnu nav izdevies noskaidrot.

Pašvaldību iesniegtie dati liecina, ka 37 bērni izglītojas mājās, bet 29 bērni ir atskaitīti par izglītības iestādes neapmeklēšanu. Vēl 23 bērni ir mainījuši izglītības iestādu, taču nav uzsākuši mācības citā skolā. Pašvaldību dati arī liecina, ka 23 obligātā izglītības vecuma bērni jau ilgstoši slimo, savukārt 18 ir bezvēsts prombūtnē.

Apkopojot un analizējot pašvaldību ievadītos datus VIIS, dienests izdarījis secinājumus par vairākām tendencēm – ir bērni, kuri dzīvo Latvijā, bet mācās citu valstu iestādēs klātienē vai attālināti, kā arī pašvaldību dienesti nevar pārliecināties par iemeslu, kādēļ bērns nav reģistrēts izglītības iestādē, jo nesakrīt ģimeņu deklarētās un faktiskās dzīvesvieta, ģimenes maina dzīvesvietu, pārceļas uz citu novadu vai valsti, neinformējot par to apkārtējos un kaimiņus.

IKVD uzsver, ka, lai gan pēdējos gados ir samazinājies, joprojām liels ir to obligātā izglītības vecuma bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas. Arī tad, ja izglītības iestādes vai pašvaldības atzīmējušas tādus statusus kā «izglītības iestādes maiņa», «dzīvesvietas maiņa», kā arī «atskaitīts par izglītības iestādes neapmeklēšanu» vai «izglītības iestādes likvidācija», tas ne vienmēr nozīmē, ka ir noskaidrota informācija par bērna atrašanās vietu, un iemesls, kādēļ bērns neturpina mācības. Līdz ar to jāsecina, ka bērnu skaits, par kuriem nav noskaidrota precīza informācija, ir daudz lielāks, uzskata IKVD.

Gada pārskatā minēts, ka IKVD nosūtījis ziņojumu Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un citām iesaistītajām institūcijām, vēršot uzmanību, ka visiem obligātā izglītības vecuma bērniem ir jābūt reģistrētiem izglītības iestādēs un jāiegūst pamatizglītība, tādēļ neviens no iepriekš minētajiem statusiem neesot uzskatāms par tiesisko pamatu bērna nereģistrēšanai izglītības iestādē.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas