Latvijā plāno tūkstoš km ātrgaitas ceļu par 5,2 miljardiem

Līdz 2040.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1 055 kilometru garumā, kas izvirzīta kā galvenā prioritāte valsts autoceļu attīstībā līdz 2040.gadam, paredz otrdien, 29.jūnijā, Ministru kabinetā zināšanai pieņemtais informatīvais ziņojums.

Pēc šā brīža aprēķiniem 1 000 kilometru valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Darbu izpilde sadalīta trīs posmos – līdz 2030.gadam paredzēts izbūvēt 194,3 kilometrus, no 2030. līdz 2035.gadam – 224 kilometrus un no 2035. līdz 2040.gadam – 637,5 kilometrus ātrgaitas autoceļu.

Valdība Satiksmes ministrijai līdz šā gada 17.decembrim uzdeva veikt visu Eiropas transporta tīkla pamattīklā esošo valsts galveno autoceļu pārbūves līdz 2030.gadam pamatojuma izstrādi un noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ziņojumā pausts, ka šāda galveno autoceļu pārbūve ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlaicīgi ātru un drošu autosatiksmi.

Tam ir nepieciešams paredzēt katram kustības virzienam atsevišķu vai atdalītu brauktuvi, kā arī citus papildus drošību garantējošus risinājumus, tas ir, esošos vienas brauktuves un divu brauktuvju autoceļus pārbūvēt, lai uz tiem var uzbraukt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un uz kura brauktuves ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana un kurš nekrustojas vienā līmenī ar dzelzceļu vai gājēju ceļu.

Ziņojumā norādīts, ka, pārbūvējot divu joslu autoceļu par vairāku braukšanas joslu autoceļu ar atdalītām brauktuvēm, iespējams izskaust visbīstamākos ceļu satiksmes negadījumus – frontālās sadursmes, kā arī sadursmes ar kreiso pagriezienu veicējiem, kas bieži ir iemesls cilvēku bojāejai vai smagiem ievainojumiem.

Satiksmes ministrija, atsaucoties uz Eiropas Savienības izdevumu Motorways 2018, kurā ir minēti pētījumi vairākās valstīs, kas liecina, ka uz automaģistrālēm ceļu satiksmes negadījumi ir par 50% līdz 90% mazāk, salīdzinot ar divu joslu vispārīgas lietošanas ceļiem. VSIA Latvijas Valsts ceļi ( LVC) prognozē kopumā ceļu satiksmes negadījumu samazināšanos šajos posmos par 50%, kas ir 347 negadījumiem, tai skaitā 111 negadījumiem ar cietušajiem, 168 negadījumiem ar ievainotajiem un 13 negadījumiem ar bojāgājušajiem gadā.

Tāpat transporta sektors ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem, veidojot 28,5% no kopējā emisiju apjoma.

Satiksmes ministrija atzīmē, ka, pārbūvējot valsts galvenos autoceļus par divu brauktuvju autoceļiem, uzlabosies braukšanas apstākļu kvalitāte, satiksmes plūsma būs vienmērīgāka un ievērojami samazināsies vai izzudīs gaidīšanas laiki atsevišķām satiksmes plūsmām.

Vienmērīgu braukšanas režīmu raksturo zemāks degvielas patēriņš, kas ir SEG emisiju cēlonis.

LVC aprēķini liecina, ka izbūvējot ātrgaitas autoceļus valsts galveno autoceļu tīklā, ikgadējās autotransporta radītās SEG emisijas samazināsies par aptuveni 16%. Emisiju samazinājums veidojas no mazāka degvielas patēriņa, kas rodas no vienmērīga brauciena pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairoties no dīkstāves vienlīmeņa mezglos un tas ir būtisks solis ceļā uz Latvijas mērķu sasniegšanu klimata jomā.

Ņemot vērā satiksmes drošību un būvniecības izmaksas, ziņojumā skaidrots, ka par optimālu valsts galvenā autoceļa tehnisko risinājumu uzskatāms autoceļa risinājums ar divām atdalītām brauktuvēm četrām braukšanas joslām (divām katrā braukšanas virzienā). Atbilstoši Latvijas standartam šādam autoceļa tehniskajam risinājumam optimālā satiksmes intensitāte ir robežās no 18 000 līdz 65 000 automobiļiem diennaktī un var uzskatīt, ka pārskatāmā nākotnē šādu autoceļu caurlaides spēja būs pietiekama.

Ministrija norāda, ka papildus autotransporta infrastruktūrai, sadarbojoties ar pašvaldībām, ir jāizveido arī atbilstoša mikromobilitātes (gājēju un velosipēdu) infrastruktūra un komunikāciju koridori, kas paredzēti dažāda veida sakaru kabeļu izvietošanai vienuviet un satiksmes digitalizācijai, tajā skaitā 5G infrastruktūras izveidei.

Ziņojumā pausts, ka, pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās bija aptuveni seši miljoni eiro, ko veido – autoceļa pārbūve vai izbūve – 1,8 miljoni eiro, paralēlie ceļi – 0,7 miljoni eiro, vairāklīmeņu mezgli – 1,6 miljoni eiro, citas autoceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves – 1,1 miljons eiro un pārējie darbi, tostarp zemju atsavināšana, stāvlaukumi, papildaprīkojums – zvēru aizsargžogi, prettrokšņu elementi, autobusu pieturas u.c., – 0,8 miljoni eiro.

Savukārt pārbūvējot esošos divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra pārbūves izmaksas ir aptuveni miljons līdz trīs miljoni eiro.

Satiksmes ministrija atzīmē, ka no ieceres par autoceļa būvniecību vai pārbūvi līdz būvdarbiem ir jāiziet vairāki projektēšanas posmi – ir jāizstrādā izpētes projekts, kam jāveic arī ietekmes uz vidi novērtējums, jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, jāveic zemes īpašumu atsavināšanas process, jāizstrādā detalizēts būvprojekts. Visam šim procesam vidēji paiet seši līdz septiņi gadi. Turpretī būvdarbu ilgums atkarībā no būvobjekta apmēriem ir vidēji divi līdz četri gadi.

Valdības sēdes laikā Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš skaidroja, ka, viņa ieskatā, plāns nav pietiekami vispārīgs valsts autoceļiem, jo galvenokārt nosaka par prioritāti vien 10% no autoceļiem valstī, kas, pēc viņa teiktā, nozīmē, ka,

lai nokļūtu uz šiem autoceļiem, «iedzīvotājiem būs uz tiem jālido ar droniem», jo citu ceļu kvalitāte būs pārāk slikta.

Līdzīgu viedokli pauda arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, kurš piekrita Salmiņa viedoklim par nepamatotu prioritāšu noteikšanu valsts galvenajiem autoceļiem. Tāpat viņš atzīmēja, ka arī Satiksmes ministrijas iezīmētais budžets ceļu izbūvei par ātrgaitas šosejās ir ļoti optimistisks, vienlaikus šāds plāns varētu konkurēt arī pašas ministrijas plānu – attīstīt dzelzceļu kā satiksmes mugurkaulu finansējuma trūkuma dēļ.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atzīmēja, ka, viņuprāt, plāns, kas paredz par prioritātēm noteikt lielākos valsts ceļus, konceptuāli vērtējams pozitīvi.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas