Latvija vienīgā no Baltijas valstīm nodrošinājusi iekšējo elektroenerģijas patēriņu

Gada nogalē Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas spējusi nodrošināt iekšējo elektroenerģijas patēriņu, eksportējot pārpalikumu, atzīmē AS Latvenergo.

No decembra sākuma ir saražotas 603 GWh (gigavatstundas), savukārt Latvijas pieprasījums bija 593 GWh elektroenerģijas. Savukārt šajā pašā laikā Lietuva importēja 68%, bet Igaunija – 10% elektroenerģijas.

Šī situācija Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū norāda uz akūtu nepieciešamību pēc jauniem lielas jaudas elektrības ražošanas avotiem Baltijā, norāda AS Latvenergo.

Pagājušajā nedēļā vēsturiski augstākās nedēļas vidējās cenas bija virknē NordPool valstu – Vācijā 292, 54 Eur/MWh, Francijā 345,34 Eur/MWh, arī Beļģijā, Nīderlandē un citur. Arī Baltijas reģionam tuvākajās valstīs – Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabalā tā bija 253,68 Eur/MWh, un Somijā – 233,03 Eur/MWh, kas bija otra augstākā Somijas nedēļas vidējo cenu statistikā. Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga par 57% līdz 247,50 Eur/MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena bija 233,47 Eur/MWh, kas ir kāpums par 52%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, bet Lietuvā cena bija par 49% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā – 253,73 Eur/MWh.

«Ja vērtē esošo tehnoloģiju izmaksas un virzību uz klimatneitralitāti, kļūst skaidrs, ka lieljaudas vēja parki būtu viens no labākajiem risinājumiem,» pārliecināts ir AS Latvenergo valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Eksperts norāda, ka šobrīd Baltijas valstīs ir nepietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas – Lietuva ilggadēji paļāvusies uz importa pieejamību, savukārt Igaunija ir paļāvusies uz degslānekļa izmantošanu.

Tādējādi Baltijas valstis kopumā ir enerģijas deficītā, turklāt bieži elektroenerģijas ražošanas deficīts ir arī Dānijā, Somijā un Vācijā, kas īpaši sāpīgi tirgū izjūtams šobrīd.

Faktiski vienīgā valsts, kas pēdējās gada nedēļās nodrošināja elektroenerģiju savam patēriņam, bija Latvija, kas arī eksportēja to, un ne tikai Baltijas, bet nereti arī Ziemeļvalstu mērogā, atzīmē eksperts.

Ja Latvijas pieprasījums decembrī bija 593 MWh, tad saražotas tika 603 MWh elektroenerģijas, kas ir par 2% vairāk. Tas nozīmē, ka AS Latvenergo TEC (termoelektrostacijas) un HES (hidroelektrostacijas) saražotā elektroenerģija bija konkurētspējīga un sniedza drošas apgādes iespējas ārkārtējās cenas un pieprasījuma apstākļos.

«Šis ir kārtējais brīdis, kad jāuzsver TEC nozīme Latvijas energosistēmā – laikā, kad citas valstis iepērk elektroenerģiju pat sava patēriņa nodrošinājumam, nemaz nerunājot par eksportu. Taču mūsu eksporta spēja ir jaudu dažādībā – decembra vidū vairākas dienas pēc kārtas aptuveni 10 GWh saražoja dažādas AER un efektīvās koģenerācijas ražotnes kopā, savukārt aptuveni 30 GWh – Latvenergo TEC energobloki un Daugavas HES. Šis pašu jaudas pirmsākums ir jau Ķeguma HES izbūvē, kad valsts energouzņēmumam bija jāuzņemas nodrošinājums pār tik ļoti nelielo jeb aptuveni 10 reizes zemāku pieprasījumu, ja salīdzina ar šodienu. Šis ir skaidrs signāls, ka Baltijā un Latvijā ir jāattīsta jaunas jaudas, un Latvenergo redz nepieciešamību pasteidzināt koncerna jaunajā stratēģijā noteikto par vēja parku izbūvi vismaz 800 MW apmērā,» saka Cikmačs.

Pieprasījums elektroenerģijas tirgū pret jaudu pieejamību apliecina, ka valstī ir apzināti jāceļ vēja un saules jauda, kas nodrošinās patēriņu ar AER, jo īpaši efektīvā vairumtirgū, kurā gāzes turbīnas un HES spēj līdzsvarot lielākos iztrūkumus un pārpalikumus.

Tas nodrošinās ne tikai iekšējo patēriņu, bet arī tik pieprasītās zaļās elektroenerģijas eksportu.

Cikmačs norāda: «Mūsdienīgai un enerģētiski patstāvīgai valstij papildus AER jaudu attīstība ir loģiska izvēle – HES efektivitātes tālāka attīstība, jauni lieljaudas vēja parki, saules enerģētika pašpatēriņam un straujāka klimatneitrālu risinājumu izstrāde balansējošām jaudām. Bez tam jau šobrīd jāsāk ilgtspējīgu un klimatnetrālu elektroenerģijas uzkrājēju tehnoloģiju izpēte, lai nodrošinātos ar enerģijas avotiem laikā, kad pietiekamā daudzumā nav pieejama vēja, saules un ūdens ražota enerģija.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas