Latvijā lauksaimniecības zemes cena viena no zemākajām Eiropā

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande. Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā, secināts Nekustamo īpašumu nozares uzņēmums Latio veiktajā analīzē.

«Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6 000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā – cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,» skaidro Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Cenas ietekmē daudzi faktori, piemēram, klimats, augsnes auglība, valsts atbalsta politika nozares dalībniekiem, iedzīvotāju blīvums un attālums no tirgiem, lauksaimniecības sektora attīstības līmenis un tendences, kā arī noteiktās valstīs lauksaimniecības zemes tirdzniecības ierobežošanas politika.

Lauksaimniecības zemju cenas iedalāmas divās kategorijās – aramzeme un ilggadīgie zālāji. Kopumā ilggadīgo zālāju zemes cena ir zemāka nekā aramzemes cena. Dārgākā aramzeme Eiropā ir Nīderlandē (69,6 t. eiro / ha), Itālijā (34,2), Īrijā (28,1), Lielbritānijā (23,4), Slovēnijā (18,8) un Dānijā (17,6), savukārt sarakstu noslēdz Horvātija ar 3,4 tūkstošiem eiro par hektāru.

Baltijā cenas ir ļoti līdzīgas – Lietuvā tie ir 4 000 eiro, Latvijā 3 900 eiro un Igaunijā 3 500 eiro par hektāru.

Ilggadīgo zālāju zemju kategorijā līdere ir Nīderlande (57,6 t. eiro / ha), kam seko Slovēnija (18), Lielbritānija (17,9), Īrija (15,6), Itālija (15,3) un Dānija (8,9), saraksta pašās beigās atstājot Bulgāriju (1,5 t. eiro / ha). Baltijā Latvija ir pēdējā vietā ar 2 200 eiro par hektāru, nedaudz augstāka tirgus vērtība ir Lietuvā jeb 2 500, bet visaugstākā cena ir Igaunijā jeb 2 900 eiro par hektāru.

Savukārt Baltijas jūras reģiona valstu starpā augstākā hektāra cena ir Dānijā, bet viszemākā – Zviedrijas ziemeļos, kur divos apgabalos cenas šobrīd ir viszemākās Eiropas Savienībā, liecina Latio veiktā analīze par cenām. «Interesanti, ka straujāko cenu kāpumu pēdējos gados piedzīvojusi arī Zviedrija. Divos no valsts reģioniem, kas ir tuvu robežai ar Dāniju, cenu kāpums deviņu gadu laikā bijis tuvu pie 50%, kopumā noturot valsti vidējā grupā Eiropas līmenī cenās par lauksaimniecības zemes hektāru. Īpaši izceļas arī Polija, kas ir lielākais lauksaimniecības produkcijas ražotājs reģionā. Cena deviņu gadu laikā palielinājusies 2,3 reizes un valsts aktīvi attīsta šo nozari,» norāda uzņēmumā.

Baltijas valstu vidū lauksaimniecības zemes kvalitāte vislabākā kopumā ir Igaunijā, bet dažos Latvijas un Lietuvas ražīgākajos reģionos tā pārsniedz ziemeļu kaimiņa zemes kvalitāti. Abās Latvijas kaimiņvalstīs cenu kāpums ir bijis pietiekami straujš, apmēram 3,3 reizes.

Tirgus situācijas analīze rāda, ka Latvijā lielākie lauksaimniecības zemju pircēji šobrīd ir dažādi fondi (lielie Skandināvijas fondi, citi Eiropas Savienības valstu pensiju fondi), bet tiem ir dažādi ierobežojumi pērkamo platību apjomu ziņā. Laika periodā no 2011. līdz 2019.gadam lauksaimnieciskās zemes cena Latvijā ir palielinājusies 2,9 reizes un šobrīd lielākā tirgus cena par hektāru ir Zemgalē (aptuveni 7 200 līdz 8 000 eiro).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas