bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 19.09.2018 | Vārda dienas: Verners, Muntis

Latvija un Lietuva simtgadē dāvina opernamu apmaiņas viesizrādes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUNo 3. līdz 7.oktobrim Rīgā un Viļņā norisināsies Latvijas Nacionālās operas un baleta un Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra apmaiņas viesizrādes, kas noslēgs visu triju Baltijas valstu simtgadei veltīto apmaiņas viesizrāžu programmu, informē Latvijas Nacionālās operas un baleta pārstāve Irbe Treile.

Viesizrādes notiek Latvijas un Lietuvas valstu simtgades svinību ietvaros.

Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātra viesizrādes sāksies 3.oktobrī ar Džuzepes Verdi operu Dons Karloss, ko iestudējuši diriģents Martins Staškus un vācu režisors Ginters Krēmers.

«Džuzepes Verdi opera Dons Karloss Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra iestudējumā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem teātra notikumiem valstī, un diametrāli pretējās atsauksmes tikai pierāda, ka šī Verdi meistardarba versija uz skatītājiem atstāj ļoti spēcīgu iespaidu. Un kā gan citādāk, jo Dons Karloss, kas pieder lielās vēsturiskās operas žanram, ir visaptverošs mākslas darbs, kurā apvienojas brīnišķīgs muzikālais materiāls, iespaidīgi vēsturiskie personāži un dramatisks stāsts,» norāda Treile.

Viņa atzīmē, ka iestudējuma radošā komanda ir atteikusies no teatrāla ilustratīvisma un koncentrējas uz mūzikā un tekstā ietverto dziļāko jēgas slāņu atklāšanu. Režisora Gintera Krēmera mērķis bija iedziļināties Džuzepes Verdi operā un atbrīvot to no visām klišejām, kas radušās jau kopš pirmizrādes Parīzē 19.gadsimtā. Režisora iedvesmas avots šim iestudējumam bija rokzvaigznes Deivida Bovija spožais atvadu sveiciens, viņa pēdējā albuma Blackstar tituldziesmai veidotais videoklips.

Dona Karlosa  iestudējums 2016.gadā ir ieguvis trīs skatuves mākslas Zelta krusts kategorijās par labāko režiju, labāko scenogrāfiju un labākajai operas solistei.

Tāpat Treile norāda, ka 4.oktobrī viesizrādes turpinās Ģiedrjus Kupreviča balets Čurļonis ar Roberta Bondaras horeogrāfiju. Šis iestudējums ir mēģinājums pietuvoties izcilā lietuviešu komponista, gleznotāja un kultūras darbinieka Mikalojus Konstantīna Čurļoņa (1875–1911) personības cilvēciskajam aspektam. «Par ko viņš domāja? Ko juta? Kas bija viņa iedvesma, sapņi un cerības? Mērķi, bailes, un – no kā viņš centās izvairīties? Visbeidzot – kādēļ viņam neizdevās uzveikt tumsu, kas brieda kā mākoņi virs viņa galvas?» jautā baleta horeogrāfs Roberts Bondara. «Atbildes esmu centies rast, sekojot viņa atstātajām «pēdām» memuāros, personīgajā sarakstē, nodzeltējušās fotogrāfijās un ar viņa roku zīmētajās skicēs.»

Baleta mūzikas autoram Ģiedrjum Kuprevičam meistara daiļrade nekad nav šķitusi tumša vai bezcerīga. «Jā, tajā ir krietna deva traģisma, brīdinājumu un drūmu pareģojumu, taču tik un tā lielākā daļa viņa darbu pielūdz gaismas, labsirdības un mīlestības dēmonus».

5. oktobrī viesizrādes noslēgsies ar itāļu horeogrāfa Mauro Bigonceti radīto baletu Piaf. Šajā izrādē ierakstā skan Edītes Piafas, Gabriela Forē, Morisa Ravela, Fransisa Pulenka, Darjī Mijo mūzika.

Dziesma Non, je ne regrette rien iekaroja pasauli acumirklī, un Nē, es neko nenožēloju bija tās interpretes – leģendārās Edītes Piafas – dzīves moto. Mazā, trauslā sieviete bija apveltīta ar spēcīgu balsi, kas stāstīja par mīlestību, zaudējumiem, kaisli un dzīvi Parīzē. Ārkārtīgi emocionāla dziedātāja, šansona žanra nepārspēta leģenda – nereti dēvēta par Parīzes zvirbulēnu». Dārgums, ar kuru lepojas visa Francija, stāsta Treile.

Tāpat Treile atzīmē, ka Mauro Bigonceti veidoto horeogrāfiju raksturo humors, jutekliskums, spēks un skaistums. Viņa radītā kustību valoda ir dzīva un rada iespaidīgas ainas. Horeogrāfs savos darbos vairākkārt pievērsies ievērojamām personībām – tādām kā Mālers, Mocarts, Bahs un Karavadžo. Baletu La Piaf Mauro Bigonceti radījis 2010. gadā Hannoveres Valsts operas baleta trupai.

Latvijas Nacionālā opera un balets Viļņā viesosies no 5. līdz 7.oktobrim. Viesizrāžu programmā: 5.oktobrī režisora Aika Karapetjana vēlīnās gotikas estētikā veidotā Šarla Guno opera Fausts, 6.oktobrī slovēņu horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgais balets Pērs Gints ar Edvarda Grīga mūziku un 7.oktobrī komponista Jura Karlsona balets Karlsons lido... Aivara Leimaņa horeogrāfijā. Visas izrādes noritēs Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā.


Pievienot komentāru

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.

Lietuvā izbraukušo vietā arvien vairāk strādā ukraiņi, baltkrievi

Uzņēmumi Lietuvā, kas strādā celtniecībā, loģistikā un mazumtirdzniecībā, arvien vairāk piesaista darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas. Tā šajās nozarēs tiek daļēji aizpildīts darbspēka robs, ko radījusi liela skaita lietuviešu izbraukšana uz Rietumeiropas valstīm.

Latvijas krājbankas administrators augustā atguvis 125 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 125 165 eiro, kas ir par 44,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Precizēta Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorija

Valdība otrdien, 18.septembrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā.

UNESCO mudina skolēnus līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā

Šī gada rudenī vienlaikus gandrīz simts pasaules valstīs aizsāksies starptautiskā izglītības akcija Pasaules lielākā mācību stunda, mudinot ikvienu skolēnu līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības sekmēšanā, meklējot risinājumus vietējās kopienas problēmjautājumiem.

Igaunijas banku uzraugs norāda uz Dānijas atbildību uzpasēt Danske Bank

Kamēr pret Danske Bank Igaunijas atzaru ir vērstas izmeklēšanas par iespējamu miljardiem lielas apšaubāmas naudas plūsmu caur bankas nerezidentu kontiem, Igaunijas finanšu iestāžu uzraugs norādījis, ka par bankas risku kontroli esot atbildīgs Dānijas banku uzraugs.

Latvijas ostās 8 mēnešos pārkrauti par 0,9% vairāk kravu; visvairāk pārkrautas ogles

Latvijas ostās šī astoņos mēnešos kopumā pārkrautas 43,468 miljoni tonnu kravu, kas ir par 0,9% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pērn. Kā liecina Satiksmes ministrijas publiskotie dati, kravu apgrozījuma negatīvā bilance turpina samazināties Ventspils ostā, kur astoņu mēnešu laikā pārkrautas 13,274 miljoni tonnu kravu, kas ir sarukums par 11,9% šī un pagājušā gada griezumā.

airBaltic vasarā pārvadā par 18% vairāk pasažieru

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā pārvadājusi 2 770 047 pasažierus jeb par 18% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Pilsēta cilvēkiem: Riteņbraucēju skaits Rīgā pieaudzis par 40%

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības Pilsēta cilvēkiem 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms desmit gadiem, stāsta apvienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā

Likvidējamās ABLV Bank likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit

Sarunās par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms. Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, atzīmē Ārlietu ministrijā.

Krievija: Sīrijas tuvumā pazudusi Krievijas lidmašīna ar 14 karavīriem

Vidusjūrā, pie Sīrijas krastiem pazaudēti sakari ar Krievijas kara lidmašīnu, kurā atradušās 14 militārpersonas, tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija.

No amata atkāpjas Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Kronbergs

Par atkāpšanos no amata pirmdien, 17.septembrī, paziņojis Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Ģirts Kronbergs.

ASV būtiski paplašinās ievedmuitu precēm no Ķīnas

Amerikas Savienoto Valstu valdība apņēmusies ieviest ievedmuitu precēm no Ķīnas attiecinot to uz produkciju ap 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Attiecīgi tiek pastiprināts protekcionisms tirdzniecības jomā starp pasaulē divām lielākajām tautsaimniecībām.

Konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu pieteikušies 16 pretendenti

Kultūras ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz 14.septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Biržu indeksi krītas pirms jauniem ASV tarifiem Ķīnas precēm

ASV un Eiropas biržu indeksi piektdien, 14.septembrī, kritās un ASV dolāra vērtība saruka, investoriem gatavojoties jaunu ASV tarifu noteikšanai Ķīnas precēm.

Vienotība neatbalstīs ZZS iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, bet NA vēl lems

Partija Vienotība neplāno atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegtos grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, norāda Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens