bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.09.2018 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Latvijai nākotnē var radīt lielas problēmas nepietiekamās iemaksas pensiju sistēmās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ar pašreizējo iemaksu apjomu 1. un 2.pensiju līmenis nespēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas, stāsta jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Siksnis norāda, ka nepietiekamais līdzekļu apjoms, kurš pašlaik nonāk Latvijas trīs pakāpju pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī nākotnē var radīt lielas problēmas, jo nākotnes pensionāriem nespēs nodrošināt pienācīgu pensijas apmēru.

«Trīs līmeņu pensiju sistēmas ieviešanas brīdis bija rūpīgi izvēlēts. Šī gadsimta sākumā bija ļoti labvēlīgs iespēju «logs», jo astoņdesmito gadu beigās bija liels jaundzimušo skaits un šie cilvēki tieši parādījās darba tirgū. Šis faktors deva iespēju novirzīt daļu nodokļu naudas no pirmā pensiju līmeņa otrajam līmenim. Tāpat bija izstrādāts plāns, ka iemaksām 2.pensiju līmenī lēnām bija jāpieaug līdz 10% vai pat 12%. Pirmskrīzes periodā iemaksas pakāpeniski tika palielinātas līdz 8%, tad bija krīze un iemaksas samazināja līdz 2%, un nauda, kurai vajadzēja nonākt pensiju sistēmā, tika iztērēta tā brīža vajadzību segšanai. Tagad iemaksu līmenis atkal ir atgriezies līdz 6%. Protams, ka 6% ir labāk nekā 2%, bet 6% noteikti nav pietiekami,» atgādina Siksnis.

Viņš uzsvēra, ka ar pašreizējo iemaksu apjomu 1. un 2.pensiju līmenis nespēs nodrošināt pārtikušas vecumdienas.

«Tādēļ cilvēkiem ir vai nu pašiem jāiesaistās trešajā pensiju līmenī, vai jāmēģina līdzekļi uzkrāt citādāk. 2.līmeņu iemaksu palielinājums līdz sākotnēji iecerētajiem 10% būtu ļoti nozīmīgs atspaids. Konsekvences šādam lēmumam savukārt ir tādas, ka mēs daļu līdzekļu tērējam nevis šodienas vajadzībām, bet atlicinām nākotnei. Tādēļ tā ir diezgan griezīga politiska dilemma. Vienlaikus, ja ekonomika attīstās un nodokļu ieņēmumi aug, tad tomēr šo līmeni vajadzētu celt -, ja nevaram atļauties uzreiz par 1 vai 2, tad vismaz pamazām par 0,5 procentpunktiem. Tas noteikti ir jādara,» uzsver Indexo vadītājs.

Tāpat kā bezatbildīgus viņš nodēvēja politiķu ierosinājumus 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus atvēlēt citiem mērķiem, piemēram, ceļu remontiem.

«Pasaules prakse ir pensiju naudu nevis pakļaut politiskajai dienas kārtībai, bet uzticēt to privātiem pārvaldniekiem, kuru uzdevums ir skatīties, kur naudu ir visgudrāk ieguldīt. Ja Satiksmes ministrija vai jebkura cita institūcija spētu radīt finanšu instrumentus, kuri pārliecinātu pārvaldniekus, ka ceļos ieguldīt ir ļoti izdevīgi, visi to darīs tāpat. Savukārt, ja administratīvi tiek pateikts, ka visiem ir jāiegulda ceļos vai jādara vēl kaut kas, tā būtu katastrofa. Protams, ka pensiju plānos uzkrātie trīs miljardi eiro ir liela nauda un šis apmērs tikai augs.»

Tāpat Siksnis skaidro, ka pēc dažiem gadiem tie jau būs pieci miljardi un pēc tam vēl vairāk. «Tādēļ kādam vienmēr būs kārdinājums šo naudu pārdalīt, novirzīt, izmantot un apgūt. Tas ir tāpat kā ar krājkasīti – bērnībā katrs esam cūciņā metuši naudu, krājuši konkrētam mērķim un paralēli vienmēr cīnījušies ar kārdinājumu to sasist pirms laika un naudu izmantot kādām acumirklīgām vajadzībām.»

Viņš atgādināja, ka 2.pensiju līmenī uzkrātie trīs miljardi ir nākotnes pensijas uzkrājumi vairāk nekā miljonam mūsu valsts iedzīvotāju, no kuru nodokļiem šī nauda ir ieturēta. «Tieši tā pret to ir jāattiecas. Tā nav kokā izaugusi nauda un to nedrīkst vienkārši tā paņemt un iztērēt šodienas vajadzībām,» uzsver Siksnis.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2017.gada 16.maijā izsniedza Indexo licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai ar pamatdarbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā.

Ref:224.000.103.1673


Pievienot komentāru

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Brexit: finiša taisnē, bet bez finiša līnijas

Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.

NMPD brigādēm varēs maksāt piemaksas par darbu valsts pasākumu nodrošināšanā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz noteikt piemaksu 100% apmērā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm, kas piedalās īpaši nozīmīgu valsts pasākumu nodrošināšanā.

Saeima 2.lasījumā atbalsta VDK dokumentu publicēšanu internetā

Daļu no Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentiem Latvijas Nacionālais arhīvs līdz 2018.gada beigām publicēs savā interneta vietnē. To paredz grozījumi likumā, ko Saeima ceturtdien, 20.septembrī, atbalstīja otrajā lasījumā.

Iekšzemes migrācijā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti

Iekšzemes migrācijā pēdējo 18 gadu laikā visvairāk iedzīvotāju zaudējuši Kupravas un Ķepovas pagasti Latgalē, liecina jaunais Centrālās statistikas pārvaldes izveidotais interaktīvs tīmekļa rīks par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju.

Vēlas liegt banku akcionāriem vienlaikus strādāt arī valdē

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai.

Igaunijā vadošajām partijām stiprs vēlētāju atbalsts

Igaunijā valda priekšvēlēšanu gaisotne, un vadošajām četrām partijām ir ievērojams vēlētāju atbalsts, kas ir krietni virs piecu procentu ievēlēšanas sliekšņa, tā liecina jauna sabiedriskās domas aptauja.

Aglonas dome aizliedz rīkot piketu sašutuma paušanai par pedofilijas skandāliem baznīcā pāvesta vizītes laikā

Pāvesta Franciska vizītes dienā Aglonā tika plānots pikets pret baznīcas aizliegumiem veikt abortus un sašutuma paušanai pret aktualizētajiem pedofilijas skandāliem, taču dome pasākumu rīkot nav atļāvusi.

Varēs noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus

Saeimas deputāti ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz noraidīt nepamatoti dārgus publisko iepirkumu piedāvājumus.

Saeima konceptuāli atbalsta pensiju piemaksu indeksāciju

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja vairākas iniciatīvas straujākam pensiju pieaugumam vairākām pensionāru grupām.

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Vairums deputātu atbalsta Latvijas Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu; ZZS deputāti nespēj izlemt vienbalsīgi

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Likumā nostiprinās valsts tiesības uz Rīgas Latviešu biedrības namu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma trešajā lasījumā atbalstīt jauna likuma projektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam.

Meja lūdz ES nesašķelt Lielbritāniju

Zalcburgā, Austrijā norisinās Eiropas Savienības galotņu sanāksme, kur Lielbritānija aicinājusi pārējās dalībvalstis atteikties no, Londonas skatījumā, nepieņemamām un valsti šķeļošām prasībām britu izstāšanās sarunās. Līdz britu iziešanai no ES ir seši mēneši, bet abas puses pašlaik šķiet nepiekāpīgas saistībā ar Ziemeļīrijas-Īrijas robežas strīdu.

VID varētu publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas

Atsevišķos gadījumos Valsts ieņēmumu dienestam varētu būs tiesības publiskot informāciju par nodokļu maksātāju bez tā piekrišanas, paredz Finanšu ministrijas izstrādātie un saskaņošanai nodotie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām.

Saeimā lems, vai palielināt radošo personu loku atbalsta stipendijai

Rosina ļaut plašākam lokam radošo personu pieteikties un saņemt atbalsta stipendijas gadījumos, kad netiek gūti ienākumi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā 1.lasījumā atbalstīja, un likumprojekts kā steidzams Saeimā nodots izskatīšanai 20.septembrī.

Mudina amatpersonām uzņemties atbildību par valsts resursu neatbilstošu izmantošanu

Ja notikusi resursu neatbilstoša izmantošana, amatpersonām par to jāuzņemas atbildība un nepieciešams segt valstij radītos zaudējumus, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ar grūtībām pieņem lēmumu par 8,3 milj. eiro pārdali veselības aprūpes budžetā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalsta ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.