bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 06.12.2019 | Vārda dienas: Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
LatviaLatvija

Latvijā šī gada 3.ceturksnī vidējā alga «uz rokas» – 801 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

alga, bruto alga, neto alga, nauda, dzīves līmenis

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni, pieaugusi par 8,3% jeb 84 eiro, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2019.gada 1. un 2.ceturksnī gada pieauguma tempi bija zemāki – 7,8%.

  1. gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada 2.ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 0,7%.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 801 eiro

2019.gada 3.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 801 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,7%, bet, salīdzinot ar 2019.gada 2.ceturksni, pieaugums bija 0,3%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, bija 4,7%.

Darba samaksas mediāna 848 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2019.gada 3.ceturksnī bija 848 eiro. Salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni (779 eiro), tā auga straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums par 8,8%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī  gada 3.ceturksnī bija 623 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,3%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Gada pieauguma tempi privātajā un sabiedriskajā sektorā līdzīgi

2019.gada 3.ceturksnī sabiedriskajā sektorā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par 45 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1 124 eiro (privātajā – 1 078 eiro), taču gada pieauguma tempi abos sektoros bija līdzīgi – attiecīgi 8,5% un 8,4%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 081 eiro jeb par 8,9%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds valstī 2019.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni, palielinājās par 8,9% jeb 204,9 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,5% jeb 3,9 tūkst.

2019.gada 3.ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,1%, galvenokārt palielinoties algām veselības aizsardzības nozarē. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10% arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (11,8%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings, kā arīceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi), būvniecībā – par 11,0% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (10,2%; straujāk juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kur vidējās darba samaksas pārmaiņas vairāk ietekmēja darbinieku skaita samazinājums nevis darba samaksas fonda pieaugums, un arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu nozarē).

Gada laikā vidējā darba samaksa nedaudz samazinājās citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 1,1%.

Divpadsmit nozarēs vidējā darba samaksa virs 1 000 eiro

2019.gada 3.ceturksnī 12 no 19 pamatnozarēm vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par 1 000 eiro. Septiņās no tām – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Straujāks darba samaksas pieaugums Pierīgā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā – par 9,0%, kā arī Zemgalē un Latgalē  – par 8,8%. Vidzemes reģionā pieaugums bijis viszemākais – 7,9%. Viszemākais vidējais atalgojums bija Latgalē – 769 eiro par pilnas slodzes darbu, kas ir 71% no vidējā rādītāja valstī un 63% no vidējās bruto darba samaksas Rīgā (1 218 eiro).

Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2019.gada 3.ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 397 eiro par pilnas slodzes darbu un vismazākā Latvijā – 1 091 eiro. Lietuvā, kur no 2019.gada 1. janvāra tika mainītas darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un bruto ienākumi tika indeksēti 1,289 reizes, vidējā bruto darba samaksa 2019.gada 3.ceturksnī bija 1 318 eiro.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3.ceturksni vidējā alga augusi visās Baltijas valstīs. Izslēdzot indeksācijas efektu, straujākais pieaugums bija Lietuvā – 9,2% gadā, Latvijā – 8,3%, savukārt Igaunijā – 8,2%.

Šogad vislielākā minimālā alga ir Lietuvā – 555 eiro, Igaunijā – 540 eiro, bet Latvijā viszemākā – 430 eiro.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Jā policistiem kuri barojas no alkohola pircējiem.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Vieni tiek pie solītā, citiem vēl jāgaida. Lietuvas Seims izmisīgi meklē papildu līdzekļus 2020.gada budžetam

Kamēr Lietuvas 2020.gada budžeta pieņemšana buksē, skolotāji un mediķi tikuši pie solītajiem algas pielikumiem, tomēr tas samazinājis tēriņu iespējas citiem mērķiem. Kur dabūt naudu, lai aizlāpītu visus caurumus un apmierinātu visu prasības?

VID ierēdņiem būs nepieciešama nevainojama reputācija, lemj Saeima

Grozījumi rosināti, lai nodrošinātu sabiedrības uzticību VID ierēdņiem un maksimāli nevainojamu dienesta darbību nodokļu administrēšanas jomā.

Likumā nosaka pašvaldību administratīvo komisiju izveidošanas kārtību

Vietējo pašvaldību administratīvo komisiju izveidošanas kārtība un darbība turpmāk būs noteikta likumā. To paredz Saeimā ceturtdien, 5.decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par pašvaldībām.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat koriģētie dati, kas apkopoti par 25 bloka zemēm.  

Aiztur Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ierēdni aizdomās par 250 000 eiro piesavināšanos

Igaunijas Iekšējās drošības dienests aizturējis Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes ierēdni saistībā ar aizdomām, ka viņš viltojis dokumentus un piesavinājies vairāk nekā 250 000 eiro.

Lielo parādu dēļ Brazīlijai draud atņemt balsstiesības ANO Ģenerālajā asamblejā

Pastāv draudi, ka, nesamaksājot parādus ANO, Brazīlija Ģenerālajā asamblejā varētu zaudēt balsstiesības, informē Reuters.

Saeimas šī gada rudens sesiju plānots slēgt 27.decembrī, ziemas sesiju sākt 9.janvārī

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 5.decembrī, vienojās Saeimas šī gada rudens sesiju slēgt 27.decembrī, bet ziemas sesiju sākt 2020.gada 9.janvārī.

Pirmo reizi kopš 2003.gada Latvijā mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficēta sieviete

Daugavpilī mirusi sieviete, kura, iespējams, inficējusies ar trakumsērgu, informē SPKC. Tas varētu būt pirmais trakumsērgas izraisītais nāves gadījums kopš 2003.gada.

VARAM vēlas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau februārī

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī.

Latviešu jaunieši pārliecināti, ka spēj ietekmēt politiskos procesus ES

*Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā iesaistītie skolēni ir pārliecināti par jauniešu spējām ietekmēt politiskos procesus kā Latvijā, tā Eiropas Savienībā.

Saslimstība ar gripu turpina pieaugt, bet joprojām saglabājas zema

Pagājušajā nedēļā ambulatorajās iestādēs reģistrēti 30 klīniski apstiprināti gripas gadījumi, tomēr vīrusa intensitāte joprojām saglabājas zema.

Nākamgad profesionālajā dienestā pieņems 700 karavīru

Nacionālie bruņotie spēki 2020.gadā profesionālajā dienestā plāno pieņemt līdz 700 karavīru. Aptuveni 500 karavīru paredzēti dienestam Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, bet 130 – studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā virsnieka profesijas iegūšanai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!