bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 14.08.2018 | Vārda dienas: Zelma, Zemgus, Virma
LatviaLatvija

Latvija kļuvusi par 18. eirozonas dalībvalsti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ar šā gada 1.janvārī Latvijā notikusi pāreja uz eiro, kas būtiski ietekmēs vairākas tautsaimniecības jomas, tostarp starpbanku maksājumus.

Latvijas starpbanku maksājumu sistēma ir gatava eiro ieviešanai. Turklāt Vienotās eiro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area, SEPA) projekta īstenošana nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērtākus, lētākus un ātrākus maksājumus ar vienoto Eiropas valūtu, informē Latvijas Banka.

Pašlaik SEPA priekšrocības izmanto tikai neliela iedzīvotāju daļa, veicot neliela apjoma pārrobežu maksājumus eiro. Tāpēc SEPA projekta dalībnieki Latvijā ir vienojušies par ātrāku SEPA kredīta pārvedumu ieviešanu, un jau ar 2014. gada 1.janvāri latu kredīta pārvedumi, ko ikdienā saucam par pārskaitījumiem, tiks aizvietoti ar SEPA kredīta pārvedumiem.

Tas ļaus visiem Latvijas iedzīvotājiem izmantot šādas SEPA maksājumu priekšrocības: pārrobežu SEPA maksājumi nonāks pie saņēmēja vienas dienas laikā; un ar SEPA Latvijas uzņēmumi varēs samaksāt piegādātājiem dažādās Eiropas valstīs tikpat vienkārši un ātri kā piegādātājiem Latvijā. Tiem, kas mācās vai strādā ārpus Latvijas, vairs nebūs nepieciešami konti vairākās valstīs – visus maksājumus Eiropā varēs veikt ātri un vienkārši no viena konta Latvijā, turklāt, ieviešot eiro, pārrobežu maksājumi kļūs tikpat lēti kā vietējie maksājumi.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada martā apstiprinātā regula Nr. 260/2012 nosaka tehniskās prasības SEPA kredīta pārvedumiem un SEPA tiešā debeta maksājumiem (tā saucamajiem automātiskiem maksājumiem). Regula paredz, ka SEPA telpā nacionālie maksājumi eiro jāaizvieto ar SEPA maksājumiem. Eirozonas valstīm ir jānodrošina SEPA kredīta pārvedumu un SEPA tiešā debeta maksājumu ieviešana ar 2014. gada 1.februāri, savukārt Latvijai, ieviešot eiro ar 2014. gada 1.janvāri, pāreja uz SEPA maksājumiem jānodrošina gada laikā pēc eiro ieviešanas, tas ir, ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim.

SEPA kredīta pārvedumu ātrāka ieviešana ir iespējama, pateicoties Latvijas Bankas Elektroniskajai klīringa sistēmai (EKS), kas ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai latos un eiro. Ar 2010. gada 9.novembri EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma norēķiniem eiro, kas apstrādā SEPA kredīta pārvedumus un ir savienota ar citām SEPA maksājumu sistēmām Eiropā, nodrošinot maksājumu sūtīšanu un saņemšanu no jebkuras SEPA telpas kredītiestādes. Tas veicināja SEPA kredītu pārvedumu attīstību Latvijā un deva iespēju EKS dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā – Eiropas Savienības (ES) valstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako.

Eiro ieviešana būtiski ietekmēs norēķinus starp Latvijas iedzīvotājiem un iestādēm. Visi norēķini, kas agrāk notika latos, notiks eiro. EKS nodrošina, ka norēķini starp EKS sistēmas dalībniekiem notiek septiņas reizes dienā (septiņos klīringa ciklos laikā no plkst.8:00 līdz 18:30). Tas ļaus būtiski pagarināt gan klientu maksājumu iesniegšanas, gan to saņemšanas laiku norēķinam tajā pašā dienā.

Ar 2014. gada 1.janvāri šādus norēķinus saviem klientiem varēs piedāvāt tās kredītiestādes, kas ir EKS sistēmas dalībnieki, kā arī Valsts kase un Latvijas Pasts.

Tā kā dalība EKS sistēmā nav obligāta, katra Latvijas kredītiestāde var izvēlēties savu stratēģiju, piedāvājot SEPA kredīta pārvedumus klientiem, tas ir, piedalīties Latvijas Bankas uzturētajā EKS sistēmā vai izmantot citu SEPA maksājumu sistēmu Eiropā tieši vai pastarpināti. Vairākas Latvijas kredītiestādes (Swedbank, SEB banka, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, Svenska Handelsbanken AB Latvijas filiāle, Pohjola Bank Plc filiāle Latvijā, Danske Bank filiāle Latvijā) ir pieņēmušas lēmumu pārtraukt dalību EKS sistēmā pēc eiro ieviešanas un izvēlējušās citas SEPA maksājumu sistēmas maksājumu veikšanai starp saviem un citu Latvijas kredītiestāžu klientiem.

Līdz ar to Latvijas kredītiestāžu klientiem, veicot maksājumus, ir jāpievērš īpaša uzmanība laikam, līdz kuram maksājumi tiek pieņemti ar norēķinu tajā pašā dienā, jo maksājumu pieņemšanas laiks var atšķirties atkarībā no tā, vai attiecīgā kredītiestāde ir EKS dalībniece vai nav.

SEPA ir ES, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas, Šveices un Monako kopējā maksājumu telpa. Savukārt SEPA projekts ir solis vienotā Eiropas tirgus virzienā, kurā ikviens klients jebkur Eiropā varēs veikt bezskaidras naudas maksājumus eiro telpā tikpat ātri, droši un vienkārši kā pašlaik iekšzemes maksājumus.

102.000.102.6208


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.