Latvijā samazinājies iedzīvotāju skaits

Latvijā 2022.gada sākumā dzīvoja 1 milj. 876 tūkst. iedzīvotāju – par 17,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

«Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu – mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību – un ne vairs ar migrāciju,» pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ – par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.

Pērn mirstība divreiz lielāka nekā dzimstība

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,4 tūkst. bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020.gadā,

kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 34,6 tūkst. cilvēku – par 5 746 jeb 19,9% vairāk. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota 20.gadsimta 90.gados vien.

Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – nomira par 17,2 tūkst. vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (2020.gadā – par 11,3 tūkst.), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995.gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, un samazinājusies emigrācija uz NVS valstīm

Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020.gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5%, bet aizbraucēju – tikai par 8,2%. Latvijā no ārvalstīm ieradās 12,7 tūkst. iedzīvotāju (par 3,8 tūkst. vairāk nekā 2020.gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 tūkst. (par 1 tūkst. vairāk). No Eiropas Savienības valstīm ieradās 3,7 tūkst. jeb 29,1% iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,5 tūkst. cilvēku jeb 19,7% no kopējā imigrantu skaita (2020.gadā – 2 tūkst.). Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm – 3,1 tūkst. iebraucēju (par 1,2 tūkst. jeb 60,5% vairāk nekā 2020.gadā), tajā skaitā 2021.gadā no Krievijas ieradās 1,6 tūkst. un no Baltkrievijas 0,7 tūkst. migrantu.

Pērn no Ukrainas ieradās 1,4 tūkst. migrantu.

2021.gada migrācijā gandrīz 7 tūkst. jeb 54,8% iebraucēju bija reemigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2020.gadā – 4,7 tūkst. jeb 53%). Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 13 tūkst. iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2021.gadā emigrēja 8,3 tūkst., kas bija par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2021.gadā pieauga par 35,5% – emigrēja 2,5 tūkst. (2020.gadā – 1,9 tūkst.). Uz Vāciju izbrauca 2,5 tūkst. iedzīvotāju (par 10,9% vairāk nekā 2020.gadā). Būtiski samazinājās emigrācija uz NVS valstīm – par 40,1%.

71,4% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2020.gadā – 68,9%).

Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju vecums 42,9 gadi

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās, un 2021.gadā piedzima par 4,5 tūkst. bērnu mazāk nekā 2016.gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2 986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–64 gadi turpināja samazināties – par 12,4 tūkst. jeb 1,0%. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, pērn nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 6.gadiem – 2021.gadā par 2,1 tūkst. jeb 0,5%, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,8% līdz 20,9%. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi.

Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,1 gadam Latgalē.

Latviešu skaits samazinājies par 0,5%

2021.gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,2%, poļi – par 2,5%, krievi – par 2,0%, ukraiņi – par 0,9%. Latviešu skaits samazinājies par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,3 procentpunktiem un 2022.gada sākumā bija 63,0%.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88% ir dzimuši Latvijā un 12% – ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,6% – Krievijas Federācijā, 2,0% – Baltkrievijā, 1,7% – Ukrainā, 1,4% – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 96,9% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,2% bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3% Īrijā un Krievijā, 0,2% Igaunijā.

Pēc valstiskās piederības 86,9% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2021.gada sākumā – 86,7%), 9,7% nepilsoņi (attiecīgi – 10,1%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,1%), 1,2% – citu valstu pilsoņi. 50,9% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 15,3% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74,4% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 60,8%, un tikai 37,5% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Šī gada sākumā, pirms Ukrainas pilsoņu migrācijas pieauguma, šo pilsoņu skaits bija 6 371 jeb 0,3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti, sievietes – 41%

2022.gada sākumā 49,2% pilngadīgo vīriešu (atraitņi – 3,4%) un 41,4% sieviešu bija precētas (atraitnes – 16,1%), savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 70,4% vīriešu un 64% sieviešu bija vecumā līdz 3.gadiem.

Iedzīvotāju skaits pieaug astoņos Pierīgas novados

Pērn valstī dzīvoja 1 milj. 282 tūkst. jeb 68% pilsētu iedzīvotāju un 593 tūkst. jeb 32% lauku iedzīvotāju.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (53%) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

2021.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 1,3% jeb 4,7 tūkst, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 2,2% (5,5 tūkst.), Vidzemē – par 1,4% (2,6 tūkst.), Kurzemē par 1,2% (2,8 tūkst.), Zemgalē – par 1,1% (2,5 tūkst.). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4% jeb 8,8 tūkst.

Rīgā dzīvo nepilni 606 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 47% no pilsētu iedzīvotājiem.

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6% jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī – par 1,9% (1 507 cilvēki), Rīgā – par 1,4% (8 816), Rēzeknē un Ventspilī – par 1,3% (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā – par 1,2% (642), Jēkabpilī – par 1,0% (211), Liepājā un Valmierā – par 0,9% (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē – par 0,5% (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē.

2021.gadā iedzīvotāju skaits pieauga 8 novados no 36 (visi Pierīgas novadi – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas). Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (4,9% jeb 1 607 cilvēki).

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – 57,6 tūkst. un Valmieras – 50,8 tūkst. novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7,5 tūkst. iedzīvotāju un Varakļānu novads ar tikai 2,9 tūkst. iedzīvotāju.

Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2021.gadā pieauga tikai Pierīgas reģionā – par 1,6% jeb 1,1 tūkst., bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6% jeb 0,9 tūkst.) un Rīgā (par 2,2% jeb 2,1 tūkst.). Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,6%. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 27,3% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,3 un 11,8%.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 62,3% Kurzemē līdz 63,6% Latgalē.

Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 2,8 tūkst., visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,6 tūkst. un Latgalē – par 3,6 tūkst. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3% Rīgā līdz 60,6% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (59,9%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (66,6%).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,8%, vismazāk Pierīgā – 18,1%). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 19,5%. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads – attiecīgi 25,3% un 24,7% iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 10,1%.

Kaimiņvalstīs iedzīvotāju skaits saglabājas stabils

Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. 2022. gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 milj., bet Lietuvā – 2,795 milj. iedzīvotāju (provizorisks novērtējums).

Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija –5,3 tūkst., bet migrācijas saldo +7 tūkst. Lietuvā dabiskais pieaugums bija –24,4 tūkst., un migrācijas saldo +19,7 tūkst.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas