Latvijā nodarbināti 64,1% Latvijas iedzīvotāju

Latvijā 2020.gada 2.ceturksnī bija nodarbināti 892,1 tūkstotis jeb 64,1% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 13,5 tūkstošiem.

Kopš 2012.gada otrās puses nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni. 2.ceturksnī tas bija tāds pats kā Lietuvā (64,1%), bet zemāks nekā Igaunijā (65,4%).

2020.gada 2.ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,9%, kas ir par 1,7 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 51,0 tūkstotis jauniešu.

2.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,1 stundu, kas ir par 0,4 stundām mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš un par 0,2 stundām mazāk nekā 1. ceturksnī.

2.ceturksnī 18,3% (140,6 tūkstoši) darbinieku strādāja attālināti. No attālināti strādājošajiem 63,3% bija sievietes un 36,7% vīrieši.

Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 25–34 gadi (26,3%), nedaudz mazāk (25,2%) – vecuma grupā 45–54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (29,8%) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (27,9%) – vecuma grupā 45–54 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (23,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 65–74 gadi, bet zemākais (12,4%) – vecuma grupās 15–24 gadi un 55–64 gadi.

Darbu attālināti veica 64,2% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, nedaudz mazāk (61,3%) informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku un 44,5% izglītības jomas darbinieku. Viszemākais (6,4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā (B–F).

Attālināti strādāja puse (50%) vecāko speciālistu, divas piektdaļas (39,6%) vadītāju un nedaudz mazāk par trešdaļu (30,4%) speciālistu.

Gada laikā par 3,6 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 450 līdz 700 eiro (2.ceturksnī – 35,1%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, gada laikā samazinājās par 2,1 procentpunktu (2.ceturksnī – 28,1%). Līdz 26,3% (kritums par 1,4 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī. Minimālo algu³ vai mazāk saņēma 118,3 tūkstoši jeb 15,4% darbinieku, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada 2.ceturksnī. Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1 400 eiro, samazinājies par 0,3 procentpunktiem (2.ceturksnī – 5%). Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars vērojams Latgalē, kur katrs ceturtais (24,1%) darbinieks saņēma minimālo algu vai mazāk.

3,5% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2% darba samaksas lielumu nenorādīja.

2020.gada 2.ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas