bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 07.12.2019 | Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
LatviaLatvija

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā pārējā Baltijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.

No trijām Baltijas valstīm visvairāk inovatīvo zāļu valsts kompensējamo medikamentu sistēmā ir iekļauts Lietuvā – kopā 88 zāles. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur valsts apmaksā 84 jaunos medikamentus. Savukārt Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā iekļauts par trešdaļu mazāk jeb 53 jauno medikamentu, liecina SIFFA apkopotie biedru dati 2019.gada martā.

SIFFA pozitīvi vērtē to, ka 2018.gadā Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunākās paaudzes medikamenti vēža slimnieku ārstēšanai – zāles gastroenteropātisku audzēju, metastātiska plaušu, zarnu un prostatas audzēju, HER2 pozitīva metastātiska krūts vēža, olnīcu audzēja, limfoleikozes, kā arī metastātiskas ādas melanomas ārstēšanai. Tāpat pirmo reizi iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, zāles čūlainā kolīta, krona slimībām u.c.

Tomēr joprojām ir virkne slimību, kuru ārstēšanai valsts apmaksāto jaunāko zāļu nav vispār, un īpaši izteikti tas vērojams onkoloģijas jomā. Piemēram, Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, nav pieejamas jaunās zāles aknu un vairogdziedzera vēža ārstēšanai, Hodžkina limfomas un akūtas leikēmijas ārstēšanai u.c.

Latvijā pēdējā gada laikā kompensācijas sistēmu papildinājuši 22 jauni medikamenti. Tikmēr arī Lietuva un Igaunija nestāv uz vietas un valsts apmaksāto zāļu saraksts tiek aktīvi papildināts arī šajās valstīs: Lietuva gada laikā iekļāvusi 26 jaunas zāles, bet Igaunija – 20.

Kaut gan Latvijā valsts budžetā finansējums veselības aprūpes sistēmai pērn ir būtiski palielināts un arī Nacionālais veselības dienests tiecas kompensācijas sistēmā iekļaut aizvien jaunus medikamentus, kā norāda Bolēvics, progress šajā ziņā būtu vēlams straujāks, lai jau tuvāko gadu laikā Latvija no iedzinēja pozīcijām nokļūtu līderos.

«Lai sasniegtu Lietuvas un Igaunijas rādītājus, Latvijā jaunākās paaudzes zāļu īpatsvaru kompensācijas sistēmā būtu nepieciešams būtiski palielināt un ik gadu iekļaut vismaz 30 jaunus medikamentus. Tikai tā vidējā termiņā Latvija spēs pielīdzināties mūsu kaimiņu sasniegtajam,» norāda SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics.

Jaunākās paaudzes medikamenti ir ievērojami pārāki par tiem, kas radīti pirms desmit gadiem vai vēl senāk – tie ir būtiski efektīvāki un spēj samazināt mirstību, pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti, norāda SIFFA.

Bolēvics atgādina, ka tieši jaunākās paaudzes medikamenti, kuru izstrādē tiek ieguldīts milzīgs zinātnieku darbs un investīcijas, ir radikāli mainījuši tradicionālo priekšstatu par smagām slimībām, no nāvējošām tās ierindojot hronisko vai pat ārstējamo vidū. Piemēram, jaunākās paaudzes zāles šodien nodrošina atveseļošanos 96% C hepatīta slimnieku, kamēr agrāk no katriem 100 slimniekiem pilnībā tika izārstēti 40.

Arī HIV/AIDS vēl 1995.gadā bija nāvējoša diagnoze, bet jaunās zāles to ļāvuša padarīt par hronisku un kontrolējamu slimību. Līdzīgi ir onkoloģijā, kur jauno zāļu lietošanas rezultātā vēža slimnieku mirstība ir samazinājusies par 20%, bet dzīves ilgums daudzos gadījumos vēža slimniekiem pieaudzis par 5 gadiem un vairāk, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) dati. Savukārt hematoloģijā ar jaunās paaudzes medikamentiem daļai pacientu ir iespējama pat izārstēšanās gadījumos, kad «vecā» ķīmijterapija nelīdz.

Kaut gan jaunie medikamenti prasa lielākus ieguldījumus, Bolēvics uzsver, ka šīs zāles ir jāvērtē nevis kā papildu izdevumi veselības budžetā, bet gan vidēja un pat ilgtermiņa investīcijas tautsaimniecībā, kas sniedz būtiskus ieguvumus – samazina ārstēšanas izmaksas, sociālā budžeta izmaksas par slimo cilvēku darba nespēju un invaliditātes pabalstus.

Lai panāktu atklātu un prognozējamu inovatīvo zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, zāļu ražotāji aicina veselības politikas veidotājus jau tagad aktīvi sākt izvērtēt, kādi medikamenti Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā tiks iekļauti nākamajos gados, sniedzot precīzu un caurspīdīgu informāciju visiem procesā iesaistītajiem sadarbība partneriem – ārstiem, pacientu organizācijām un zāļu ražotājiem.


Pievienot komentāru

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!