bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 17.09.2019 | Vārda dienas: Vaira, Vairis, Vera
EstoniaIgaunija

Latvija un Lietuva: Vai baltiešu māsas, kas neatmet pārākuma sajūtu?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lietuviešu cīkstone Danute Domikaite (Danute Domikaityte) pa labi un latviešu cīkstone Anastasija Grigorjeva

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvu un Latviju to nesaraujami kopīgās vēstures dēļ Lietuvā sauc par «baltiešu māsām», tomēr ģimeniskās saiknes arvien vairāk pārbauda abu valstu sāncensība. Jāatzīst, ka mēs, lietuvieši, jūtamies daudzējādā ziņā pārāki, gudrāki par latviešiem, taču vai varam nosaukt jomas, kur Latvija ir sasniegusi vairāk? BNN vērsās gan pie ekspertiem, gan ikdienas cilvēkiem, lai uzklausītu lietuviešu viedokli un spriestu bez aizspriedumiem.

Par vadošu ekspertu Lietuvas-Latvijas attiecībās uzskata Arvīdu Jozaiti (Arvydas Juozaitis), kurš savulaik bijis vēstnieks Rīgā, sarakstījis grāmatu «Rīga – cita civilizācija» un arī kandidējis vēlēšanās uz Lietuvas prezidenta amatu.

Latviešiem stiprāka nacionālā identitāte

«Ko es apskaužu, ir ārkārtīgi stiprā nacionālā doma, kas Latvijā ir jūtama daudzos līmeņos, arī politiskajā vidē. Redz, viņiem ir ļoti stipra nacionālā partija, Nacionālā Apvienība, kas ir ieguvusi taustāmu politisko ietekmi – tā darbojas valdošajā koalīcijā! Turpretim es vienkārši nevaru iedomāties situāciju, kur Lietuvā nacionālai partijai tiktu ļauts strādāt valdībā. Konservatīvā «Tēvzemes savienība», kas Lietuvā bija uz popularitātes viļņa 1990.gadu sākumā, ir pārgājusi pie lielo kapitālistu interešu pārstāvēšas,» sarunā ar BNN uzsvēra Jozaitis.

Izdarot mazu, bet zīmīgu atkāpi vēsturē, diplomāts arī norāda, ka Lietuvai jābūt «bezgalīgi pateicīgai» Latvijai par Palangas pilsētas atdošanu un to, ka Lietuvas robeža šobrīd stiepjas līdz Būtiņģei, apdzīvotai vietai pie Latvijas robežas.

Latvieši vadās pēc ekonomikas, ne politikas

Atzītajam enerģētikas ekspertam Vidmantam Jankauskam (Vidmantas Jankauskas) vajadzēja mirkli padomāt, lai pateiktu, kurā jomā latvieši pārspēj lietuviešus.

«Vairumā gadījumu, ja runājam tieši par enerģētiku, latvieši mums iepaliek. Mani pārsteidz tas, ka ar visu zaļās jeb ekoloģiskās enerģijas potenciālu, kāds viņiem ir, Latvijas sasniegumi saules un vēja enerģijas izmantošanā ne tuvu nav iespaidīgi. Vienlaikus latvieši enerģētikā ir gudrāki – strādājot ar viņiem, redzam, ka tie vadās pēc ekonomikas, ne pēc politikas, kā darām mēs. Man prātā ir viņu lēmums –atšķirībā no Lietuvas – pirkt baltkrievu elektrību [no topošās Astravjecas atomelektrostacijas – L. J.]. Beigu beigās viņiem būs pieejams vairāk enerģijas avotu,» pozitīvo saskata enerģētikas speciālists.

Modernāks, piesaistošāks skatījums uz tautas vērtībām

Tikmēr vadoša Lietuvas kultūras jomas ierēdne Vita Petrauskiene (Vita Petrauskiene) nešauboties izceļ, viņas vērtējumā, «stipras nacionālās identitātes izpausmes» latviešu etniskajā kultūrā.

«Man šķiet, ka latvieši vairāk lepojas ar saviem tautas tērpiem un kopumā kultūras mantojumu. Ne tā kā Lietuvā, kur tas viss bieži tiek uzskatīts par vēstures paliekām, kuras nav vērts turēt godā. Viņu nacionālie dziesmu svētki ir milzīgi, tajos iesaista ikvienu. Turklāt latvieši mūs pārspēj arī kultūras pasākumu reklāmā. Viņi šajā ziņā izmanto dažādas platformas: gan tradicionālās, gan digitālās. Tad arī nepārsteidz, ka viņu kultūras pasākumu apmeklētība ir lielāka, nekā vairumā Lietuvas kultūras notikumu,» tā portālam BNN sacīja Vita Petrauskiene, kultūras ierēdne.

Rīgas kafejnīcās lielākas porcijas

Ernests Doržinkevičs (Ernestas Doržinkevičius) ir labi pazīstams sambo un brīvās cīņas treneris, kurš strādā Lietuvas piejūras pilsētā Palangā.

Arī viņam bija brīdi jāpadomā, lai pateiktu, kur latvieši pārspēj viņa tautiešus. Doržinkeviča atbilde pārsteidza ziņu portālu BNN. Treneris novērojis, ka Rīgas kafejnīcās un restorānos ir jūtami dāsnākas ēdiena porcijas.

«Par naudu, ko es samaksāju Viļņā, Rīgā es saņemu ievērojami vairāk,» ar smaidu sejā akcentē cīņas sporta treneris.


Pievienot komentāru

ASV mudina Lietuvu negodināt holokaustam palīdzējušus tautiešus

Amerikas Savienoto Valstu sūtne holokausta jautājumos norādījusi Lietuvai, ka «ir svarīgi objektīvi aplūkot vēstures personību rīcību – gan to labos, gan sliktos darbus». Diplomāte šādi izteikusies saistībā ar pretrunīgo lietuviešu amatpersonu un partizānu ģenerāli Vētru.

Valdībā pieņem vairākus grozījumus ar mērķi uzlabot veselības aprūpi grūtniecēm

Valdībā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kad paredz paplašināt ģenētiski iedzimto slimību skrīningu un noteikt stingrākas resertifikācijas prasības ginekologiem dzemdību speciālistiem.

Valdība piešķir 310 273 eiro pārraižu telpu stāvokļa uzlabošanai LTV un LR studijās

Lai novērstu akūtus drošības un darbības riskus sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – darbībā, valdība lēma piešķirt 310 273 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas komisijā neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 17.septembrī, neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

PVD: Vairākās Siguldas izglītības iestādēs ēdināšana notikusi nelegāli

Pārtikas un veterinārajam dienestam, veicot pārbaudes Siguldas izglītības iestādēs, praktiski katrā atklājis pārkāpumus, informē dienests.

Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu. Vainīgajiem jāatkāpjas no augstiem amatiem, nevis vienkārši jānoiet pagrīdē un pēc kāda laika jāatsāk darbība, tā par būvniecības karteļiem un aizdomām, kas vērstas pret lietā iesaistītajām amatpersonām, intervijā BNN norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Baltkrievija: Politiskā noskaņojuma svārstības nedrīkst ietekmēt kodoldrošību

Baltkrievijas enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka uz kodoldrošību nedrīkst attiekties politiskā noskaņojuma svārstības. Viņa izteikumi saistīti ar Lietuvu, kuras pierobežā Krievijas uzņēmumi būvē Baltkrievijas pirmo atomelektrostaciju.

Swedbank: Dzīvokļu cenas auga straujāk par algu, mājokļa pieejamība Rīgā samazinājās

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 2.ceturksnī ir samazinājies par 4,7 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, un tuvākajā laikā mājokļi nevarētu kļūt pieejamāki.

LU rīkos jaunu iepirkumu par Rakstu mājas celtniecību

Rakstu mājas iepirkums ir apturēts un Latvijas Universitātes vadība lēmusi rīkot jaunu iepirkumu par ēkas celtniecību, tā LNT raidījumā 900 sekundes paziņojis LU rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube.

Amnesty International balvu saņem pusaudžu klimata aizstāve Thunberga

Pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija Amnesty International piešķīrusi tās apbalvojumu Pārliecības vēstniece zviedru skolniecei Grētai Thunbergai, kura aizsākusi skolēnu masveida iknedēļas demonstrācijas par labu klimata aizsardzības politikai.

Citskovskis: Valsts pārvaldes atalgojumam jāsasniedz 80% no privātā sektora algām

Veidojot jaunu atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, viens no mērķiem ir panākt, ka valsts pārvaldes atalgojuma līmenis sasniedz 80% no atalgojuma privātajā sektorā, tā izteicies Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

ES ar britiem par izstāšanos spriedīs biežāk, Džonsons pastāv uz šķiršanos 31.oktobrī

Tikšanos par Brexit problemātiku aizvadījuši Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Puses vienojušās tikties biežāk, koncentrējoties uz izstāšanos 31.oktobrī.

VID astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,3% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,446 miljardus eiro, kas ir par 20,899 miljoniem eiro jeb 0,3% vairāk, nekā plānots.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, PVD apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā.

Pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena kritusies par 9%

Latvijas tirdzniecības apgabala vidējā elektroenerģijas cena bija 46,29 eiro par megavatstundu un Lietuvā – 46,31 eiro par megavatstundu.

Ukraina gatavo 16% kāpumu aizsardzības budžetam

Kijevai gatavojoties sarunām ar Krieviju, Vāciju un Franciju par Donbasa karu, Ukrainas valdība nākusi klajā ar valsts budžeta projektu, kas 2020.gadā paredz aizsardzības tēriņu kāpumu 16% apmērā.

Igaunija: Atlaides Krievijai liecina par Rietumu bezspēcību

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka nav pieļaujama atkāpšanos no Eiropas Savienības principiem attiecībā uz Krieviju, jo Rietumu bezspēcība ļautu Maskavai īstenot trešo iejaukšanās avantūru.

Latvijā otrajā ceturksnī vairāk vakanču nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā vakanču līmenis otrajā ceturksnī bija 3,2%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad aprīlī–jūnijā vakanču līmenis bijis Čehijā, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī Vācijā.

Pirmajā Ierēdnis ēno uzņēmēju iniciatīvā piedalās 99 ierēdņi

Iniciatīvas Ierēdnis ēno uzņēmēju dienā – 16.septembrī – 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Par divām nedēļām pagarināta pārbaude par ģenerālprokurora Kalnmeiera darbu

Līdz 1.oktobrim pagarināts termiņš, līdz kuram Augstākās tiesas tiesnesei Marikai Senkānei jābeidz pārbaude par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbu, informē AT pārstāve Rasma Zvejniece.

Latvijā brīvo darbvietu skaits pieaudzis par 5,9 tūkstošiem jeb 23,8%

Brīvo darbvietu skaits Latvijā šī gada 2.ceturksnī bijis 30,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8%.

Maxima Tartu cīnās pret jauno konkurentu Lidl

Lietuviešu lielveikalu ķēde Maxima Igaunijas pilsētā Tartu ir neapmierināta ar zonējuma plānu, kas pieļauj pilsētas pirmā Lidl lielveikala atvēršanu blakus Maxima īpašumam.

Pievienojoties Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas iespējas

Pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas elektroenerģijas tīklam, būtiski pieaugs enerģijas apmaiņas un tirdzniecības iespējas, norāda AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Transporta piesārņojums: Parīzē plāno 500 eiro dotācijas e-velo iegādei

Francijā ar mērķi samazināt gaisa piesārņojumu tiek apsvērta 500 eiro dotācija miljoniem Parīzes iedzīvotāju, lai tie varētu iegādāties elektrisko divriteni. Līdz 2020.gada februārim Parīzē tiks īstenota arī elektrisko divriteņu īres programma.

Iedzīvotāju sniegtā informācija paplašina Valsts kontroles revīzijas apjomus

Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->