bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 22.09.2019 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Latvijā vidējā darba alga pirms nodokļiem 1`083 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, pieaugusi par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1 083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdzīgi kā 2019.gada 1.ceturksnī arī 2.ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8%. 2019.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada 1.ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 4,6%.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 799 eiro

2019.gada 2.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,5%, bet, salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, pieaugums bija 4,1%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 3,3%, bija 4,1%.

Darba samaksas mediāna bija 838 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2019.gads 2.ceturksnī bija 838 eiro un, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni (769 eiro), tā auga straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – kāpums par 9,1%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019.gada 2.ceturksnī bija 619 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,7%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga straujāk

2019.gada 2.ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā par 17 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1 097 eiro (privātajā – 1 079 eiro), taču gada pieauguma temps bija straujāks privātajā sektorā – 8,9% (sabiedriskajā – 6,0%). Vispārējās valdības sektorā,kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 040 eiro jeb par 5,7%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds valstī 2019.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, palielinājās par 8,2% jeb 185,8 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,4% jeb 2,6 tūkst.

Deviņās nozarēs vidējā darba samaksa lielāka par vidējo rādītāju valstī

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītības, mākslas, izklaides un sporta nozarē.

Straujāks darba samaksas pieaugums Pierīgā

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 2.ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā – par 9,2%, Zemgalē – par 8,5% un Kurzemē – par 8,1%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1 211 eiro), gada pieaugums bija viszemākais – 7,2%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgalē– 758 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā

Baltijas valstīs 2019.gada 2.ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Igaunijā – 1 419 eiro par pilnas slodzes darbu un vismazākā Latvijā – 1 083 eiro. Lietuvā, kur no 2019.gada 1. janvāra tika mainītas darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes un bruto ienākumi tika indeksēti 1,289 reizes, vidējā bruto darba samaksa 2019.gada 2.ceturksnī bija 1 289 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 2.ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Izslēdzot indeksācijas efektu, straujākais pieaugums bija Lietuvā – 7,9% gadā, Latvijā – 7,8%, bet Igaunijā viszemākais – 7,4%.

Šogad vislielākā minimālā alga ir Lietuvā – 555 eiro, Igaunijā – 540 eiro, bet Latvijā viszemākā – 430 eiro.

2019.gada 2.ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī deviņās no 19 pamatnozarēm – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes, transporta un uzglabāšanas un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarēs.

2019.gada 2.ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 13,4%. Veselības aizsardzības nozarē pieauga algas, bet sociālā aprūpē bez izmitināšanas straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita samazinājums par 10%, kamēr darba samaksas fonds faktiski nemainījās. Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10% arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (13,2%), kur vidējais atalgojums ir viszemākais valstī, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (12,5%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings;ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi; darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu), nekustamo īpašumu nozarē (12,0%), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (11%, straujāk – telekomunikācijas un informācijas pakalpojumos) un būvniecībā (10,9%).


Pievienot komentāru

Bildēs: Pasaule vienojas klimata aizsardzībai

Piektdien daudzviet pasaulē ar sevišķi lielu aktivitāti norisinās iknedēļas protesta akcija Piektdiena nākotnei. ko aizsākuši skolēni, lai panāktu, ka valstu valdības un ietekmīgu uzņēmumu vadītāji sāk iestāties pret siltumnīcefekta gāzu izplūdēm.

ERAB domā pārdot Šiauliu bankas akcijas, bet neplāno aiziet no bankas Citadele

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka gatavojas pārdot Lietuvas Šiauliu bankas akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas Citadele.

Uzņēmums: Rīgā vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Lietuvu

Rīgas īres tirgu ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, savukārt vidēja izmēra dzīvokļu īres cenas apsteidz Viļņu un Tallinu.

Konkurences padome atļāvusi Bauskas alus kapitāldaļu pārdošanu Cido grupai

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA Bauskas alus 100% kapitāldaļu pārdošanu CIDO Grupai bez īpašiem nosacījumiem. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Līdz šim deviņiem bērniem no Siguldas atklāta salmoneloze, bet pieciem – zarnu nūjiņu infekcija

Līdz šim salmoneloze laboratoriski apstiprināta deviņiem, bet šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītā infekcija jeb STEC – pieciem bērniem no Siguldas puses, informē Slimību profilakses un kontroles centrā.

Rimšēvičs: Komercbankas Latvijas Bankā glabā piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» ekonomikā

Patlaban komercbankas Latvijas Bankā glabā aptuveni piecus miljardus eiro, ko varētu «iepludināt» valsts ekonomikā, informē centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Banka IKP pieauguma prognozi šim gadam samazina līdz 2,5%

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,9%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,5%, bet nākamajam gadam–- no 3,1% līdz 2,6%.

ES pārliecināta par jaunu Krievijas-Ukrainas gāzes līgumu, Ukraina kritiska

Sarunās Briselē par ilgtermiņa līgumu starp Krieviju un Ukrainu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas Savienības valstīm sperti soļi, lai panāktu jauna līguma noslēgšanu. Ukraina tikmēr atkārtojusi iespēju pārtraukt gāzes tranzītu cauri savai teritorijai.

Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs

Ēdinātājs Baltic Restaurants Latvia nav ievērojis personīgās higiēnas prasības un pieļāvis pārkāpumus tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanā Siguldas pirmskolas izglītības iestādēs Ieviņa un Saulīte.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā samazinājās par 0,1%

Salīdzinot ar 2019.gada jūliju, augustā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos prokurora amatam Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļā

Prokuratūra izsludinājusi pieteikšanos uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora amata vakanci.

Igaunija nokļūst Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Direktoru valdē

Igaunija pirmoreiz ievēlēta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadībā, kur tās mērķi ir iestāties pret kodolieroču izplatību un par radioaktīvo atkritumu iespējami drošu noglabāšanu.

EP rosina noteikt atceres dienu cīnītājiem pret totalitārismu

Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 25.maiju, kas ir Aušvicas varoņa Vitolda Pilecka nāvessoda gadadiena, par Starptautisko dienu varonīgo cīnītāju pret totalitārismu atcerei.

Rīgas Centrāltirgus kļuvis pieejamāks iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

Ņemot vērā iedzīvotāju iebildumus, Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons tagad padarīts pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ērtāks pārdevējiem.

Ministrs: Igaunija pat neapspriedīs centralizētu ES migrantu uzņemšanu

Eiropas Savienības dalībvalstis aicina pārskatīt bloka migrācijas politiku, lai panāktu visu dalībvalstu līdzdalību migrantu uzņemšanā. Starpvalstu diskusiju atteicies apmeklēt Igaunijas iekšlietu ministrs, norādot, ka Igaunija nevēlas pat apspriest priekšlikumu.

Aptur Saeimas ēkas atsevišķu telpu ekspluatāciju

Lai veiktu padziļinātu būvkonstrukciju izpēti, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11.

Ievestā benzīna apmērs septiņos mēnešos sarucis par 6,7%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad septiņos mēnešos samazinājies par 6,7% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 0,1% vairāk.

Ryanair Olīrijam piesolīta 99 miljonu eiro piemaksa

Eiropā lielākās lidsabiedrības Ryanair akcionāri ar 50,5% balsīm apstiprinājuši jaunu piemaksu kārtību uzņēmuma izpilddirektoram Maiklam Olīrijam. Ļoti veiksmīgas darbības gadījumā tā paredz piecos gados viņam izmaksāt 99 miljonus eiro.

Kad studenti «pazūd» darba tirgū un neatgriežas. Saruna ar RISEBA rektori

Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu nereti izkonkurē vēlmi studēt, sarunā ar BNN pauž RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.

Austrija bloķē ES-Dienvidamerikas tirdzniecības līgumu lietusmežu, darba tiesību dēļ

Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Dienvidamerikas lielāko tirdzniecības bloku Mercosur gatavots 20 gadus, taču Austrijas valdošās koalīcijas partijas ir to noraidījušas ar mērķi saglabāt Amazones mežus un darba tiesību ievērošanu.

Plāno liegt pašvaldībām reģistrēt savus plašsaziņas līdzekļus

Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām līdz 2019.gada 31.decembrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra.

PVD: Pārbaudēs Siguldas bērnudārzos zarnu nūjiņas vairāk nav konstatētas

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, ir izdarīts maksimālais, lai jauni saslimšanas gadījumi nenotiktu, piektdien, 20.septembrī, intervijā Latvijas Radio sacījis PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Vēl saglabāsies lietains un vējains laiks

Brīvdienās laika apstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ debesis skaidrosies tikai brīžiem, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Ābolu svētki, Miķeļu gaviles un Baltu vienības uguns

Rudens vēsais laiks nav nobiedējis pasākumu rīkotājus, un Latvijas iedzīvotāji un viesi aicināti gan uz ābolu talku, gan uz inovatīvu kopā būšanu diennakts garumā, gan uz gardēžu tikšanos par godu Miķeļiem un rudens ražai.

«Ieklausieties zinātniekos,» klimata aktīviste Thunberga aicina ASV Kongresu

Amerikas Savienoto Valstu Kongresā dots vārds pusaudžu klimata aizsardzības aktīvistei Grētai Thunbergai. Ņemot vērā ASV valdības nevēlēšanos uzņemties saistības, kas paredzētas Parīzes klimata nolīgumā, zviedriete norādījusi, ka zinātniski fakti nav viedoklis, kam var piekrist vai nepiekrist.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->