Latvija saņēmusi «mājienu ar mietu» no ASV par banku sektora uzraudzīšanu

«Latvija ir saņēmusi ļoti nopietnu «mājienu ar mietu» no ASV finanšu uzraugiem par to, ka daļā no banku sektora ir nopietnas problēmas ar nerezidentu klientu apkalpošanu,» atzīst Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Par!/V). Viņa piebildusi: «Eiropas banku savienībā valda ļoti liela savstarpēja uzticība attiecībā uz to, kā valstis kontrolē, iespējams, nelikumīgi iegūto līdzekļu plūsmas savās bankās. Latvija ir atbildīga ne tikai par valsts finanšu sektoru, bet arī par eirozonas reputāciju kopumā.»

«Šajā ziņā komisija konstatējusi, ka attiecīgā kontrole nav darbojusies kā ļoti labs mehānisms un komisijas sēdes laikā aktuāls kļuva jautājums par Ģenerālprokuratūras atbildībā esošo kontroles dienestu un tā spēju efektīvi reaģēt uz iespējamiem naudas atmazgāšana gadījumiem,» teic komisijas priekšsēdētāja.

Pēc viņas domām, lai nostiprinātu un atgūtu Latvijas reputāciju, ir nopietni jāpārdomā, ar kādiem klientiem no kādām izcelsmes valstīm Latvija vēlas strādāt, kā arī, ja tomēr tiek uzņemti šādi riski finanšu sektorā, tad ir nopietni jāstiprina kontroles spējas un spēja reaģēt uz aizdomīgiem gadījumiem. «Spējā kontrolēt bankas ir nepieciešama daudz labāka sadarbība starp dienestiem un operatīvā spēja. Šī spēja šobrīd atrodas Ģenerālprokuratūrā un mums tā ir jāstiprina,» piebildusi Čigāne.

Komisijas priekšsēdētāja uzsver – ja Latvija vēlas turpināt nerezidentu operāciju apkalpošanu, būs vajadzīgs ārkārtīgi liels pastiprinājums tiesībsargājošajām iestādēm. Pastiprinājums būs vajadzīgs gan kapacitātes ziņā, gan arī jāļauj spēcīgi, ātri un efektīvi rīkoties, teica Čigāne, piebilstot, ka nepieciešama ļoti nopietna izšķiršanās. «Ja turpinām apkalpot nerezidentu, bet nepastiprinām savas kontroles, izpētes un ieviešanas funkcijas tiesībsargājošajās iestādēs, tad mēs to nedrīkstam darīt,» skaidro politiķe.

Viņa atzīst, ka, ja ielūkojas publiskos avotos, tad informācija par to, ka Latvijai ir nopietnas problēmas ar naudas atmazgāšanu banku sektorā, ir atrodama. Uzmanība uz to, ka šis sektors ir jākontrolē daudz vairāk, ir bijusi vērsta daudzos gadījumos. Čigāne arī skaidro, ka apzinās: «Esam saņēmuši ļoti nopietnu mājienu, ka ar nerezidentu uzraudzību īsti galā tikuši neesam.»

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pēc komisijas sēdes klātesošajiem ūrnālistiem norādījusi, ka, pārstāvot EK, nevar iejaukties Eiropas Centrālās bankas (ECB) darbībā attiecībā uz ABLV Bank un to komentēt. «Viss, kas attiecas uz nelegālu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir nacionāla valsts kompetence, tātad – Latvijas kompetence. Līdz ar to šeit ne ECB, ne EK nav nekādas darīšanas,» viņa teica, vienlaikus norādot, ka nelegālu iegūtu līdzekļu novēršanai valstī EK bija pievērsusi uzmanību jau pirms Latvija iestājusies eirozonā.

«ES Padomes rekomendācijā jau tad bija skaidri teikts, ka liela nerezidentu naudas apkalpošana Latvijas finanšu sektorā var radīt lielas problēmas nākotnē. Pēc tam katru gadu EK bija ikgadējie ziņojumi par situāciju valstī, kuros bija izanalizētas problēmas sakarā ar naudas nelegālu līdzekļu apkalpošanu Latvijā un tika norādīti arī attiecīgi riski,» skaidroja Šteinbuka.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja neslēpa, ka šī brīža situācija banku sektorā neapšaubāmi apdraud Latvijas reputāciju, taču EK pilnībā uzticas tiesībsargājošajām institūcijām. «Tas, ko visi vēlas, lai lēmumu pieņemšanas process tiesībsargājošajās institūcijās būtu ātrs un nevilktos gadiem. Tādējādi tiktu mazināts reputācijas risks un Latviju varētu uzskatīt par pilnvērtīgu un cienījamu partneri,» uzsvēra Šteinbuka.

Komentējot nerezidentu apkalpošanu, EK pārstāve atzīmēja, ka valstij pašai jādomā, vai tā var izvērtēt, kuri ir labi un kuri – slikti nerezidentu ieguldījumi. «Ja valsts to var izdarīt, viss kārtībā, bet, ja secina, ka tas ir ļoti grūti, jāpieņem lēmums par to, vai vispār nepieciešams to attīstīt tālāk,» piebilda pārstāvniecības vadītāja.

Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, ABLV Bank akcionāri ārkārtas sapulcē pirmdien nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. ABLV Bank norāda, ka šādā veidā vislabāk spēšot nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas